Language of document : ECLI:EU:F:2007:207

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 22. novembrī

Lieta F‑110/06

José María Carpi Badía

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Prioritātes punkti – Nepilnīga personas lieta – Prioritātes punktu neiekļaušana elektroniskajā amatā paaugstināšanas lietvedības sistēmā “Sysper 2” – Tehniska kļūda – Amatā paaugstināšanas A* komiteja – Tāda punktu skaita piešķiršana, kas ir mazāks par augstākstāvošas vadības ieteikumu

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Carpi Badía lūdz atcelt Komisijas lēmumu piešķirt viņam tādu prioritātes punktu skaitu, kas nav pietiekams, lai viņu varētu paaugstināt amatā 2005. gadā, un lēmumu nepaaugstināt viņu amatā minētajā gadā, kā arī iecēlējinstitūcijas 2006. gada 6. jūnija lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa sūdzība

Nolēmums Atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājam ir piešķirts nepietiekams prioritātes punktu skaits, lai viņš 2005. gadā tiktu paaugstināts amatā. Atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru tiek izveidots 2005. gadā amatā paaugstināto ierēdņu saraksts, kas publicēts 2005. gada 23. novembra Administratīvajā paziņojumā Nr. 85‑2005, tiktāl, ciktāl tajā nav iekļauts prasītāja uzvārds. Komisija atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus, kā arī sedz savus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Komisijas izveidotā paaugstināšanas amatā sistēma – Paaugstināšanas amatā noslēgšana ar aktu, kas ietver lēmumu, ar kuru izveidots amatā paaugstināto ierēdņu saraksts, un lēmumu, ar kuru noteikti ierēdņiem piešķirtie punkti – Patstāvīgi atsevišķi vai kopā pārsūdzami lēmumi

(Civildienesta noteikumu 45., 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      Ar Komisijas iekšējo regulējumu izveidotajā paaugstināšanas amatā sistēmā, kurā nobeiguma aktam, ar kuru tiek pabeigta paaugstināšana amatā, ir salikts raksturs tādā nozīmē, ka to veido divi atsevišķi lēmumi, proti, iecēlējinstitūcijas lēmums, ar kuru tiek pieņemts amatā paaugstināto [ierēdņu] saraksts, un minētās iestādes lēmums, ar kuru tiek noteikts kopējais ierēdņiem piešķirto punktu skaits un uz kuru balstīts pirmais no šiem lēmumiem, šis lēmums, ar kuru tiek noteikts kopējais punktu skaits, ir patstāvīgs akts, ko iespējams apstrīdēt un vajadzības gadījumā pārsūdzēt tiesā, izmantojot vienu no Civildienesta noteikumos paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

Tomēr ierēdnis, kurš nav paaugstināts amatā, jo viņam, iespējams, nepamatoti piešķirts nepietiekams punktu skaits, lai sasniegtu paaugstināšanas amatā slieksni, prasību var celt gan par iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru ir noteikts kopējais punktu skaits, gan par lēmumu, ar kuru ir pieņemts amatā paaugstināto ierēdņu saraksts. Lai gan abus minētos aktus iespējams juridiski nošķirt un katram no tiem var izvirzīt dažādus prasījumus to atcelšanai, ir skaidrs, ka gadījumos, kad ierēdnim ir atteikta paaugstināšana amatā, abi minētie akti faktiski ir cieši saistīti, jo paaugstināšanas atteikums noteikti ir saistīts ar kopējā ierēdnim piešķirtā punktu skaita attiecību pret paaugstināšanas amatā slieksni.

(skat. 32. un 33. punktu)

2.      Ar Komisijas iekšējo regulējumu ieviestajā paaugstināšanas amatā sistēmā par procesuālo noteikumu pārkāpumu, kas pieļauts saistībā ar likumīgu paaugstināšanas amatā norisi, ir uzskatāma tehniskas kļūdas dēļ notikusi ierēdņa uzvārda neiekļaušana viņa ģenerāldirektorāta amatā paaugstināto ierēdņu sarakstā, kurš ir izveidots elektroniski un kuru ģenerāldirektors izmanto, lai ģenerāldirekcija piešķirtu prioritātes punktus saviem ierēdņiem. Tomēr, lai šis procesuālo noteikumu pārkāpums varētu būt pamats atcelt lēmumu, kas pieņemts vēlāk, lai pārkāpumu novērstu un ieinteresētajai personai piešķirtu prioritātes punktus, bet tādā apmērā, kas nav pietiekams, lai viņu paaugstinātu amatā, un atcelt lēmumu, ar kuru pieņemts amatā paaugstināto ierēdņu saraksts, ir jāpierāda, ka gadījumā, ja procedūras norisē šādu pārkāpumu nebūtu bijis, minēto lēmumu saturs būtu varējis būt citāds.

Tā tas ir, ja, izstrādājot attiecīgā ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora oficiālo nodomu prioritātes punktu piešķiršanas jomā, netiek ņemts vērā ieinteresētās personas gadījums, jo šī izstrāde ir amatā paaugstināšanas procedūras izšķirošs posms, un šis pārkāpums, kaut arī tas ir bijis iespējams, nav tiesiski pietiekami novērsts, vēlāk amatā paaugstināšanas komitejai piešķirot atbilstošu prioritātes punktu skaitu. Šāds pārkāpums var kaitēt attiecīgā ierēdņa interesēm un padarīt amatā paaugstināšanas procedūru par spēkā neesošu.

(skat. 91.–95. un 102. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1986. gada 23. aprīlis, 150/84 Bernardi/Parlaments, Recueil, 1375. lpp., 28. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 23. novembris, T‑64/94 Benecos/Komisija, Recueil FP, I‑A‑257. un II‑769. lpp., 80. punkts; 1999. gada 9. marts, T‑212/97 Hubert/Komisija, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑185. lpp., 53. punkts; 2000. gada 13. jūlijs, T‑87/99 Hendrickx/Cedefop, Recueil FP, I‑A‑147. un II‑679. lpp., 64. punkts.