CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2008. gada 8. maijā
Lieta F‑119/06
Petrus Kerstens
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Pieņemamība – Struktūrshēma – Nelabvēlīgs akts – Amata maiņa – Uzdevumu maiņa – Dienesta intereses – Darba līdzvērtība – Slēpta sankcija – Pilnvaru nepareiza izmantošana
Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru P. Kerstenss [P. Kerstens] lūdz atcelt Individuālo prasījumu pārvaldīšanas un maksājumu biroja (PMO) Pārvaldības komitejas 2005. gada 8. decembra lēmumu par grozījumiem PMO struktūrshēmā, kā arī piespriest Komisijai izmaksāt kompensāciju kaitējuma, kas viņam esot nodarīts, atlīdzināšanai.
Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Dienestu reorganizācija, ar kuru grozīti prasītāja uzdevumi – Iekļaušana
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Darbinieku izmantošana
(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts; IX pielikums)
1. Prasība, ko cēlis nodaļas vadītājs par lēmumu par reorganizāciju, ar kuru grozīts viņa nodaļas uzdevums un nosaukums, lai gan paredzot, ka viņš turpinās būt tās vadītājs, ir pieņemama. Izmaiņas uzdevumos, pat ja tās neietekmē ierēdņa materiālās intereses un/vai rangu, var – ciktāl ar tām tiek grozīti uzdevumu izpildes nosacījumi un raksturs – skart ierēdņa morālās intereses un viņa nākotnes perspektīvas un tātad var būt viņam nelabvēlīgas, jo pie vienādas klasifikācijas noteikti uzdevumi spēj labāk nekā citi veicināt paaugstināšanu amatā, ņemot vērā pildāmo pienākumu būtību. Līdz ar to nevar a priori uzskatīt, ka šādas izmaiņas nevar būt nelabvēlīgas attiecīgajam ierēdnim.
(skat. 45., 46. un 48. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: 1998. gada 2. maijs, T‑78/96 un T‑170/96 W/Komisija, Recueil FP, I‑A‑239. un II‑745. lpp., 47. punkts; 2002. gada 16. aprīlis, T‑51/01 Fronia/Komisija, Recueil FP, I‑A‑43. un II‑187. lpp., 24. punkts.
2. Iestādēm ir plaša rīcības brīvība savu dienestu organizēšanā atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un, ņemot vērā šos uzdevumus, to rīcībā esošā personāla izmantošanā, tomēr ar nosacījumu, ka, pirmkārt, šī izmantošana notiek dienesta interesēs un, otrkārt, ievērojot darba līdzvērtību.
Saistībā ar pirmo nosacījumu un ņemot vērā iestāžu plašo rīcības brīvību dienesta interešu novērtēšanā, Civildienesta tiesai ir tikai jāpārbauda, vai iecēlējinstitūcija ir rīkojusies saprātīgi un pareizi un nav izmantojusi savu rīcības brīvību acīmredzami kļūdaini.
Attiecībā uz otro nosacījumu – ierēdņa uzdevumu grozīšanas gadījumā pakāpes un amata savstarpējās atbilstības princips, kas it īpaši ir noteikts Civildienesta noteikumu 7. pantā, nozīmē salīdzinājumu nevis starp attiecīgā ierēdņa pašreizējiem un agrākiem uzdevumiem, bet starp viņa pašreizējiem uzdevumiem un viņa pakāpi hierarhijā. Līdz ar to nekas neliedz ar lēmumu noteikt jaunus uzdevumus, kuri, lai gan tie atšķiras no iepriekš pildītiem uzdevumiem un attiecīgais ierēdnis tos uztver kā viņa pilnvaru apjoma samazināšanu, tomēr saskan ar amatu, kas atbilst viņa pakāpei. Tātad ar faktisku ierēdņa pilnvaru samazināšanu pakāpes un amata savstarpējās atbilstības princips tiek pārkāpts tikai tad, ja viņa uzdevumi, tos aplūkojot kopumā, acīmredzami ir nenozīmīgāki par tiem, kas atbilst viņa pakāpei un amatam, ņemot vērā šo uzdevumu būtību, svarīgumu un mērogu.
Ja lēmums, ar kuru tiek grozīti ierēdnim uzticētie uzdevumi, nav pretrunā dienesta interesēm vai amatu līdzvērtībai, nevar būt runa par slēpto disciplinārsodu vai pilnvaru nepareizu izmantošanu un ierēdnis nevar pārmest administrācijai, ka tā neesot ierosinājusi attiecībā uz viņu disciplinārlietu, kas viņam ļautu izmantot Civildienesta noteikumu IX pielikumā paredzētās procesuālās garantijas.
(skat. 82., 84., 96., 97. un 103. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1988. gada 23. marts, 19/87 Hecq/Komisija, Recueil, 1681. lpp., 7. punkts; 1990. gada 7. marts, C‑116/88 un C‑149/88 Hecq/Komisija, Recueil, I‑599. lpp., 11. punkts; 2006. gada 14. decembris, C‑12/05 P Meister/ITSB, Krājumā nav publicēts, 45. un 47. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1990. gada 23. oktobris, T‑46/89 Pitrone/Komisija, Recueil, II‑577. lpp., 35. punkts; 1997. gada 19. jūnijs, T‑73/96 ForcatIcardo/Komisija, Recueil FP, I‑A‑159. un II‑485. lpp., 39. punkts; 1998. gada 22. janvāris, T‑98/96 Costacurta/Komisija, Recueil FP, I‑A‑21. un II‑49. lpp., 36. punkts; Fronia/Komisija, minēts iepriekš, 53. punkts; 2002. gada 26. novembris, T‑103/01 Cwik/Komisija, Recueil FP, I‑A‑229. un II‑1137. lpp., 30. punkts; 2006. gada 25. jūlijs, T‑373/04 Fries Guggenheim/Cedefop, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑169. un II‑A‑2‑819. lpp., 67. punkts; 2007. gada 7. februāris, T‑339/03 Clotuche/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 47., 62., 91. un 126. punkts; T‑118/04 un T‑134/04 Caló/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 101. punkts.