Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 21. janvārī Marion Le Pen iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 28. novembra spriedumu lietā T-161/17 Le Pen/Parlaments

(Lieta C-38/19 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Marion Anne Perrine, saukta par Marine, Le Pen (pārstāvis: R. Bosselut, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Atcelt spriedumu, ko 2018. gada 28. novembrī Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sestā palāta pasludināja lietā T-161/17.

Līdz ar to:

Atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2017. gada 6. janvāra lēmumu, kas pieņemts atbilstoši Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija Lēmuma 2009/C 159/01 “par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem” grozītās redakcijas 68. pantam un ar ko ir konstatēts parāds 41 554 EUR apmērā.

Atcelt 2017. gada 11. janvāra paziņojumu par parādu Nr. 2017-22, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja ir informēta, ka attiecībā uz viņu ir konstatēts parāds saskaņā ar ģenerālsekretāra 2017. gada 6. janvāra lēmumu par saistībā ar parlamentāro palīdzību nepamatoti samaksāto summu atgūšanu, piemērojot Nolikuma īstenošanas noteikumu 68. pantu un Finanšu regulas 78., 79. un 80. pantu.

Piespriest Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

A – Absolūts pamats: Savienības tiesību pārkāpums – Kļūdas tiesību piemērošanā – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums

Šis pamats attiecas uz to, ka ģenerālsekretārs neesot personiski uzklausījis apelācijas sūdzības iesniedzēju un neesot viņu iepazīstinājis ar lietas materiāliem, it īpaši ar OLAF ziņojumu.

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas un ECPAK 6. panta.

B – Savienības tiesību pārkāpums – Kļūdas tiesību piemērošanā – Tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības principu pārkāpums – Kļūda faktu juridiskajā kvalifikācijā, faktu un pierādījumu sagrozīšana

Vispārējā tiesa esot sagrozījusi to dokumentu jēgu, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja ir pievienojusi 2016. gada 14. martā OLAF adresētās vēstules pielikumā.

Nevarot apgalvot, ka saistībā ar līgumu samaksātās summas ir “mākslīgas” un nav izmantotas ar Nolikuma īstenošanas noteikumiem saderīgā veidā. Līdz ar to neesot notikusi šo līdzekļu nepareiza izmantošana ne mērķa, ne satura ziņā, kā arī neesot nodarīts kaitējums Parlamentam.

C – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Fumus persecutionis

Diskriminācija, pierādījumu slēpšana, lojalitātes trūkums un tiesību uz aizstāvību pārkāpumi, kuros esot vainojams Parlamenta ģenerālsekretārs attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju, Vispārējās tiesas ieskatā esot uzskatāmi un tiem būtu jābūt uzskatāmiem par “objektīvām, atbilstīgām un saskanīgām norādēm, kuras ir īstenotas tikai vai vismaz galvenokārt, lai sasniegtu citus mērķus, nevis norādītos, vai lai izvairītos no procedūras, kas Līgumā īpaši paredzēta, lai rīkotos tādos apstākļos, kādi pastāv konkrētajā gadījumā,” un liecinot par fumus persecutionis attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju.

____________