CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2010. gada 23. novembrī
Lieta F‑8/10
Johan Gheysens
pret
Eiropas Savienības Padomi
Civildienests – Līgumdarbinieks palīguzdevumiem – Darba līguma nepagarināšana – Pienākums norādīt pamatojumu
Priekšmets Prasība, kura iesniegta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru J. Geisenss [J. Gheysens] tostarp lūdz atcelt lēmumu, ar kuru ir atteikts pagarināt viņa uz noteiktu laiku noslēgto darba līgumu pēc 2009. gada 30. septembra
Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības
(Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa un I pielikuma 7. panta 3. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts)
2. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmums, ar kuru tiek atteikts pagarināt līgumdarbinieka līgumu
(Civildienesta noteikumu 25. pants un 90. panta 1. punkts)
3. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Termiņi
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 88. pants)
1. Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jāietver izvirzītie faktiskie un tiesību pamati un argumenti. Šai informācijai ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai ļautu atbildētājam sagatavot savu aizstāvību un minētajai tiesai lemt par prasību, vajadzības gadījumā – bez citas informācijas. Lai garantētu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, prasības pieņemamības priekšnoteikums ir tāds, ka norādītie būtiskie faktiskie un juridiskie apstākļi, ar kuriem tā ir pamatota, saskanīgi un saprotami izriet no paša prasības pieteikuma teksta. Tas tā ir vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka saskaņā ar Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punktu tiesvedības Civildienesta tiesā rakstveida process principā ietver tikai vienreizēju procesuālo rakstu apmaiņu, ja vien šī tiesa nepieņem citādu lēmumu. Šī pēdējā tiesvedības Civildienesta tiesā īpatnība izskaidro, kāpēc atšķirībā no tā, kas attiecībā uz Tiesu vai Vispārējo tiesu ir paredzēts Tiesas Statūtu 21. panta pirmajā daļā, pamatu un argumentu izklāsts prasības pieteikumā nevar būt kopsavilkuma veidā.
(skat. 60. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 28. aprīlis, T‑85/92 De Hoe/Komisija, Recueil, II‑523. lpp., 20. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 26. jūnijs, F‑1/08 Nijs/Revīzijas palāta, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑229. un II‑A‑1‑1231. lpp., 24. punkts; 2009. gada 4. jūnijs, F‑134/07 un F‑8/08, Adjemian u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑149. un II‑A‑1‑841. lpp., spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑325/09 P.
2. Lēmums, ar kuru tiek atteikts pagarināt uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, ir nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 25. panta izpratnē, ja šis lēmums ir no attiecīgā darba līguma atsevišķs akts, kas tā it īpaši ir gadījumā, ja tas ir pamatots ar jauniem apstākļiem vai ja tajā ir pausta administrācijas, kura ir iesaistījusies pēc ieinteresētā darbinieka lūguma, nostāja attiecībā uz darba līgumā norādīto iespēju to pagarināt. Šādam lēmumam par atteikumu ir jābūt pamatotam.
(skat. 64. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2004. gada 23. septembris, C‑150/03 P Hectors/Parlaments, Krājums, I‑8691. lpp., 40. punkts; 2009. gada 23. oktobris, C‑561/08 P un C‑4/09 P Komisija/Potamianos, Krājumā nav publicēts, 45., 46. un 48. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2008. gada 15. oktobris, T‑160/04 Potamianos/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑75. un II‑A‑2‑469. lpp., 21. un 23. punkts; 2009. gada 8. septembris, T‑404/06 P ETF/Landgren, Krājums, I‑2841. lpp., 143.–170. punkts.
3. Attiecībā uz darba līguma, kas noslēgts uz noteiktu laiku, nepagarināšanu kompetentajai iestādei ir plaša rīcības brīvība, un līdz ar to Savienības tiesas kontrole ir jāattiecina tikai uz pārbaudi par acīmredzamas kļūdas neesamību vai pilnvaru nepareizu izmantošanu. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana ir uzskatāma vienīgi par iespēju, kas ir iestādes, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, ziņā un ir pakļauta nosacījumam, ka šāda pagarināšana ir dienesta interesēs.
Kompetentajai iestādei, pieņemot lēmumu saistībā ar darbinieka stāvokli, ir jāņem vērā visi apstākļi, kas var ietekmēt tās lēmumu, tostarp attiecīgā darbinieka intereses. Tas faktiski izriet no administrācijas pienākuma sniegt padomu tās darbiniekiem, kas atspoguļo Civildienesta noteikumos un pēc analoģijas – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā paredzēto savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru attiecībās starp iestādi un civildienesta darbiniekiem.
Turpretī, ņemot vērā noteikumu, saskaņā ar kuru iestādes budžeta iedaļā iekļautais pastāvīgais amats principā ir jāaizpilda, pieņemot darbā ierēdni, un dienesta intereses nodarbināt ierēdni, lai tas veiktu pastāvīga rakstura funkcijas, dienesta turpinātība nav uzskatāma par pietiekamu argumentu, lai raksturotu acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
(skat. 75., 76. un 81. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 6. februāris, T‑7/01 Pyres/Komisija, Recueil FP, I‑A‑37. un II‑239. lpp., 50., 51. un 64. punkts; 2005. gada 1. marts, T‑258/03 Mausolf/Eiropols, Krājums‑CDL, I‑A‑45. un II‑189. lpp., 49. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 27. novembris, F‑35/07 Klug/EMEA, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑387. un II‑A‑1‑2127. lpp., 65.–67. punkts.