Lieta T‑411/17
Landesbank Baden‑Württemberg
pret
Vienoto noregulējuma valdi
Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 23. septembra spriedums
Ekonomikas un monetārā politika – Banku savienība – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) – Vienotais noregulējuma fonds (VNF) – Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmums attiecībā uz ex ante iemaksu aprēķinu par 2017. gadu – Prasība atcelt tiesību aktu – Tiešs un individuāls skārums – Pieņemamība – Būtiski procedūras noteikumi – Lēmuma autentiskuma pierādīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Iebilde par prettiesiskumu – Sprieduma iedarbības laikā ierobežošana
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – “Locus standi” – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmumi attiecībā uz aprēķinu par “ex ante” iemaksām vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – Tieša un individuāla ietekme uz iemaksas veicošu kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 67. panta 4. punkts un 70. panta 2. punkts)
(skat. 28., 29., 88. un 91. punktu)
2. Iebilde par prettiesiskumu – Tvērums – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties – Vispārējs tiesību akts, ar kuru ir pamatots apstrīdētais lēmums – Juridiskas saiknes nepieciešamība starp apstrīdēto lēmumu un apstrīdēto vispārējo aktu
(LESD 263. un 277. pants)
(skat. 31.–34. punktu)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Akta autentiskuma pierādījumu trūkums – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Pēc tiesas ierosmes izvirzīts pamats
(LESD 263. un 296. pants)
(skat. 36., 37. un 142. punktu)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Apstrīdētā lēmuma autentiskuma pierādījumu trūkums – Nepieciešamība papildus autentiskuma pierādījumu trūkumam norādīt uz kaitējumu vai citiem trūkumiem – Trūkums – Pēc tiesas ierosmes izvirzīts pamats
(LESD 263. pants)
(skat. 38.–43. punktu)
5. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Apstrīdētā lēmuma autentiskuma pierādījumu trūkums – Apstrīdētā lēmuma pielikums kā būtisks tā elements – Neparakstīts elektronisks dokuments, kas nav nesaraujami saistīts ar apstrīdētā lēmuma tekstu
(LESD 263. pants)
(skat. 47., 48. un 55. punktu)
6. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Cieša saikne starp pienākumu norādīt pamatojumu un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā
(LESD 296. panta otrā daļa; Pamattiesību hartas 47. pants)
(skat. 83.–87. un 89. punktu)
7. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmums par aprēķinu attiecībā uz “ex ante” iemaksām vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – “Ex ante” iemaksu aprēķina neskaidrība – No pārējo kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību konfidenciāliem datiem savstarpēji atkarīgs aprēķins – Deleģētās regulas 2015/63 4.–7. un 9. panta un I pielikuma prettiesiskums, uz ko norādīts iebildes veidā, kā pienākuma norādīt pamatojumu neizpildes cēlonis saistībā ar “ex ante” iemaksas aprēķina daļu attiecībā uz pielāgošanu atkarībā no riska profila
(LESD 296. un 277. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 67. panta 4. punkts un 70. panta 2. punkts; Komisijas Deleģētās regulas 2015/63 4.–7. un 9. punkts un I pielikums; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59 103. pants)
(skat. 92., 95., 100., 102., 106.–110., 129., 140.–143. punktu)
8. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteiktās robežas – Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmums, ar ko noteiktas “ex ante” iemaksas vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – Nepieciešamība grozīt tiesisko pamatu pirms jaunā lēmuma pieņemšanas – Apstrīdētā lēmuma seku paturēšana spēkā
(LESD 264. panta otrā daļa)
(skat. 146.–148. punktu)
Rezumējums
Ar Vispārējās tiesas spriedumu lietā Landesbank Baden‑Württemberg/VNV (T‑411/17), ko 2020. gada 23. septembrī taisījusi tās palāta paplašinātā sastāvā, tika atcelts Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmums (1) par aprēķinu attiecībā uz ex ante iemaksām vienotajā noregulējuma fondā (VNF) par 2017. gadu, ciktāl šis lēmums attiecas uz prasītāju – Vācijas kredītiestādi Landesbank Baden‑Württemberg.
Šī lieta ir saistīta ar banku savienības otro pīlāru – vienoto noregulējuma mehānismu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 (2). Konkrētāk, tā attiecas uz VNF, kas izveidots ar šo regulu (3). VNF tiek finansēts no dalībvalstīs ieturētām “iestāžu” iemaksām, tostarp ex ante iemaksu veidā (4). VNV 2017. gada 11. aprīlī, pamatojoties uz Regulu Nr. 806/2014, pieņēma apstrīdēto lēmumu, ar ko katrai [kredīt]iestādei, arī prasītājai, noteica uz VNF pārskaitāmo ex ante iemaksu apmēru par 2017. gadu. Ar 2017. gada 21. aprīļa paziņojumu Vācijas noregulējuma iestāde informēja prasītāju par šo lēmumu un norādīja summu, kas tai ir jāmaksā. Prasītāja cēla šo prasību Vispārējā tiesā, apstrīdot minēto lēmumu vairākos aspektos.
Vispirms – attiecībā uz locus standi Vispārējā tiesa konstatēja, ka, lai gan piemērojamajā tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka VNV lēmumu attiecībā uz aprēķinu par ex ante iemaksām VNF adresāti ir dalībvalstu noregulējuma iestādes, nav apšaubāms, ka minētie lēmumi tieši un individuāli skar [kredīt]iestādes, kurām ir pienākums veikt šīs iemaksas. No tā izriet, ka prasītāja ir tiesīga prasīt VNV lēmuma atcelšanu.
Turpinājumā – atgādinājusi, ka Savienības tiesai pēc savas ierosmes ir jānorāda absolūtais pamats, ar ko apgalvots, ka ir pieļauts būtisks procedūras noteikumu pārkāpums, un ka viens no šādiem būtiskiem procedūras noteikumu pārkāpumiem ir, piemēram, apstrīdētā tiesību akta autentiskuma pierādījuma trūkums, pamatojuma trūkums vai pamatojuma nepietiekamība, Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai ir pārkāptas apstrīdētā lēmuma autentiskuma pierādīšanas prasības.
Šajā ziņā tā konstatēja, ka šajā lietā šīs prasības nav izpildītas, jo VNV nav sniegusi nekādus autentiskuma pierādījumus par apstrīdētā lēmuma pielikumu, kas ietver ex ante iemaksu summas un kas tātad ir uzskatāms par šā lēmuma būtisku sastāvdaļu. Konkrētāk, Vispārējā tiesa īpaši uzsvēra, ka, tā kā minētais pielikums ir elektronisks dokuments, paraksts uz tā varēja būt vienīgi elektroniskā formā. Tomēr VNV nav iesniegusi nevienu šā pielikuma versiju ar šādu parakstu, lai gan minētais pielikums nekādā ziņā nav nesaraujami saistīts ar apstrīdētā lēmuma tekstu, ko VNV priekšsēdētāja ir parakstījusi ar roku. Vispārējā tiesa noraidīja arī pārējos VNV argumentus par to, ka pielikuma autentiskums ir pierādīts ar citiem līdzekļiem.
Apmierinājusi pamatu, ar ko tiek apgalvots par autentiskuma pierādīšanas prasību neizpildi, Vispārējā tiesa uzskatīja par lietderīgu lemt arī par prasītājas izvirzītajiem pamatiem, ar kuriem tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, ka nav ievērotas prasītājas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzība tiesā un ka konkrētas Deleģētās regulas 2015/63 (5) normas ir prettiesiskas, šos pamatus skatot kopā.
Vispārējā tiesa norādīja, ka apstrīdētais lēmums – neskaitot tā tekstā iekļautos vispārīgos paskaidrojumus – neietver tikpat kā nevienu prasītājas iemaksas aprēķina elementu. Attiecībā uz citu norādīto dokumentu ar detalizētu aprakstu par ex ante iemaksu aprēķinu, pieņemot, ka tā autors tik tiešām ir VNV, tā norādīja, ka tas neietver nevienu elementu, kas būtu pietiekams, lai varētu pārliecināties par prasītājas iemaksas pareizību. Vispārējā tiesa neapšauba VNV norādi, ka šīs iemaksas aprēķinā izmantotie pārējo “iestāžu” dati ir konfidenciāli. Tomēr tā norāda, ka, tā kā tās aprēķins ir savstarpēji atkarīgs no šiem datiem, šis aprēķins nenovēršami kļūst neskaidrs. Vispārējā tiesa secināja, ka izmantotā aprēķināšanas metode apdraud prasītājas iespējas lietderīgi iebilst pret apstrīdēto lēmumu.
Šajā lietā, atgādinājusi judikatūru, saskaņā ar kuru pienākums norādīt pamatojumu attiecas uz ikvienu aktu, par kuru var celt prasību to atcelt, saskaņā ar kuru pamatojuma nenorādīšana nevar tikt attaisnota ar pienākumu ievērot dienesta noslēpumu un saskaņā ar kuru pienākumu ievērot komercnoslēpumu nevar interpretēt tik plaši, ka rezultātā pienākums norādīt pamatojumu zaudētu savu būtisko saturu, Vispārējā tiesa konstatēja, ka prasītājai sniegtais pamatojums nedod tai iespēju pārbaudīt savas iemaksas summu, kas līdz ar to uzskatāms par būtisku elementu apstrīdētajā lēmumā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju. Tas prasītāju nostāda tādā situācijā, ka tai nav iespējams uzzināt, vai šī summa ir aprēķināta pareizi un vai tā būtu jāapstrīd Vispārējā tiesā, tomēr tā nevar – kas tai būtu jādara, vēršoties tiesā ar prasību – attiecībā uz minēto summu identificēt apstrīdētā lēmuma strīdīgos elementus, izteikt šajā sakarā iebildumus un iesniegt pierādījumus, kas var tikt uzskatīti par nopietnām norādēm, ar kurām paredzēts pierādīt, ka tās iebildumi ir pamatoti.
Visbeidzot – attiecībā uz prasītājas izvirzīto iebildi par Deleģētās regulas 2015/63 prettiesiskumu Vispārējā tiesa, saistībā ar Komisijas argumentu, ka apstrīdētā lēmuma tiesiskumu nav iespējams apšaubīt, jo aprēķināšanas metode izrietot no Regulas Nr. 806/2014 un Direktīvas 2014/59 (6), attiecībā pret kurām iebilde par prettiesiskumu nav izvirzīta, pārbaudīja šo aprēķināšanas metodi. Tā secināja – tas, ka prasītājas ex ante iemaksas aprēķins ir neskaidrs un līdz ar to nupat minētajai nav iespējams pārliecināties par tā pareizību, vismaz daļēji izriet no pašas Komisijas Deleģētajā regulā 2015/63 noteiktās aprēķināšanas metodes, ko nav ieviesis likumdevējs. Vispārējā tiesa nosprieda, ka konstatētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpildes cēlonis saistībā ar ex ante iemaksas aprēķina daļu attiecībā uz pielāgošanu atkarībā no riska profila, ir konkrētu minētās regulas normu (7) prettiesiskums.
Vispārējā tiesa piebilda, ka katrā ziņā, tā kā LESD 296. pantā nostiprinātā prasība ikvienā aktā norādīt pietiekoši precīzu pamatojumu ir uzskatāma par vienu no Savienības tiesību pamatprincipiem, kura ievērošana ir jānodrošina tiesai, nepieciešamības gadījumā pēc savas ierosmes izvirzot pamatu par šā pienākuma neievērošanu, un tā kā, neizpildot šo pienākumu, prasītājas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai tā varētu pārliecināties par savas iemaksas pareizību, VNV šādu pārkāpumu nevar novērst ar atsauci uz atvasināto tiesību regulējumu.
Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, Vispārējā tiesa secināja, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ arī tā iemesla dēļ, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un nav ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.