Language of document : ECLI:EU:F:2007:216

CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2007. gada 11. decembrī

Lieta F‑60/07

Joaquin Martin Bermejo

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Iegūtās tiesības uz pensiju pirms darba uzsākšanas Kopienās – Pārskaitīšana uz Kopienu sistēmu – Izdienas gadu aprēķināšana – Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts – Noteikumu par pārskaitītās summas monetāro konversiju atcelšana

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Martin Bermejo lūdz atcelt Komisijas 2006. gada 27. septembra lēmumu, kurā ir noteikti Kopienu pensijas papildu izdienas gadi, kas izriet no tiesību uz pensiju, kuras iegūtas pirms darba uzsākšanas Kopienās, pārskaitīšanas

Nolēmums Prasību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji – kā acīmredzami nepamatotu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Prasību pieņemamība – Novērtējums, ņemot vērā prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošos noteikumus

(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Identisks priekšmets un pamats

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Pensijas – Iegūtās tiesības uz pensiju pirms darba uzsākšanas Kopienās – Pārskaitīšana uz Kopienu sistēmu

(Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 1103/97 3. pants)

1.      Lai arī Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantā paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru Civildienesta tiesa drīkst ar rīkojumu noraidīt prasību, kas ir acīmredzami noraidāma, ir procesuāls noteikums, kuru kā tādu kopš tā spēkā stāšanās dienas piemēro visos Civildienesta tiesā izskatīšanā esošajos strīdos, tā tas nav ar noteikumiem, pamatojoties uz kuriem Civildienesta tiesa drīkst saskaņā ar minēto pantu kādu prasību uzskatīt par acīmredzami nepieņemamu un kuri var būt tikai tie, kuri ir piemērojami prasības iesniegšanas dienā.

(skat. 25. punktu)

2.      Prasībā izvirzītajos prasījumos ir jāietver tādi apstrīdēšanas pamati, kas ir pamatoti ar tiem pašiem iemesliem kā tie, kuri ir minēti sūdzībā, un Kopienu tiesā izvirzītajam pamatam ir jābūt bijušam izvirzītam jau pirmstiesas procedūrā, pretējā gadījumā prasība ir nepieņemama.

Noteikumu par sūdzības un prasības atbilstību tomēr nedrīkst piemērot šauri, tas ir jāaplūko plašā nozīmē. Sūdzības satura mērķis nav būt stingri un galīgi saistošam tiesvedības stadijā, ja vien prasība tiesā negroza ne sūdzības pamatu, ne priekšmetu, un sūdzībā izvirzītie apstrīdēšanas pamati var tikt izvērsti, izmantojot pamatus un argumentus, kas obligāti nav minēti sūdzībā, bet ir ar to cieši saistīti.

(skat. 35.–37. un 39. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2002. gada 23. aprīlis, C‑62/01 P Campogrande/Komisija, Recueil, I‑3793. lpp., 35. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 30. marts, T‑4/92 Vardakas/Komisija, Recueil, II‑357. lpp., 16. punkts; 1995. gada 8. jūnijs, T‑496/93 Allo/Komisija, Recueil FP, I‑A‑127. un II‑405. lpp., 27. punkts; 1997. gada 9. jūlijs, T‑4/96 S/Tiesa, Recueil, II‑1125. lpp., 99. punkts; 2004. gada 1. aprīlis, T‑312/02 Gussetti/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑547. lpp., 47. un 48. punkts; 2005. gada 4. maijs, T‑144/03 Schmit/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑101. un II‑465. lpp., 90. punkts.

3.      Jaunam noteikumam ir raksturīgs, ka tas nošķir personas, kam bija piemērojams agrākais noteikums, un personas, kurām ir piemērojams jaunais noteikums no tā spēkā stāšanās brīža. Šāda nošķiršana pati par sevi nav pretrunā nediskriminācijas principam, jo pretējā gadījumā nebūtu iespējama jebkāda likuma grozīšana. Tā kā Komisija likumīgi varēja grozīt Civildienesta noteikumu VIII pielikuma Vispārīgos 11. panta 2. punkta piemērošanas noteikumus, lai precizētu Civildienesta noteikumu normu piemērošanas kārtību, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, jo regula par euro ieviešanu to neaizliedz, atšķirīga attieksme pret ierēdņiem, kuri izmantojuši monetārās konversijas mehānismu, kas tika atcelts ar minētajiem vispārīgajiem piemērošanas noteikumiem, un pret tiem, kuriem šīs atcelšanas rezultātā netiek piemērots minētais mehānisms, pati par sevi, ja nekādā veidā konkrēti netiek apstrīdētas attiecīgo normu juridiskās sekas laikā vai attiecībā uz tām pakļauto ierēdņu situāciju, nevar būt vienlīdzības principa pārkāpums.

(skat. 55. un 56. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2007. gada 16. janvāris, F‑115/05 Vienne u.c./Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 59. punkts.