CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2011. gada 16. martā

Lieta F‑21/10

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Prettiesiskums – Vēstules par lietā esošajiem tiesāšanās izdevumiem nosūtīšana advokātam, kas šajā lietā ir pārstāvējis prasītāju – Acīmredzami juridiski nepamatota prasība – Reglamenta 94. pants

Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru L. Marcuccio lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa lūgums saņemt atlīdzību par kaitējumu, kurš, viņaprāt, radies tāpēc, ka viņa pārstāvim lietā, kurā tika izdots Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 17. maija rīkojums lietā T‑241/03 Marcuccio/Komisija, tika nosūtīta vēstule par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu šajā lietā, un, otrkārt, piespriest Komisijai viņam atlīdzināt zaudējumus

Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus. Prasītājs samaksā Civildienesta tiesai EUR 2000.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Lūgums atcelt pirmstiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par zaudējumu atlīdzību

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Nepamatoti vai apzināti izdevumi, kas radušies Civildienesta tiesai, ierēdnim ceļot prasību ar ļaunprātīgu nolūku

(Civildienesta tiesas Reglamenta 94. pants)

1.      Prasījumus atcelt iestādes lēmumu, ar kuru noraidīts pirmstiesas posmā iesniegts lūgums par zaudējumu atlīdzību, nevar vērtēt neatkarīgi no prasījumiem par zaudējumu atlīdzību.

(skat. 19. un 20. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 14. oktobris, T‑256/02 I/Tiesa, 47. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 94. pantam, ja Civildienesta tiesai ir radušies izdevumi, no kuriem ir bijis iespējams izvairīties, tostarp, ja prasība ir ar acīmredzami ļaunprātīgu nolūku, Civildienesta tiesa var piespriest lietas dalībniekam, kas tos ir radījis, segt minētos izdevumus pilnībā vai daļēji tā, lai šīs atlīdzības apmērs nepārsniedz EUR 2000.

Šis noteikums ir jāpiemēro gadījumā, kad prasību ir cēlis ierēdnis, kura ļoti daudzi citi Savienībās tiesām iesniegtie prasības pieteikumi vismaz daļēji jau ir tikuši noraidīti kā acīmredzami nepieņemami vai acīmredzami juridiski nepamatoti un kura celtā prasība nepārprotami ir nepamatota un apzināta, jo prasītājs ir izvēlējies jautājumu iesniegt izskatīšanai tiesā bez jebkāda pamatojuma.

(skat. 33., 35. un 36. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2009. gada 9. decembris, C‑513/08 P Marcuccio/Komisija; 2009. gada 9. decembris, C‑528/08 P Marcuccio/Komisija.

Pirmās instances tiesa: 2008. gada 9. septembris, T‑143/08 Marcuccio/Komisija; 2008. gada 9. septembris, T‑144/08 Marcuccio/Komisija; 2009. gada 26. jūnijs, T‑114/08 P Marcuccio/Komisija; 2009. gada 28. septembris, T‑46/08 P Marcuccio/Komisija.

Vispārējā tiesa: 2010. gada 23. marts, T‑16/09 P Marcuccio/Komisija; 2010. gada 28. oktobris, T‑32/09 P Marcuccio/Komisija.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 11. maijs, F‑2/06 Marcuccio/Komisija; 2007. gada 6. decembris, F‑40/06 Marcuccio/Komisija; 2007. gada 14. decembris, F‑21/07 Marcuccio/Komisija; 2008. gada 4. novembris, F‑18/07 Marcuccio/Komisija; 2008. gada 4. novembris, F‑87/07 Marcuccio/Komisija; 2009. gada 18. februāris, F‑70/07 Marcuccio/Komisija; 2009. gada 31. marts, F‑146/07 Marcuccio/Komisija, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑239/09 P; 2009. gada 20. jūlijs, F‑86/07 Marcuccio/Komisija, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑402/09 P; 2009. gada 7. oktobris, F‑122/07 Marcuccio/Komisija; 2009. gada 7. oktobris, F‑3/08 Marcuccio/Komisija.