CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2007. gada 6. decembrī

Lieta F‑40/06

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Lūgums sniegt informāciju par personiskajām mantām, kas nosūtītas no darba vietas valsts uz dzīvesvietas valsti – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas – Acīmredzami nepamatota prasība par zaudējumu atlīdzību

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Marcuccio lūdz, pirmkārt, atcelt klusējot izteikto lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa lūgums saņemt transporta pavadzīmes kopiju saistībā ar viņa personisko mantu pārvešanu no Angolas uz Itāliju, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus

Nolēmums Izbeigt tiesvedību attiecībā uz prasījumiem atcelt tiesību aktu. Prasījumus par zaudējumu atlīdzību noraidīt kā acīmredzami nepamatotus. Prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina visus Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Prasītājs, kura lūgums ir apmierināts pēc prasības celšanas – Prasības priekšmeta zudums – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums –Kaitējums – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi

1.      Līdzko prasītājs pēc savas prasības celšanas ir panācis būtībā visu, ko viņš iestādei bija lūdzis, viņa prasībai atcelt klusējot izteikto lēmumu par viņa lūguma noraidīšanu ir zudis priekšmets un tiesvedība ir jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas.

(skat. 26. punktu)

2.      Kopienas atbildības iestāšanās ir atkarīga no visu to nosacījumu izpildes, kas saistīti ar Kopienu iestādēm pārmestās rīcības prettiesiskumu, zaudējumu esamību un cēloņsakarības pastāvēšanu starp iestādes rīcību un norādīto kaitējumu. Ar to vien, ka nav izpildīts kāds no šiem nosacījumiem, pietiek, lai visa prasība par zaudējumu atlīdzību būtu jānoraida bez vajadzības izvērtēt pārējos šīs atbildības iestāšanās nosacījumus.

(skat. 44. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 10. novembris, T‑165/03 Vonier/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑343. un II‑1575. lpp., 78. punkts.