Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – IL u.c./Land Nordrhein-Westfalen

(Lieta C-535/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāji: IL, JK, KJ, LI, NG, MH, OF, PE, QD k-dzes mantinieku apvienība (ko veido RC un SB), TA, UZ, VY, WX

Atbildētāja: Land Nordrhein-Westfalen

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 1 (turpmāk tekstā – “IVN direktīva”) 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir saderīga valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru prasītājs, kurš nav atzīta vides aizsardzības apvienība, var prasīt lēmuma atcelšanu procesuāla pārkāpuma dēļ tikai tad, ja procesuālais pārkāpums viņam pašam ir atņēmis likumā paredzēto iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā?

a) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā 2 , kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvas 2014/101/ES (2014. gada 30. oktobris) 3 (OV L 311, 32. lpp.) 1. pantu, – turpmāk tekstā – “Ūdens pamatdirektīva (ŪPR)” – 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos ir ietverts ne tikai materiāltiesisks izvērtēšanas kritērijs, bet arī administratīvās apstiprināšanas procedūras prasības?

b)    Ja atbilde uz a) daļu ir apstiprinoša,

vai sabiedrības līdzdalībai saskaņā ar IVN direktīvas 6. pantu vienmēr noteikti ir jāattiecas uz dokumentiem par ūdens resursu tiesību aktu ievērošanas pārbaudi iepriekš minētajā izpratnē vai arī ir atļauta atšķirīga pieeja atkarībā no dokumenta sagatavošanas datuma un sarežģītības?

Vai ŪPR 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētais jēdziens “gruntsūdeņu objekta stāvokļa pasliktināšanās” ir jāinterpretē tādējādi, ka gruntsūdeņu objekta ķīmiskais stāvoklis ir pasliktinājies, tiklīdz projekta dēļ kādam parametram tiek pārsniegts vismaz viens vides kvalitātes standarts, un ka neatkarīgi no tā tad, ja jau ir pārsniegta kādai piesārņojošai vielai piemērojamā robežvērtība, jebkāda tālāka (izmērāma) koncentrācijas paaugstināšanās ir uzskatāma par pasliktināšanos?

a) Vai ŪPR 4. pants – ņemot vērā tā saistošo spēku (LESD 288. pants) un efektīvas tiesību aizsardzības garantiju (LES 19. pants) – ir jāinterpretē tādējādi, ka visi projekta skartās sabiedrības daļas locekļi, kas apgalvo, ka projekta apstiprināšana pārkāpj viņu tiesības, ir arī tiesīgi celt prasības tiesā par ūdens resursu tiesību aktos paredzētā pasliktināšanās aizlieguma pārkāpumu un uzlabošanas pienākuma neizpildi?

b)    Ja atbilde uz a) daļu ir noliedzoša,

vai ŪPR 4. pants – ņemot vērā tā mērķus – ir jāinterpretē tādējādi, ka katrā ziņā tādi prasītāji, kuriem ir privātai ūdensapgādei ierīkotas akas plānota ceļa ģeogrāfiskā tuvumā, ir tiesīgi celt prasības tiesā par ūdens resursu tiesību aktos paredzētā pasliktināšanās aizlieguma pārkāpumu un uzlabošanas pienākuma neizpildi?

____________

1 OV 2012, L 26, 1. lpp.

2 OV 2000, L 327, 1. lpp.

3 OV 2014, L 311, 32. lpp.