CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2010. gada 15. decembrī

Apvienotās lietas F‑95/10 R un F‑105/10 R

Eberhard Bömcke

pret

Eiropas Investīciju banku (EIB)

Civildienests – Eiropas Investīciju bankas personāls – Pagaidu noregulējuma tiesvedība – Darbinieku pārstāvji – Piespiedu atbrīvošana no amata – Fumus boni juris – Neesamība

Priekšmets      Prasības, kas celtas, pirmkārt, saskaņā ar EIB darbinieku iekšējo noteikumu 41. pantu un, otrkārt, LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu, kā arī LESD 279. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kurām E. Bömcke lūdz, pirmkārt, apturēt EIB 2010. gada 22. septembra lēmuma piemērošanu, ar kuru konstatēts, ka viņa darbinieku pārstāvja amata pilnvaru termiņš ir beidzies tādēļ, ka viņš vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas ir atradies prombūtnē, otrkārt, apturēt EIB 2010. gada 12. oktobra lēmuma, ar kuru apstiprināts, ka viņa darbinieku pārstāvja amata pilnvaru termiņš ir beidzies, piemērošanu, kā arī apturēt personālkomitejas daļējas vēlēšanas, kuras rīkotas, lai aizpildītu par vakantu kļuvušo viņa amata vietu, un kurām bija jānotiek no 2010. gada 1. līdz 8. decembrim

Nolēmums      Pieteikumus par pagaidu noregulējumu apvienotajās lietās F‑95/10 R un F‑105/10 R noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Izskatīšanas kārtība un pārbaudes veids – Pagaidu noregulējuma tiesneša rīcības brīvība

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Slimības atvaļinājums – Priekšlaicīga amata pienākumu izpildes atsākšana – Pieļaujamība

1.      Pagaidu noregulējuma tiesvedībā nosacījumi par pieteikuma steidzamību un par tā šķietamu pamatojumu (fumus boni juris) ir kumulatīvi, līdz ar to, ja kāds no tiem nav izpildīts, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida. Pagaidu noregulējuma tiesnesis attiecīgā gadījumā nodrošina arī atbilstošo interešu līdzsvarošanu.

Visas šīs novērtēšanas ietvaros tiesai, kas lemj par pagaidu noregulējumu, ir plaša rīcības brīvība un tiesības, ņemot vērā lietas īpatnības, pašai brīvi noteikt veidu, kādā šie dažādie nosacījumi ir jāizvērtē, kā arī šīs izvērtēšanas kārtību, jo nevienā no tiesību normām tai nav noteikts pienākums ievērot iepriekš noteiktu analīzes shēmu, lai izvērtētu nepieciešamību pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem.

(skat. 45. un 46. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 10. septembris, T‑173/99 R Elkaïm un Mazuel/Komisija, Recueil FP, I‑A‑155. un II‑811. lpp., 18. punkts; 2001. gada 9. augusts, T‑120/01 R De Nicola/EIB, Recueil FP, I‑A‑171. un II‑783. lpp., 12. un 13. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 31. maijs, F‑38/06 R Bianchi/ETF, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑27. un II‑A‑1‑93. lpp., 20. un 22. punkts.

2.      Darbiniekam, kurš izmanto slimības atvaļinājumu, nav aizliegts atgriezties darbā pirms datuma, kas darba nespēju apliecinošajā medicīniskajā izziņā ir paredzēts kā darba nespējas izbeigšanās datums, ja attiecīgais darbinieks uzskata, ka viņš jau var pildīt savus amata pienākumus. Tādējādi, lai arī medicīniskās izziņas iesniegšana rada prezumpciju, ka darbinieks ir un paliek slimības atvaļinājumā visu laikposmu, uz kuru attiecas šī izziņa, šāda prezumpcija nav neatspēkojama, un attiecīgais darbinieks var pierādīt, ka viņš ir atsācis pildīt savus amata pienākumus pirms attiecīgajā izziņā noteiktās darba nespējas izbeigšanās dienas.

Tomēr dienesta intereses prasa, lai darbinieka administratīvais stāvoklis nebūtu neskaidrs. Tā kā uzskatāms, ka priekšlaicīga darbinieka atgriešanās darba devējam ir jauns apstāklis, dienesta veiksmīgas darbības intereses var prasīt, lai darba devējs pieņem noteikumus par darba organizāciju.

Tādējādi, ņemot vērā dienesta intereses un no tām izrietošo prasību par darbinieku administratīvā stāvokļa skaidrību, nešķiet nepamatoti, ka tāda darbinieka gadījumā, kurš apgalvo, ka ir atsācis pildīt savus amata pienākumus pirms viņa iesniegtajā medicīniskajā izziņā noteiktās darba nespējas izbeigšanās dienas, darba devējs atsakās apšaubīt šīs izziņas pierādījuma spēku, ja šāda priekšlaicīga amata pienākumu izpildes atsākšana nepārprotami neizriet no attiecīgā darbinieka rīcības.

Šajā ziņā no tā vien, ka darbinieks ik pa laikam ierodas birojā, automātiski nevar izsecināt, ka viņš atkal strādā, nevis atrodas slimības atvaļinājumā, kā apliecina viņa iesniegtā medicīniskā izziņa.

Līdz ar to iestāde leģitīmi var atsaukties uz darbinieka administratīvā stāvokļa skaidrību, lai attiecīgā gadījumā pieprasītu, lai darbinieks, kurš vēlas priekšlaicīgi atsākt pildīt savus amata pienākumus, tieši informē savu darba devēju par šādu savu amata pienākumu izpildes atsākšanu. Iestāde uz šo skaidrību leģitīmi var arī atsaukties, lai gadījumā, kad pēc šādas savu amata pienākumu izpildes atsākšanas darbinieks ir ieguvis jaunu darba nespēju, šis darbinieks savam darba devējam iesniedz jaunu, viņa prombūtni attaisnojošu medicīnisko izziņu.

(skat. 54.–58. punktu)