Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 9. novembrī P. Krücken Organic GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 9. septembra spriedumu lietā T-565/18 P. Krücken Organic GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-586/20 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: P. Krücken Organic GmbH (pārstāvis: H. Schmidt, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 9. septembra spriedumu lietā T-565/18;

piespriest Eiropas Komisijai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai 16 749,02 EUR, pieskaitot nokavējuma procentus no prasības pieteikuma paziņošanas dienas atbilstoši 8 % gada likmei virs Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktās pamatlikmes;

piespriest Eiropas Komisijai nodot apelācijas sūdzības iesniedzējai iepazīšanās nolūkā visus dokumentus, kuri ir noformēti saistībā ar ECOCERT veikto bioloģiskās ražošanas dokumentāro pārbaudi uzņēmumā, kas bija ražojis attiecīgo izstrādājumu, īpaši inspekcijas ziņojumu un ar to saistītos 2016., 2017. un 2018. gada novērtējuma dokumentus, kas saistīti ar ECOCERT konstatējumiem, vērtējumiem un lēmumiem, uz kuru pamata tika izdots inspekcijas sertifikāts attiecīgajam izstrādājumam un uz kuru pamata ECOCERT vēlāk šo sertifikātu atcēla;

uzdot Komisijai bioloģiskās ražošanas kontroles iestādēm, kurām ir uzticēta Savienības bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmas uzdevumu īstenošana trešajās valstīs, izvirzīt pienākumu nosūtīt attiecīgajam importētājam šo iestāžu lēmumus par piešķirto inspekcijas sertifikātu atcelšanu, atsaukšanu vai atzīšanu par spēkā neesošiem un izskatīt šo importētāju iebildumus un lemt par tiem; bioloģiskās ražošanas kontroles iestādēm, kuras atbildētāja ir apstiprinājusi trešajās valstīs, noteikt pienākumu nodot importētājiem šos lēmumus pamatojošos bioloģiskās ražošanas kontroles procedūras dokumentus, it īpaši inspekcijas ziņojumus un novērtējuma dokumentus, aizsedzot daļas, uz kurām attiecas trešo personu datu aizsardzība, pakārtoti lūdzot šo Komisijas pienākumu attiecināt vienīgi uz pienākumu pret apelācijas sūdzības iesniedzēju.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka ir pārkāptas tās pamattiesības uz darījumdarbības brīvību un īpašuma aizsardzību. Savienības bioloģiskās ražošanas tiesības esot jāinterpretē atbilstoši Pamattiesību hartai. To Vispārējā tiesa spriedumā esot pilnībā ignorējusi. Tādējādi uzņēmumiem, kas importē bioloģiski ražotus izstrādājumus no trešām valstīm, tiekot pilnībā liegta to pamattiesību aizsardzība.

Vispārējās tiesas sprieduma pamatā esot kļūdains juridiskais vērtējums par Eiropas Komisijas pienākumu apmēru un tādējādi – tās atbildību – attiecībā uz bioloģiskās ražošanas kontroles iestāžu darbībām un lēmumiem. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, spriedumā uzskatīdama, ka nav “konkrētas normas”, no kuras izrietētu, ka par ECOCERT neatbilstošu rīcību, ko īstenojis tās Ķīnas Tautas Republikas meitasuzņēmums, atbildība ir jāuzņemas [Eiropas] Savienībai vai Eiropas Komisijai. Vispārējā tiesa uzskata, ka, lai iestātos atbildība, bioloģiskās ražošanas kontrolei trešās valstīs kā Savienības prerogatīvai ir jābūt nodotai Komisijai pašai. Regulas (EK) Nr. 834/2007 1 un Regulas (EK) Nr. 1235/2008 2 tiesību normās esot aprakstīts, kādā veidā Eiropas Komisijai ir jāveic bioloģiskās ražošanas kontrole trešās valstīs – proti, norīkojot bioloģiskās ražošanas kontroles iestādes kā Savienības pārstāvjus.

Turklāt Vispārējās tiesas konstatējumā, ka Regulas Nr. 834/2007 33. pants, kā arī iestādes atbildības noteikšanai paredzētās pārbaudes apjoms nozīmējot, ka Eiropas Komisijai ir piešķirta “plašāka novērtējuma brīvība” kā attiecībā uz risku konstatāciju un novērtēšanu, tā arī attiecībā uz uzraudzības pasākumiem saistībā ar konstatētajiem riskiem, neesot ņemta vērā pamattiesību aizsargāto interešu nozīme. Šādi paplašinātas novērtējuma brīvības rezultātā par Eiropas Komisijas darbībām nebūtu iespējams veikt pārbaudi tiesā.

Visbeidzot Vispārējās tiesas sniegtais pamatojums prasījuma uzlikt pienākumu Komisijai nodrošināt bioloģiskās ražošanas kontroles iestāžu lēmumu pārskatāmību noraidīšanai esot nesavietojams ar pamattiesību nozīmi un tajās paredzēto tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā nozīmi.

____________

1 Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV 2007, L 189, 1. lpp.).

2 Komisijas Regula (EK) Nr. 1235/2008 (2008. gada 8. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm (OV 2008, L 134, 25. lpp.).