Lieta C‑335/14
Les Jardins de Jouvence SCRL
pret
État belge
(cour d’appel de Mons lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Pievienotās vērtības nodoklis – Sestā PVN direktīva – Atbrīvojumi no nodokļa – 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkts – Tādu pakalpojumu atbrīvojums no nodokļa, kas ir cieši saistīti ar sociālo aprūpi un sociālās nodrošināšanas darbu un ko sniedz publisko tiesību organizācijas vai citas organizācijas, kuras ir atzītas par labdarības organizācijām – Jēdziens “pakalpojumu sniegšana un preču piegāde, kas ir cieši saistīti ar sociālo aprūpi un sociālās nodrošināšanas darbu” – Organizācijas, kuras ir atzītas par labdarības organizācijām – Sociālā servisa mājoklis
Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums
1. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa – Tādu pakalpojumu atbrīvojums no nodokļa, kas ir saistīti ar sociālo aprūpi un sociālās nodrošināšanas darbu un ko sniedz publisko tiesību organizācijas vai citas organizācijas, kuras ir atzītas par labdarības organizācijām – Labdarības organizācijas – Kritēriji
(Padomes Direktīvas 77/388 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkts un Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunkts)
2. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa – Tādu pakalpojumu atbrīvojums no nodokļa, kas ir saistīti ar sociālo aprūpi un sociālās nodrošināšanas darbu un ko sniedz publisko tiesību organizācijas vai citas organizācijas, kuras ir atzītas par labdarības organizācijām – Vecāka gadagājuma personām piemērotu dzīvokļu sociālā servisa mājoklī nodošana to rīcībā – Iekļaušana – Citi pakalpojumi, ko sniedz minētie sociālā servisa mājokļi – Iekļaušana – Nosacījumi – Finansiāla līdzdalību no valsts iestādēm – Ietekmes neesamība
(Padomes Direktīvas 77/388 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkts un Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunkts)
1. Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunktā dalībvalstīm ir piešķirta novērtējuma brīvība atzīt noteiktas organizācijas, kuras nav publisko tiesību subjekti, par labdarības organizācijām. Lai noteiktu organizāciju, kuras nav publisko tiesību subjekti, labdarības raksturu, valsts iestādēm saskaņā ar Savienības tiesībām un valsts tiesu uzraudzībā ir jāņem vērā vairāki apstākļi. Tostarp var būt specifisku valsts vai reģionālu, normatīvu vai administratīvu, ar nodokļiem vai sociālo nodrošinājumu saistītu noteikumu esamība, attiecīgā nodokļu maksātāja darbībām piemītošais vispārējo interešu raksturs, tas, ka citiem nodokļu maksātājiem, kas veic tādas pašas darbības, jau ir atzīts līdzīgs raksturs, kā arī tas, ka attiecīgo pakalpojumu izmaksas lielā daļā, iespējams, sedz slimokases vai citas sociālā nodrošinājuma iestādes.
Turklāt, pirmkārt, tā kā jēdziens “organizācija” ir pietiekami plašs, lai ietvertu privātus uzņēmumus, kuru mērķis ir gūt peļņu, tas, ka attiecīgais uzņēmums veic savu darbību ar šādu mērķi, nekādā veidā neizslēdz tā sabiedrību klasificēšanu par “citu organizāciju, ko attiecīgā dalībvalsts atzinusi par labdarības organizācij[u]” Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē. Otrkārt, tas, ka sniegto pakalpojumu izmaksas faktiski lielākajā daļā sedz slimokase vai sociālās nodrošināšanas organizācijas, var būt viens no vērā ņemamiem elementiem, lai noteiktu, vai attiecīgā organizācija ir labdarības organizācija, bet šis apstāklis ir tikai viens no daudzajiem elementiem citu starpā. Līdz ar to valsts finansējuma neesamība pati par sevi neizslēdz šādu atzīšanu, bet tā jāizvērtē, ņemot vērā visus atbilstošos elementus šajā lietā.
(sal. ar 34., 35. un 39. punktu)
2. Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādiem no tiem sociālā servisa mājokļu sniegtajiem pakalpojumiem, kuru labdarības raksturs ir jāizvērtē iesniedzējtiesai, piemēram, atsevišķu dzīvokļu nodošana vecāka gadagājuma personu rīcībā, var piemērot šajā normā paredzēto atbrīvojumu [no nodokļa]. Citiem pakalpojumiem, kurus sniedz šis sociālā servisa mājoklis, principā arī var piemērot atbrīvojumu, tostarp, ja vien šo pakalpojumu, kurus sociālā servisa mājokļiem jāsniedz atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, mērķis ir nodrošināt atbalstu vecāka gadagājuma personām, kā arī tās aprūpēt un tie atbilst arī pakalpojumiem, kurus veco ļaužu pansionātam jāpiedāvā saskaņā ar atbilstošo valsts tiesisko regulējumu.
Šajā ziņā nav nozīmes tam, vai sociālā servisa mājokļa apsaimniekotājs saņem vai nesaņem subsīdijas vai cita veida priekšrocības vai finansiālu līdzdalību no valsts iestādēm.
Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkta tekstā starp pakalpojumiem, kas ir cieši saistīti ar sociālo aprūpi un sociālās nodrošināšanas darbu un uz kuriem tādējādi attiecas šajā normā paredzētais atbrīvojums, ir tieši minēti pakalpojumi, kurus sniedz veco ļaužu pansionāti. Šajā ziņā jānorāda, ka veco ļaužu pansionāti, tāpat kā sociālā servisa mājokļi, nodod dzīvokli vismaz 60 gadus vecu personu rīcībā un sniedz dažādus atbalsta un aprūpes pakalpojumus. Pirmkārt, no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas viedokļa jābūt vienādai attieksmei pret dzīvokļu nodrošināšanas pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai šo dzīvokļu nodrošināšanu veic veco ļaužu pansionāts vai sociālā servisa mājokļi. Otrkārt, ciktāl minētie atbalsta un aprūpes pakalpojumi, kurus sociālā servisa mājokļiem ir jāpiedāvā, piemērojot atbilstošo valsts tiesisko regulējumu, atbilst tiem, kurus veco ļaužu pansionātiem jāsniedz saskaņā ar šo tiesisko regulējumu, tiem ir jāpiemēro tāds pats pievienotās vērtības nodoklis.
Turklāt Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punktā paredzētie atbrīvojumi sevī ietver autonomus Savienības tiesību jēdzienus un tie tātad jādefinē Eiropas Savienības līmenī. Taču definēt Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunktā paredzētos pakalpojumus atkarībā no tā, vai pastāv valsts finansiāla līdzdalība par labu komersantam un vai sociālās apdrošināšanas iestādes sedz pakalpojumu izmaksas, padarītu dalībvalstu šīs jomas tiesisko regulējumu īpašās raksturīpašības atkarīgas no šī jēdziena.
Tāpat atbilstoši Sestās direktīvas 13. panta A daļas 2. punkta b) apakšpunkta pirmajam ievilkumam dalībvalstis atbrīvojumu nepiešķir tostarp šīs direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunktā paredzētajiem pakalpojumiem, ja tie nav būtiski svarīgi [nepieciešami] atbrīvoto darījumu veikšanai. Faktiski šī norma, kas dalībvalstīm ir obligāti jāievēro, paredz nosacījumus, kuri ir jāņem vērā, interpretējot dažādus tajā minētus atbrīvojumu piešķiršanas gadījumus, kas tāpat kā minētās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunktā paredzētais gadījums attiecas uz pakalpojumiem vai preču piegādēm, kuras ir “cieši saistītas” vai kurām ir “cieša saikne” ar darbību vispārējās interesēs.
(sal. ar 42., 43., 47., 52. un 55. punktu un rezolutīvo daļu)