Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. novembrī Čehijas Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 13. septembra spriedumu lietā T-627/16 Čehijas Republika/Komisija

(Lieta C-742/18 P)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, O. Serdula, J. Vláčil, J. Pavliš)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Zviedrijas Karaliste

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 13. septembra spriedumu lietā T-627/16 Čehijas Republika/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa daļēji noraidīja Čehijas Republikas prasību atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1059 1 (2016. gada 20. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 3753), ciktāl ar to ir izslēgti Čehijas Republikas izdevumi.

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas sprieduma lietā T-627/16 rezolutīvās daļas 2) punktu un attiecīgo daļu spriedumā;

atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2016/1059, ciktāl ar to ir izslēgti izdevumi 462 517,83 EUR apmērā saistībā ar vienoto platībmaksājumu;

atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2016/1059, ciktāl ar to ir izslēgti izdevumi 636 516,20 EUR apmērā saistībā ar ieguldījumiem vīna nozarē; un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 2 52. panta 1. punkta, skatot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1122/2009 3 26. un 31. pantu, pārkāpums. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka pārbaudēm uz vietas attālās izpētes veidā un klasiskajām pārbaudēm uz vietas esot jābūt vienādam vai salīdzināmam kļūdu īpatsvaram. Šāda prasība neizrietot no Savienības tiesību normām vai no attiecīgo pārbaudes metožu rakstura. Tieši pretēji, paraugu izvēles pārbaudei veids šīm metodēm raksturīgo iemeslu dēļ tik ļoti atšķiras, ka secinājumi par to efektivitāti nevar būt atkarīgi no tā, ka pastāv vienāds vai salīdzināms kļūdu īpatsvars.

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punkta, skatot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1122/2009 33. pantu, pārkāpums. Apelācijas sūdzības iesniedzēja atgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka, ja ir konstatēta apstiprināto platību pārdeklarēšana 3 % apmērā, pārbaudāmie paraugi jebkuros apstākļos ir jāpaplašina, kamēr vairs nav konstatējama pārdeklarēšana, pat gadījumā, ja valsts iestādes, pamatojoties uz attiecīgās lietas īpašajiem apstākļiem, ir pārliecinātas, ka attiecībā uz citiem konkrētā lauksaimnieka zemes gabaliem nākotnē nav sagaidāmas kļūdas saistībā ar lauksaimniecības zemes deklarēšanu.

Trešais apelācijas sūdzības pamats ir balstīts uz Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punkta, skatot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1605/2002 4 112. pantu, vai attiecīgajā gadījumā Regulas Nr. 966/2012 5 130. pantu, pārkāpumu. Vispārējā tiesa esot būtiski sagrozījusi strīda starp Čehijas Republiku un Komisiju būtību un esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka noteiktās korekcijas esot bijušas saistītas tikai ar tādu ieguldījumu retrospektīvu finansēšanu, kas tika veikti pirms valsts atbalsta programmas īstenošanas. Saistībā ar attiecīgo izmeklēšanu Komisija esot iebildusi pret jebkuru ieguldījumu vīna nozarē retrospektīvo finansēšanu. Tādēļ Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nekādi neizvērtējot Čehijas Republikas argumentus par to, ka tādu ieguldījumu retrospektīva finansēšana, kas tika veikti pirms valsts atbalsta programmas apstiprinājuma, bija saderīga ar ES tiesībām.

Ceturtais pamats ir balstīts uz Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punkta, skatot to kopsakarā ar Regulas Nr. 555/2008 6 19. un 77. pantu un Regulas Nr. 1975/2006 7 27. pantu, vai attiecīgajā gadījumā Regulas Nr. 65/2011 8 25. pantu, pārkāpumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā nospriežot, ka attiecīgajā laikā pārbaudes uz vietas bija jāveic attiecībā uz pilnīgi visiem ieguldījumiem vīna nozarē, neraugoties uz to, ka Regulas Nr. 555/2008 77. panta 5. punktā, tieši atsaucoties uz Regulas Nr. 1975/2006 27. pantu, ir atļauts veikt parauga pārbaudi tikai jau īstenotiem ieguldījumiem.

____________

1 OV 2016, L 173, 59. lpp.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

3 Komisijas Regula (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (OV 2009, L 316, 65. lpp.).

4 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 248, 1. lpp.).

5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

6 Komisijas Regula (EK) Nr. 555/2008 (2008. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē, OV 2008 L 170, 1. lpp.

7  Komisijas Regula (EK) Nr. 1975/2006 (2006. gada 7. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem, OV 2006 L 368, 74. lp.

8  Komisijas Regula (ES) Nr. 65/2011 (2011. gada 27. janvāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem, OV 2011 L 25, 8. lpp.