Language of document : ECLI:EU:F:2009:74

CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (trešā palāta)

2009. gada 1. jūlijā

Lieta F‑6/07 DEP

Risto Suvikas

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana

Priekšmets      Prasības pieteikums, ar ko R. Suvikas iesniedzis lūgumu noteikt tiesāšanās izdevumus lietā F‑6/07 Suvikas/Padome (2008. gada 8. maija spriedums, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.)

Nolēmums Noteikt prasītājam atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus lietā F‑6/07 Suvikas/Padome EUR 11 640 apmērā.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Vērā ņemami fakti – Padomdevēja darba apjoms

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 122. pants)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Biroja un telekomunikāciju izdevumi

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 122. pants)

1.      Attiecībā uz lietas dalībnieka padomdevēja veiktā darba apjomu saistībā ar tiesas procesu Civildienesta tiesā novērtēšanu, lai noteiktu atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru, Kopienu tiesai ir jāņem vērā kopējais darba stundu skaits, kas varētu būt objektīvi nepieciešams šādā procesā. Lai gan procesuālo rakstu lakonisms var atainot gan to autora spējas veikt sintēzi, tiesas un pretējās puses darba laika ekonomiju, gan var būt ātra darba pazīme, procesuālā raksta garumu principā nevar analizēt kā tādu, kas pierāda, ka lietā objektīvi bija nepieciešams ieguldīt lielu darbu.

(skat. 24. un 26. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 30. oktobris, T‑290/94 DEP Kaysersberg/Komisija, Recueil, II‑4105. lpp., 20. punkts; 2002. gada 20. novembris, T‑171/00 DEP Spruyt/Komisija, Recueil FP, I‑A‑225. un II‑1127. lpp., 29. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 16. maijs, F‑100/05 DEP Chatziioannidou/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 24. punkts.

2.      Neizmantojot atbilstošu informātikas sistēmu, advokātu birojam ir gandrīz neiespējami pamatot biroja un telekomunikāciju izdevumu daļu attiecībā uz katru lietu dažādajos ar biroja darbību saistītajos izdevumos. Tādējādi, ja dažādus ar biroja darbību saistītos izdevumus, kas attiecas uz konkrētu lietu, var uzskatīt par tādiem, kas nav iekļauti honorārā, lai novērtētu atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru, ir saprātīgi tos noteikt kā vienotu maksājumu.

(skat. 38. punktu)