Prasība, kas celta 2006. gada 21. jūlijā - Duyster pret Komisiju

(lieta F-80/06)

Tiesvedības valoda - holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tineke Duyster (Oetrange, Luksemburga) (pārstāvis - W.H.A.M. van den Muijsenbergh, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt prasību par pieņemamu vai, pakārtoti, daļēji pieņemamu;

atcelt iecēlējinstitūcijas 2005. gada 22. decembra un 2006. gada 11. maija lēmumus vai, pakārtoti, atcelt tos daļēji;

atzīt, ka neviens juridisks noteikums neaizliedz prasītājai lūgt bērna kopšanas atvaļinājuma atcelšanu, pamatojoties uz 2. pantu Vispārīgos noteikumos par Civildienesta noteikumu 42.a panta izpildi attiecībā uz bērnu kopšanas atvaļinājumu (turpmāk tekstā - "Vispārīgie izpildes noteikumi");

atzīt, ka atbildētāja nav izvirzījusi nevienu argumentu, lai liegtu prasītājai priekšrocības, kas izriet no aktīvas nodarbinātības administratīvā statusa;

pakārtoti, atzīt, ka neviens juridisks noteikums neaizliedz atbildētājai līdzsvarot intereses, piemērojot Vispārīgo izpildes noteikumu 2. panta 4. punktu, un uz šāda pamata pieņemt lēmumu par bērnu kopšanas atvaļinājuma atcelšanu;

tālāk pakārtoti, daļēji apmierināt vienu vai vairākus no iepriekš minētajiem prasījumiem;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu sakarā ar lēmumu, kas pieņemts pēc prasītājas 2005. gada 6. decembra lūguma.

Pamati un galvenie argumenti

Lietās F-51/05 ¹ un F-18/06 ² prasītāja jau apstrīdēja faktu, ka Komisija vispirms to nosūtījusi bērna kopšanas atvaļinājumā uz laiku no 2004. gada 1. novembra līdz 2005. gada 30. aprīlim un vēlāk 2005. gada 17. novembra vēstulē kā bērna kopšanas atvaļinājuma sākuma datumu noteikusi 2004. gada 8. novembri.

2005. gada 6. decembrī prasītāja iesniedza lūgumu, kas pamatots uz Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu un Vispārīgajiem izpildes noteikumiem par bērnu kopšanas atvaļinājumu. Viņa lūdza atcelt bērnu kopšanas atvaļinājumu, kas bija noteikts iecēlējinstitūcijas vēstulē. 2005. gada 22. decembrī iecēlējinstitūcija šo lūgumu atzina par nepieņemamu. Prasītāja 2006. gada 14. februārī iesniedza sūdzību par 2005. gada 22. decembra lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu. 2006. gada 16. maijā iecēlējinstitūcija ar lēmumu, kas izteikts tikai dažos teikumus, šo sūdzību arī atzina par nepieņemamu.

Savas prasības pret lēmumiem par nepieņemamību pamatojumam prasītāja it īpaši atsaucas uz: i) lēmumu balstīšanu uz kļūdainiem faktiem; ii) Civildienesta noteikumu 90. panta 1. un 2. punkta satura un mērķa pārkāpumu; iii) pretrunām lēmumos; iv) lēmumu skaidrības trūkumu; v) Civildienesta noteikumu 42.a panta satura un mērķa pārkāpumu; vi) Vispārīgo izpildes noteikumu 2. panta satura un mērķa pārkāpumu; vii) judikatūras pārkāpumu; viii) Civildienesta noteikumu 25. panta satura un mērķa pārkāpumu; ix) samērīguma, tiesiskās paļāvības, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās drošības principu, kā arī interešu līdzsvarošanas principa pārkāpumu, darba devēja pienākuma sniegt informāciju neievērošanu un labas pārvaldības principa pārkāpumu; x) pierādījumu trūkumu iecēlējinstitūcijas apgalvojumam, ka prasītājas lūguma saturs jau ietverts lietā F-51/05.

Prasītāja atsaucas arī uz argumentiem, kuru dēļ tā uzskata, ka par tās prasību pēc būtības var lemt labvēlīgi. Tā jo īpaši atsaucas uz jauniem apstākļiem, kas attaisno jaunas prasības iesniegšanu (pat ar atpakaļejošu spēku), proti, Civildienesta noteikumu 42.a panta saturu un mērķi, Vispārīgo izpildes noteikumu un it īpaši 2. panta 4. punkta saturu, kā arī uz Civildienesta noteikumu 35., 36., 59. un 62. pantu, kā arī uz iepriekš ix) punktā minētajiem juridiskajiem principiem.

____________

¹ - OV C 217, 03.09.2005. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā ar lietas numuru T-249/05 un ar 2005. gada 15. decembra rīkojumu nodota Eiropas Savienības Civildienesta tiesai).

² - OV C 154, 01.07.2006.