Language of document : ECLI:EU:C:2018:641

TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2018. gada 7. augustā (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecība – Vīna tirgus – Regula (EK) Nr. 555/2008 – Atbalsts vīna dārzu pārstrukturēšanai un pārveidei – Kombinētās pārbaudes uz vietas – Kontroles amatpersonu pilnvaras – Iespēja kontroles amatpersonām iekļūt lauku saimniecībā bez lauksaimnieka atļaujas

Lieta C‑59/17

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Conseil d’État (Francija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 30. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 3. februārī, tiesvedībā

Château du Grand Bois SCI

pret

Établissement national des produits de l’agriculture et de la mer (FranceAgriMer).

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši K. Vajda [C. Vajda] (referents), E. Juhāss [E. Juhász], K. Jirimēe [K. Jürimäe] un K. Likurgs [C. Lycourgos],

ģenerāladvokāts M. Bobeks [M. Bobek],

sekretāre: V. Džakobo‑Peironela [V. GiacobboPeyronnel], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2017. gada 7. novembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Francijas valdības vārdā – D. Colas un S. Horrenberger, kā arī E. de Moustier, pārstāvji,

–        Grieķijas valdības vārdā – G. Kanellopoulos, kā arī E. Leftheriotou, A. Vasilopoulou un E. Chroni, pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – D. Triantafyllou un H. Krämer, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 22. februāra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008 (2008. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV 2008, L 170, 1. lpp.).

2        Šis lūgums tika iesniegts strīdā starp Château du Grand Bois SCI un Établissement national des produits de l’agriculture et de la mer (FranceAgriMer) par to, ka tā noraidījusi Château du Grand Bois pieteikumu par atbalsta tās vīna dārza pārstrukturēšanai un pārveidei samaksu.

 Savienības tiesības

 Regula (EK) Nr. 479/2008

3        Padomes Regula (EK) Nr. 479/2008 (2008. gada 29. aprīlis) par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (OV 2008, L 148, 1. lpp.), tika atcelta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 491/2009 (2009. gada 25. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV 2009, L 154, 1. lpp.). Pamatlietas faktisko apstākļu laikā Regula Nr. 479/2008 vēl arvien tomēr bija piemērojama. Tās 3. pantā, kas ietilpa II sadaļas “Atbalsta pasākumi” 1. nodaļā “Atbalsta programmas”, bija paredzēts:

“Šajā nodaļā izklāstīti noteikumi, kas reglamentē Kopienas līdzekļu piešķiršanu dalībvalstīm un to, kā dalībvalstis ar valsts atbalsta programmu (turpmāk tekstā – “atbalsta programmas”) starpniecību šos līdzekļus izmanto, lai finansētu īpašus vīna nozares atbalsta pasākumus.”

4        Šīs regulas 4. panta 2. punkts ir formulēts šādi:

“Dalībvalstis ir atbildīgas par atbalsta programmām un nodrošina, ka tās ir iekšēji saskaņotas un ka tās izstrādā un īsteno objektīvi, ņemot vērā attiecīgo ražotāju ekonomisko stāvokli un vajadzību novērst nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret ražotājiem.

Dalībvalstis ir atbildīgas par to, ka nosaka un izpilda vajadzīgās pārbaudes un sodus gadījumos, kad neievēro atbalsta programmas.”

 Regula Nr. 555/2008

5        Regulas Nr. 555/2008 72. un 73. apsvērumā ir noteikts:

“(72)      Dalībvalstīm jānodrošina par kontroli vīna nozarē atbildīgo iestāžu darba efektivitāte. [..]

(73)      Lai palīdzētu vienveidīgi piemērot noteikumus visā Kopienā, dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu personālam ir pietiekamas izmeklēšanas pilnvaras, lai garantētu atbilstību noteikumiem.”

6        Ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1149 (2016. gada 15. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz valsts atbalsta programmām vīna nozarē un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008 (OV 2016, L 190, 1. lpp.), 57. panta 9. punktu ir ticis atcelts Regulas Nr. 555/2008 75.–82. pants. Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/273 (2017. gada 11. decembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560 (OV 2018, L 58, 1. lpp.), savukārt atbilstoši tās 52. panta 1. punktam ir tostarp atcelts Regulas Nr. 555/2008 83.–95.a pants. Pamatlietas faktisko apstākļu laikā šie atceltie panti vēl arvien bija spēkā.

7        Regulas Nr. 555/2008 76. pantā bija noteikts:

“Neskarot šīs regulas vai citu Kopienas tiesību aktu īpašos noteikumus, dalībvalstis ievieš vajadzīgās pārbaudes un pasākumus, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 479/2008 un šīs regulas pareizu piemērošanu. Tie ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi un tādējādi nodrošina Kopienas finansiālo interešu pienācīgu aizsardzību.

Jo īpaši dalībvalstis nodrošina to, ka:

a)      visus Kopienas vai valsts tiesību aktos vai valsts sistēmā noteiktos atbilstības kritērijus var pārbaudīt;

[..]

d)      pārbaudes un pasākumi ir saskaņā ar attiecīgā atbalsta pasākuma veidu. Dalībvalstis nosaka verifikācijas metodes un līdzekļus un precizē pārbaudāmās personas;

[..].”

8        Atbilstoši šīs regulas 77. panta 1. punktam verifikācijas notiek, veicot administratīvas pārbaudes un attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas.

9        Saskaņā ar šīs regulas 78. pantu:

“1.      Pārbaudes uz vietas iepriekš neizziņo. Tomēr var sniegt iepriekšēju paziņojumu, kurā ietver tikai stingri noteiktu vajadzīgās informācijas minimumu, ja netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Šādu paziņojumu sniedz ne agrāk kā 48 stundas pirms pārbaudes, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus vai pasākumus, kuriem paredzētas sistemātiskas pārbaudes uz vietas.

[..]

3.      Attiecīgo atbalsta pieteikumu vai pieteikumus noraida, ja atbalsta saņēmēji vai viņu pārstāvji traucē veikt pārbaudes uz vietas.”

10      Šīs pašas regulas 81. panta 3. un 4. punktā ir noteikts:

“3.      Platības, par kurām saņem izaršanas piemaksu, sistemātiski pārbauda pirms un pēc izaršanas. Pārbauda zemes gabalus, par kuriem ir iesniegti atbalsta pieteikumi.

[..]

4.      Lai pārbaudītu, vai izaršana ir faktiski notikusi, veic pārbaudi uz vietas. Ja tiek izarts viss vīna dārza nogabals vai attālās uzrādes izšķirtspēja ir 1 m2 vai lielāka par to, pārbaudi var veikt, piemērojot attālo uzrādi.”

11      Regulas Nr. 555/2008 83. pants “Kontroles amatpersonu pilnvaras” bija izteikti šādā redakcijā:

“Katra dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai atvieglotu tās kompetento iestāžu amatpersonu darbu. Tā jo īpaši nodrošina, lai šādas amatpersonas, attiecīgā gadījumā kopā ar citu struktūru amatpersonām, ko tā pilnvaro šim mērķim:

a)      varētu piekļūt vīna dārziem, vīna ražošanas un uzglabāšanas iekārtām, iekārtām vīna nozares produktu pārstrādei un transportlīdzekļiem, ar ko pārvadā minētos produktus;

[..].”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

12      No iesniedzējtiesas 2009. gada 29. jūlija nolēmuma izriet, ka Château du Grand Bois iesniedza atbalsta pieteikumu par 2008./2009. gadu tās vīna dārza pārstrukturēšanai un pārveidei.

13      Ar 2009. gada 18. decembra lēmumu FranceAgriMer noraidīja šo pieteikumu, pamatojot ar to, ka pārbaudēs uz vietas, ko īstenojošas tās amatpersonas 2009. gada 27. augustā un 15. septembrī, tika konstatēts, ka atsevišķos zemes gabalos vīnogulāju izaršana netika īstenota atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.

14      Ar 2013. gada 7. maija spriedumu tribunal administratif de Nantes [Nantes Administratīvā tiesa] (Francija) apmierināja Château du Grand Bois celto prasību par šo lēmumu. Pēc FranceAgriMer iesniegtās apelācijas sūdzības cour administrative d’appel de Nantes [Nantes Administratīvā apelācijas tiesa] (Francija) šo spriedumu atcēla.

15      Iesniedzējtiesā Conseil d’État [Valsts padomē] (Francija) Château du Grand Bois norāda, ka fakts, ka FranceAgriMer amatpersonas ir iekļuvušas tās īpašumā bez atļaujas, ietekmē FranceAgriMer 2009. gada 18. decembra lēmuma tiesiskumu.

16      Šādos apstākļos Conseil d’État nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

“1)      “Vai Regulas [Nr. 555/2008] 76., 78. un 81. panta normas pilnvaro amatpersonas, kas veic pārbaudi uz vietas, iekļūt lauksaimniecības uzņēmuma teritorijā, nesaņemot lauksaimnieka piekrišanu?

2)      Gadījumā, ja uz šo pirmo jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde, vai ir jānošķir tas, vai attiecīgās teritorijas ir vai nav slēgtas?

3)      Gadījumā, ja uz šo pirmo jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde, vai Regulas [Nr. 555/2008] 76., 78. un 81. panta normas ir saderīgas ar domicila neaizskaramības principu, kas ir garantēts Eiropas [Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības] konvencijas[, kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī,] 8. pantā?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

17      Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa jautā būtībā, vai Regulas Nr. 555/2008 76., 78. un 81. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj amatpersonām, kas veic pārbaudes uz vietas, iekļūt lauku saimniecībā bez lauksaimnieka piekrišanas.

18      Normas, uz kurām norāda iesniedzējtiesa pirmajā jautājumā, ir no Regulas Nr. 555/2008 V sadaļas “Kontrole vīna nozarē” I nodaļas “Kontroles principi”, ar ko nosaka Regulas Nr. 479/2008 piemērošanas kārtību. Šīs nodaļas normas precizē atsevišķus principus un kārtību, kas regulē dalībvalstu pienākumu veikt kontroli, lai pārbaudītu pēdējās minētās regulas pareizu piemērošanu.

19      Piemērojot Regulas Nr. 479/2008 4. panta 2. punktu, Regulas Nr. 555/2008 76. pants liek dalībvalstīm, kad tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šo regulu pareizu piemērošanu, noteikt kontroles un pasākumus, kas ir efektīvi, samērīgi un atturoši, lai tādējādi nodrošinātu Eiropas Savienības finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.

20      Regulas Nr. 555/2008 77. panta 1. punktā ir noteikts, ka veiktās verifikācijas izpaužas kā administratīvas pārbaudes un, ja nepieciešams, pārbaudes uz vietas. Atbilstoši šīs regulas 78. panta 1. punktam pārbaudes uz vietas iepriekš neizziņo. Tomēr var sniegt iepriekšēju paziņojumu, kurā ietver tikai stingri noteiktu vajadzīgās informācijas minimumu, ar nosacījumu, ka netiek apdraudēts pārbaudes mērķis.

21      Kas attiecas uz platībām, par kurām saņem izaršanas piemaksu, šīs regulas 81. panta 3. un 4. punktā ir noteikts, ka šīs platības sistemātiski pārbauda pirms un pēc izaršanas un ka šī kontrole ir klasiska pārbaude uz vietas, neskarot iespēju ar zināmiem nosacījumiem veikt citas formas pārbaudes, kas precizētas šajās normās.

22      Tomēr ne no Regulas Nr. 555/2008 76., 78. un 81. panta formulējuma, ne no citu šīs regulas normu formulējuma neizriet, ka ar šo regulu dalībvalstīm ir noteikts pienākums ieviest pārbaužu uz vietas sistēmu, kurai nepieciešams, lai šim mērķim pilnvarotas amatpersonas iekļūtu lauku saimniecības teritorijās bez lauksaimnieka piekrišanas.

23      Konkrētāk, no fakta, ka atbilstoši Regulas Nr. 555/2008 78. panta 1. punktam pārbaudes uz vietas iepriekš neizziņo, nevar secināt, ka regulā paredzēta šāda atļauja. Kā to secinājumu 40.–42. punktā norāda ģenerāladvokāts, vārdi “iepriekš neizziņo” un “bez atļaujas” nav sinonīmi. Proti, tas, ka pārbaudes var tikt veiktas, iepriekš neizziņojot, lielākais nozīmē to, ka tās var notikt jebkurā brīdī, amatpersonai nepaziņojot par savu apmeklējumu.

24      Savukārt tas, ka šāda kontrole būtu “iepriekš neizziņota”, tomēr nenozīmē, ka, būdama uz vietas, iepriekš nepaziņojot, šī amatpersona var prasīt tiesības iekļūt pārbaudes vietās bez lauksaimnieka atļaujas. No tā izriet, ka ar Regulu Nr. 555/2008 noteiktais pienākums dalībvalstīm izveidot pārbaužu, iepriekš nepaziņojot, sistēmu kā tāds nenes līdz tiesības pārbaudes amatpersonām iekļūt pārbaudes vietās bez lauksaimnieku atļaujas.

25      Šāda analīze atbilst šīs regulas vispārējai sistēmai. Šajā ziņā no tās 72. un 73. apsvēruma izriet, ka dalībvalstīm ir jānodrošina iestāžu, kuras ir pilnvarotas veikt pārbaudes vīna nozarē, darbību efektivitāte, nosakot pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka šo iestāžu personālam ir pienācīgas izmeklēšanas pilnvaras, lai nodrošinātu Savienības vīna nozares tiesiskā regulējuma ievērošanu. Turklāt, kā to secinājumu 43. punktā norāda ģenerāladvokāts, šīs regulas 83. panta a) punktā precizē attiecībā uz pārbaudes amatpersonu tiesībām, ka katrai dalībvalstij ir jāraugās, lai tās amatpersonas varētu piekļūt vīna dārziem un citām vietām un iekārtām, kas nepieciešamas to uzdevumu veikšanai, tomēr neprasot, lai šī piekļuve būtu iespējama bez lauksaimnieka piekrišanas.

26      No tā izriet, ka Regula Nr. 555/2008 uztic dalībvalstīm uzdevumu reglamentēt savā nacionālo tiesību sistēmā pilnvaras, kas ir piešķirtas pārbaudes amatpersonām, kā arī lielu daļu veicamo pārbaužu kārtību, tajā skaitā kārtību par piekļuvi pārbaudāmajām vietām.

27      Tādēļ ir jāuzskata, ka ar Regulas Nr. 555/2008 normām nav piešķirta atļauja iekļūt lauksaimnieka zemes gabalos bez viņa atļaujas.

28      Tomēr Francijas valdība un Eiropas Komisija būtībā uzskata, ka, prasot piešķirt Savienības līdzekļus atbalsta programmu, kas norādītas Regulās Nr. 479/2008 un Nr. 555/2008, ietvaros, lauksaimnieki vīna nozarē netieši dod vispārēju un iepriekšēju atļauju pārbaudēm, jo tās ir ar šīm regulām izveidotā atbalsta režīma neatņemamam sastāvdaļa.

29      Šādam argumentam nevar piekrist.

30      Proti, atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai aizsardzība no publiskās varas patvaļīgas vai nesamērīgas iejaukšanās fiziskas vai juridiskas personas privātās darbības jomā ir Savienības tiesību vispārējs princips, jo šādai iejaukšanās rīcībai ir jābūt juridiski pamatotai un attaisnotai ar likumā paredzētiem iemesliem (skat. šajā nozīmē spriedumus, 1989. gada 21. septembris, 46/87 un 227/88, EU:C:1989:337, 19. punkts; 2002. gada 22. oktobris, Roquette Frères, C‑94/00, EU:C:2002:603, 27. punkts, kā arī 2017. gada 16. maijs, Berlioz Investment Fund, C‑682/15, EU:C:2017:373, 51. punkts).

31      Taču netieša, vispārēja un iepriekšēja atļauja, uz ko norāda Francijas valdība un Komisija, šai prasībai neatbilst. Lai gan Savienības tiesībās var tikt paredzēts, ka lauksaimnieks var dot vispārēju un iepriekšēju atļauju pārbaudes amatpersonām piekļūt saimniecības teritorijai, šādai atļaujai būtu jābūt vismaz skaidri paredzētai likumā. Taču Regulas Nr. 479/2008 un Nr. 555/2008 normās šāda atļauja nav paredzēta.

32      Katrā ziņā ir jāuzskata, ka atbalsta pieteikuma noraidīšana, kas ir paredzēta Regulas Nr. 555/2008 78. panta 3. punktā kā juridiskas sekas, ja atbalsta saņēmēji vai viņu pārstāvji traucē veikt pārbaudes uz vietas, pati par sevi ir jāuzskata par efektīvu un pietiekamu līdzekli, lai sasniegtu šīs regulas 76. pantā norādīto mērķi nodrošināt Savienības finanšu interešu pienācīgu aizsardzību (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2011. gada 16. jūnijs, Omejc, C‑536/09, EU:C:2011:398, 26. un 27. punkts). Šā mērķa īstenošanai vispārēja un iepriekšēja atļauja par labu kontroles amatpersonām piekļūt pārbaudes vietām tādējādi nav nepieciešama.

33      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 555/2008 76., 78. un 81. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos nav atļauts amatpersonām, kas veic pārbaudi uz vietas, iekļūt lauku saimniecībā, nesaņemot lauksaimnieka piekrišanu.

 Otrais un trešais jautājums

34      Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro un trešo jautājumu nav jāatbild.

 Par tiesāšanās izdevumiem

35      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Komisijas Regulas (EK) Nr. 555/2008 (2008. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē, 76., 78. un 81. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos nav atļauts amatpersonām, kas veic pārbaudi uz vietas, iekļūt lauku saimniecībā, nesaņemot lauksaimnieka piekrišanu.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – franču.