Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 10. aprīļa spriedumu lietā T-229/17 Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Komisija 2019. gada 20. jūnijā iesniedza Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-475/19 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, pārstāvis, M. Kottmann, M. Winkelmüller, F. van Schewick, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Somijas Republika

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 10. aprīļa spriedumu lietā T-229/17 Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Komisija;

atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/133 (2017. gada 25. janvāris) par atsauces uz saskaņoto standartu EN 14342:2013 “Koka grīdas un parkets. Īpašības, atbilstības novērtēšana un marķēšana” saglabāšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ar ierobežojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 1 ;

atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/145 (2017. gada 25. janvāris) par to, lai atsauci uz saskaņoto standartu EN 14904:2006 “Sporta laukumu segumi – Segumi universālām sporta zālēm – Specifikācija” Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saglabātu ar ierobežojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 2 ;

atcelt Komisijas 2017. gada 10. marta, 2017. gada 11. augusta, 2017. gada 15. decembra un 2018. gada 9. marta paziņojumus saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK, īstenošanu 3 , ciktāl tajos ir atsauces uz saskaņotajiem standartiem EN 14342:2013 un EN 14904:2006;

attiecīgi pakārtoti attiecībā uz prasījumu 2., 3. un 4. punktu nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai,

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, ar pārsūdzēto spriedumu, ciktāl tajā Vācijas Federatīvās Republikas prasījumi atcelt apstrīdētos paziņojumus ir atzīti par nepieņemamiem, esot pārkāpta LESD 263. panta pirmā daļa. Vispārējā tiesa neesot pareizi novērtējusi, ka apstrīdēto paziņojumu mērķis ir radīt saistošas tiesiskas sekas, kuras nav identiskas apstrīdēto lēmumu tiesiskajām sekām.

Otrkārt, ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Regulas Nr. 305/2011 18. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 17. panta 5. punktu. Vispārējā tiesa neesot pareizi novērtējusi, ka Komisijai ir bijuši gan pilnvaras, gan pienākums ar šiem paziņojumiem noteikt kādu no Vācijas Federatīvās Republikas ierosinātajiem pasākumiem.

Treškārt, ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Regulas Nr. 305/2011 18. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 3. panta 1. un 2. punktu, kā arī 17. panta 3. punktu. Vispārējā tiesa neesot pareizi novērtējusi, ka Komisijai ir bijis pienākums šajos paziņojumos izvērtēt, vai strīdīgie standarti apdraud būvēm izvirzīto pamatprasību izpildi.

____________

1 OV 2017, L 21, 113. lpp.

2 OV 2017, L 22, 62. lpp.

3 OV 2017, C 76, 32. lpp; OV 2017, C 267, 16. lpp.; OV 2017, C 435, 41. lpp.; OV 2018, C 92, 139. lpp.