Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 11. februārī iesniedza Juzgado de lo Contencioso-Administrativo nº 24 de Madrid (Spānija) – Sindicato Único de Sanidad e Higiene de la Comunidad de Madrid un Sindicato de Sanidad de Madrid de la CGT/Consejería de Sanidad de la Comunidad de Madrid

(Lieta C-103/19)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Contencioso-Administrativo nº 24 de Madrid

Pamatlietas puses

Prasītājas: Sindicato Único de Sanidad e Higiene de la Comunidad de Madrid un

Sindicato de Sanidad de Madrid de la C.G.T.

Atbildētāja: Consejería de Sanidad de la Comunidad de Madrid

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 1999/70/EK ¹ pielikumā esošajam Pamatnolīgumam, konkrētāk, tā 5. klauzulai, tā [vispārīgo apsvērumu] 6. un 8. punktam un parametriem, kas noteikti Tiesas (desmitā palāta) spriedumā, 2016. gada 14. septembris, lietā C-16/15 (EU:C:2016:679), atbilst tiesību akts, kas ir prasības priekšmets, proti, Consejero de Sanidad 2017. gada 8. maija rīkojums 406/2017, kurā ir paredzēts, ka secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu līgumus sabiedrības veselības nozarē atjaunošanas pamatā ir valsts tiesību akti, kuros līgumu atjaunošana ir atļauta, lai segtu un garantētu pagaidu, īstermiņa vai ārkārtas pakalpojumus, ja patiesībā ar tiem tika aptvertas pastāvīgas un ilglaicīgas vajadzības, paturot prātā, ka ar šo rīkojumu tika paredzēta 9126 vietu pārveidošana, gadījuma rakstura darba izpildei nodarbināto līdzstrādnieku līgumus pārveidojot par pagaidu aizstājoša personāla līgumiem, un galu galā šīs vietas iekļaujot Valsts nodarbinātības piedāvājumā, un līdz ar to izbeidzot pagaidu darbinieka statusu?

Vai ir pareiza tiesas interpretācija, proti, ka piemērošanas veids, kas aprakstīts Pamatnolīguma 9. panta 3. punktā un noteikts ar Consejero de Sanidad 2017. gada 8. maija rīkojumu 406/2017, ir pretrunā 5. klauzulai, tās [vispārīgo apsvērumu] 6. un 8. punkta mērķiem, parametriem, kas noteikti Tiesas (desmitā palāta) spriedumā, 2016. gada 14. septembris, lietā C-16/15 (EU:C:2016:679), jo, ļaunprātīgi izmantojot pagaidu darba līgumu noslēgšanu, lai segtu pastāvīgās vajadzības, un atzīstot strukturālas nepilnības, tiek pieļauta situācija, ka šī ļaunprātīgā izmantošana nekad netiek sodīta, neīstenojot Direktīvas mērķus un padarot mūžīgu pagaidu štatu darbinieku nelabvēlīgo situāciju?

Vai ir pareiza tāda šīs tiesas veiktā 5. klauzulas, tās [vispārīgo apsvērumu] 6. un 8. punkta un to parametru interpretācija, kas noteikti Tiesas (desmitā palāta) spriedumā, 2016. gada 14. septembris, lietā C-16/15 (EU:C:2016:679), kas tiek izmantota šajā rīkojumā un atbilstoši kurai tiek uzskatīts, ka Consejero de Sanidad 2017. gada 8. maija rīkojums 406/2017 neatbilst Direktīvas 1999/70 2. panta pirmajai daļai, jo Spānijas valsts nenodrošina Direktīvā paredzētos rezultātus tādēļ, ka, pieļaujot pagaidu darbinieka līguma noslēgšanas ļaunprātīgu izmantošanu, tā nepiedāvā efektīvas un līdzvērtīgas darbinieku aizsardzības garantijas, lai atbilstīgi sodītu par minēto ļaunprātīgo izmantošanu un novērstu Savienības tiesību pārkāpuma sekas, tā pieļauj, ka veselības aprūpes jomā Kopienas direktīva netiek piemērota?

Tā kā valsts tiesiskais regulējums pilnībā aizliedz publiskajā sektorā pārveidot par nenoteikta laika darba līgumu secīgus pagaidu darba līgumus vai padarīt nemainīgu darbinieka, ļaunprātīgas izmantošanas upura, stāvokli, ja šajā valsts tiesiskajā regulējumā nav citu efektīvu līdzekļu, kā izvairīties un, vajadzības gadījumā, sodīt secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, vai ir pareizs šīs tiesas uzskats, ka Consejero de Sanidad 2017. gada 8. maija rīkojumu 406/2017 (novēloti piemērojot Pamatnolikuma 9. panta 3. punktu) un vēlāko brīvas konkurences selektīvo procesu nevar uzskatīt par efektīviem līdzekļiem, lai izvairītos un, attiecīgajā gadījumā, sodītu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, jo, kā to saprot un atkārtoti uzsver tiesa, tādējādi netiek piemērota Kopienas Direktīva un netiek sasniegti tās mērķi?

Tā kā Consejero de Sanidad 2017. gada 8. maija rīkojuma 406/2017 piemērošanas jomā ietilpst tikai gadījuma rakstura darbu izpildei nodarbinātie līdzstrādnieki un saistībā ar pārējiem pagaidu darbiniekiem, kuri pārmērīgi ilgi ir bijuši nodarbināti, administrācija valsts tiesību normās noteiktajos termiņos neveic to cēloņu izpēti, kas attiecīgajā gadījumā liek izvērtēt, vai štatu sarakstā nebūtu jārada štata vienība, un tādējādi darbinieku nelabvēlīgā situācija patiesībā kļūst pastāvīga, atstājot šo ļaunprātīgo izmantošanu nesodītu, attiecībā uz darbiniekiem nepiemērojot nekādu līdzekli, kas efektīvi vai līdzvērtīgi garantētu to aizsardzību, ar mērķi pienācīgi sodīt par minēto ļaunprātīgo izmantošanu un likvidēt Savienības tiesību pārkāpuma sekas. Vai līdz ar to ir jāsaprot, ka nav izpildītas prasības, ko iekļautas Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 14. septembra spriedumā lietā C-16/15 (EU:C:2016:679), radot iepriekš aprakstīto situāciju un tādējādi nonākot pretrunā Kopienas tiesiskajam regulējumam?

____________

¹     Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).