Lieta C‑413/13

FNV Kunsten Informatie en Media

pret

Staat der Nederlanden

(Gerechtshof te ’s-Gravenhage lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konkurence – LESD 101. pants – Materiālā piemērošanas joma – Darba koplīgums – Noteikums, kurā paredzētas minimālās likmes pašnodarbinātiem pakalpojumu sniedzējiem – “Uzņēmuma” jēdziens – “Darba ņēmēja” jēdziens

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. decembra spriedums 

1.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Interpretācija, kas lūgta tādēļ, ka iekšējai situācijai ir piemērojama Savienības tiesību norma, kura par piemērojamu ir padarīta ar valsts tiesībām – Kompetence sniegt šo interpretāciju

(LESD 267. pants)

2.        Konkurence – Savienības tiesību normas – Materiālā piemērošanas joma – Darba koplīgums – Noteikums, kurā paredzētas minimālās likmes pašnodarbinātiem pakalpojumu sniedzējiem – Neīstu pašnodarbināto jēdziens – Aizstājējs mūziķis, kas atrodas darba ņēmējiem pielīdzināmā situācijā – Noteikums, kas neietilpst LESD 101. panta 1. punkta piemērošanas jomā

(LESD 101. panta 1. punkts)

3.        Konkurence – Savienības tiesību normas – Uzņēmums – Jēdziens – Pašnodarbināti pakalpojumu sniedzēji – Ietveršana – Nosacījumi –Pakalpojumu piedāvājums pret atlīdzību un nepastāvot pakļautības attiecībām

(LESD 101. panta 1. punkts)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 17.–20. punktu)

2.        Savienības tiesības jāinterpretē tādējādi, ka tāds darba koplīguma noteikums, kurā paredzētas minimālās likmes pašnodarbinātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir biedri vienā no līgumslēdzējām darba ņēmēju organizācijām un kuri darba devējam saskaņā ar uzņēmuma līgumu veic to pašu darbu kā šī darba devēja darbinieki, neietilpst LESD 101. panta 1. punkta piemērošanas jomā tikai tad, ja šie pakalpojumu sniedzēji ir neīsti pašnodarbinātie, proti, ir pakalpojumu sniedzēji, kas ir šiem darbiniekiem pielīdzināmā situācijā. Šāds vērtējums ir jāveic iesniedzējtiesai.

(sal. ar 22., 23., 30., 41. un 42. punktu un rezolutīvo daļu)

3.        Tādi pakalpojumu sniedzēji kā mūziķi, kas aizstāj orķestru locekļus, principā ir uzņēmēji LESD 101. panta 1. punkta izpratnē, jo viņi par atlīdzību piedāvā savus pakalpojumus attiecīgajā tirgū un veic savu darbību kā neatkarīgi saimnieciskās darbības subjekti attiecībā pret saviem pilnvarotājiem. Šis secinājums tomēr nevar būt šķērslis tam, lai šāds darba koplīguma noteiktums varētu tikt arī uzskatīts par sociālā dialoga rezultātu gadījumā, ja minētie pakalpojumu sniedzēji, kuru vārdā un labā arodbiedrība ir risinājusi sarunas, faktiski ir neīsti pašnodarbinātie, proti, pakalpojumu sniedzēji, kuri ir darba ņēmēju situācijai pielīdzināmā situācijā. Pakalpojumu sniedzējs var zaudēt savu patstāvīgā tirgus dalībnieka un tādējādi uzņēmēja statusu, ja tas savu darbību tirgū nenosaka neatkarīgi, bet ir pilnībā atkarīgs no pilnvarotāja, jo tas neuzņemas nekādus finanšu vai komerciālos riskus, kas ir saistīti ar šī pilnvarotāja saimniecisko darbību, un darbojas kā pilnvarotāja uzņēmumā integrēta palīgiestāde.

Turklāt darba ņēmēja jēdziens Savienības tiesību izpratnē ir jānosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas raksturo darba attiecības, ņemot vērā attiecīgo personu tiesības un uzdevumus. No šī viedokļa kvalifikācija par pašnodarbinātu personu valsts tiesībās neizslēdz, ka persona ir jākvalificē kā darba ņēmēj” Savienības tiesību izpratnē, ja tās neatkarība ir tikai fiktīva, tādējādi slēpjot darba attiecības. No tā izriet, ka darba ņēmēja statusu Savienības tiesību izpratnē nevar ietekmēt tas, ka persona ir pieņemta darbā kā pašnodarbināts pakalpojumu sniedzējs atbilstoši valsts tiesībām finansiālu, administratīvu vai organizatorisku iemeslu dēļ, ja šī persona darbojas sava darba devēja vadībā it īpaši attiecībā uz iespēju izvēlēties savu darba grafiku, vietu un saturu, neuzņemas daļu šī darba devēja komerciālo risku un laikā, kurā ilgst darba attiecības, ir integrēta minētā darba devēja uzņēmumā, veidojot ar to ekonomisku vienību.

(sal. ar 27., 31. un 33.–36. punktu)