EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2008. gada 11. septembrī (*)
Civildienests – Ierēdņi – Atklāts konkurss – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Rakstveida un mutvārdu pārbaudījumu novērtējums
Lieta F‑127/07
par prasību, ko atbilstoši EKL 236. pantam un EAEK līguma 152. pantam cēla
Juana Maria Coto Moreno, Eiropas Kopienu Komisijas ierēdne ar dzīvesvietu Gaboronā [Gaborone] (Botsvāna), ko pārstāv K. Lemens [K. Lemmens] un K. Dutrelepons [C. Doutrelepont], advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv B. Egersa [B. Eggers] un M. Velardo [M. Velardo], pārstāves,
atbildētāja.
CIVILDIENESTA TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs P. Mahonijs [P. Mahoney], tiesneši H. Kanninens [H. Kanninen] un S. Žervazonī [S. Gervasoni] (referents),
sekretārs R. Šiano [R. Schiano], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2008. gada 11. jūnija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Savā prasības pieteikumā, kas Civildienesta tiesas kancelejā ir saņemts 2007. gada 30. oktobrī pa faksu (oriģināls tika iesniegts tā paša gada 6. novembrī), Koto Moreno [Coto Moreno] būtībā lūdz Civildienesta tiesai atcelt konkursa EPSO/AD/28/05 atlases komisijas 2007. gada 12. februāra lēmumu neiekļaut viņas uzvārdu rezerves sarakstā un atzīt, ka kompetentajām iestādēm ir jāiekļauj viņas uzvārds minētajā rezerves sarakstā, kā arī piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt kaitējumu, kas viņai radies par, iespējams, nodarīto profesionālo, finansiālo un morālo kaitējumu.
Prāvas rašanās fakti
2 2004. gada 16. septembrī prasītāja tika iecelta par ierēdni B*3 pakāpē un viņa tika norīkota Komisijas delegācijā Botsvānā.
3 Pēc tam prasītāja izvirzīja savu kandidatūru konkursā EPSO/AD/28/05, kura mērķis bija izveidot 100 konkursu izturējušo kandidātu rezerves sarakstu administratoru AD5 pakāpē pieņemšanai darbā “Finanšu resursu pārvaldes” jomā.
4 Kā tas izriet no paziņojuma par EPSO/AD/28/05 konkursu, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts 2005. gada 20. jūlijā (OV C 178 A, 3. lpp., turpmāk tekstā – “paziņojums par konkursu”), šim konkursam ir trīs posmi.
5 Pirmkārt, konkurss tika uzsākts ar trīs priekšatlases pārbaudījumiem, kuri notika kandidāta izvēlētajā otrajā valodā un kuros tika uzdoti jautājumi ar atbilžu variantiem. Tiem kandidātiem, kuri katrā no šiem pārbaudījumiem ieguva obligāto minimālo punktu skaitu un kuri iekļāvās 300 labāko kandidātu skaitā, atļāva kārtot rakstisko pārbaudījumu.
6 Otrkārt, rakstiskais pārbaudījums, kas notiek kandidāta izvēlētajā galvenajā valodā, bija par izvēles tēmu, kurai bija saistība ar konkursa jomu, un tā mērķis bija novērtēt kandidāta zināšanas, spējas saprast, analizēt un sintezēt, kā arī tā rakstības prasmes. Pārbaudījums tika vērtēts no 0 līdz 50 punktiem un obligātais minimālais punktu skaits bija 25 punkti. Tie kandidāti, kuri rakstiskajā pārbaudījumā saņēma obligāto minimālo punktu skaitu un kuri iekļāvās 150 labāko kandidātu skaitā, tika lūgti ierasties uz mutisko pārbaudījumu.
7 Treškārt, ar mutisko pārbaudījumu, kas vienmēr tiek veikts kandidāta izvēlētajā galvenajā valodā, atlases komisija var izvērtēt kandidāta spējas veikt tos darba uzdevumus, kas atbilst tāda darba uzdevumiem, attiecībā uz kuru ir izsludināts konkurss. Mutiskā pārbaudījumā pārbauda īpašās zināšanas par konkursa tēmu un zināšanas par Eiropas Savienību, tās iestādēm un politiku. Tāpat tiek izvērtētas zināšanas otrajā valodā, kā arī kapacitāte pielāgoties darbam Eiropas civildienestā un daudzkultūru vidē. Pārbaudījums tiek vērtēts no 0 līdz 50 punktiem un obligātais minimālais punktu skaits ir 25 punkti.
8 Priekšatlases pārbaudījumi un rakstiskais pārbaudījums tika veikti 2006. gada 31. martā. Prasītāja tos veiksmīgi nokārtoja, un viņu uzaicināja uz mutisko pārbaudījumu, kas notika Briselē 2007. gada 10. janvārī.
9 Eiropas Kopienu Personāla atlases birojs (turpmāk tekstā – “EPAB”) ar 2007. gada 12. februāra vēstuli informēja prasītāju, ka atlases komisija viņas uzvārdu nav iekļāvusi rezerves sarakstā, jo viņas rezultāts neiekļaujas 100 labāko rezultātu skaitā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Lai arī pēdējais [rezerves sarakstā] iekļautais kandidāts bija ieguvis 56,1 punktu, prasītāja bija ieguvusi tikai 54 punktus: rakstiskajā pārbaudījumā – 25 punktus no 50 punktiem un mutiskajā pārbaudījumā – 29 punktus no 50 punktiem.
10 Elektroniskā pasta vēstulē, kas EPAB tika nosūtīta 2007. gada 22. februārī, prasītāja izteica savu pārsteigumu par novērtējumu, kuru viņa bija saņēmusi mutiskajā pārbaudījumā, sniedza apsvērumus par šo pārbaudījumu un visbeidzot lūdza atlases komisijai atkārtoti izvērtēt viņas rakstisko un mutisko pārbaudījumu.
11 Ar 2007. gada 22. marta vēstuli atlases komisijas priekšsēdētājs atbildēja prasītājai, ka atlases komisija, atkārtoti izvērtējot rakstisko un mutisko pārbaudījumu, apstiprināja prasītājas rezultātu un nosūtīja viņai rakstiskā pārbaudījuma kopiju, kā arī šīs kopijas novērtējuma, ko veica atlases komisija, veidlapu.
12 No šīs prasītājas novērtējuma, ko veica atlases komisija, veidlapas kopijas izriet, ka atlases komisija nolēma, ka, skatoties no zināšanu viedokļa, prasītājas atbilde uz pirmo jautājumu bija “apmierinoša, bet tā nebija detalizēta” un, skatoties no analīzes, sintēzes un rakstības prasmju viedokļa, tā bija “laba”. Attiecībā uz atbildi uz jautājumu Nr. 3, kas bija prasītājas izvēlētā pārbaudījuma tēma no jautājumiem Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 4, atlases komisija konstatēja, ka tajā “trūka zināmi jēdzieni”, bet no zināšanu viedokļa tā atbildi tomēr atzina par “apmierinošu” un no analīzes, sintēzes un rakstības prasmju viedokļa par “labu”.
13 2007. gada 29. martā prasītāja nosūtīja EPAB vēl vienu vēstuli, kurā apgalvoja, ka viņa nav saņēmusi apmierinošu atbildi uz viņas apsvērumiem par mutisko pārbaudījumu, un uzskatīja, ka atlases komisijas komentāri ir pārāk īsi. Tāpat viņa lūdza norādīt ekvivalentus tam, kas komentāru punktos ir nosaukts par “apmierinošu” un par “labu”. Visbeidzot prasītāja apstrīdēja vērtējumu, kas viņai tika piešķirts par atbildi uz rakstiskā pārbaudījuma jautājumu Nr. 3.
14 Ar 2007. gada 2. maija vēstuli atlases komisijas priekšsēdētājs vēlreiz atbildēja prasītājai. Viņš it īpaši pamatoja atlases komisijas sniegto vērtējumu attiecībā uz prasītājas kopiju. Viņš norādīja, ka šī pārbaudījuma izvērtēšanas četriem kritērijiem nav viena un tā pati vērtība, jo zināšanas par pārbaudījuma tēmu tiek uzskatītas svarīgākas par tādām prasmēm kā spēju saprast, analizēt un rakstīt. Atlases komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka tiktāl, ciktāl runa ir par pirmo jautājumu, nepilnības teksta saturā kompensēja analīzes, sintēzes un rakstības kvalitāte un tādēļ prasītāja saņēma vērtējumu 25/50.
15 Runājot par atbildes uz jautājumu Nr. 3 vērtējumu, atlases komisijas priekšsēdētājs 2007. gada 2. maija vēstulē norādīja šādus paskaidrojumus:
“Tā kā jūs pieprasījāt sniegt detalizētākus paskaidrojumus it īpaši attiecībā uz jūsu atbildi uz jautājumu Nr. 3, atlases komisijas viedoklis ir tāds, ka jūsu atbildē bija vairāki trūkumi. Pirmkārt, atlases kritēriji nebija ne paskaidroti, ne attaisnoti. Kādi bija piedāvāto griestu mērķi? Kādēļ apgrozījumam bija jābūt desmit reizes lielākam par tirgus vērtību? Kādēļ 50 % no apgrozījuma bija jārealizē attiecīgajā tirgū? Kādēļ 50 % no personāla bija jāstrādā iepirkuma jomā? utt.”
Attiecībā uz piešķiršanas kritērijiem netika minēta aprīkojuma darbība un kvalitāte. Netika minēti tādi kritēriji kā, piemēram, amortizācijas līmenis un attiecība starp pirkšanas izmaksām un uzturēšanas izmaksām. Personāla un uzņēmuma pieredzes kritēriji acīmredzami ir atlases kritēriji, nevis piešķiršanas kritēriji; tāpat netika minēts vienkāršais, bet nozīmīgais piegādes datums.
Turklāt minētie līguma noteikumi nebija vienmēr atbilstīgi (piemēram, priekšfinansējuma garantija) šādam tirgum un netika minēti citi iespējamie daudz nozīmīgāki līguma noteikumi, piemēram, noteikumi attiecībā uz sodu par kavējumu vai neizpildi, līgumiskā atbildība par bojājumiem, kas radušies kļūdu rezultātā, pienākums iegādāties profesionālās darbības apdrošināšanu. Netika minēti līguma izbeigšanas noteikumi gadījumā, ja ir notikusi profesionāla kļūda.” [Neoficiāls tulkojums]
(“As you specifically requested more detail as regards your answer to question 3, the opinion of the Board is that your answer contained many weaknesses. First, the selection criteria were not explained or justified. What were the purposes of the proposed ceilings ? Why would the turnover have to be 10 times the value of the market ? Why did 50 % of the turnover have to come from the tender domain? Why would 50 % of the personnel have to be dedicated to the tender domain ? etc.
As regards the award criteria there was no mention of performance and quality of the equipment. Criteria such as the rate of becoming obsolete and the purchase cost versus maintenance, for example, were not mentioned. The criteria on the experience of the personnel and the company are clearly selection criteria and not award criteria ; the simple but crucial date of delivery was also not mentioned.
Further the contractual clauses given were not always pertinent (e.g. Pre-financing guarantee) for such a market, but other more important possible clauses were missing such as a clause for the sanctions in case of delay or non-function, the contractual responsibility for damages resulting from faults, the obligation to subscribe a professional insurance. Clauses for cancelling the contract in case of professional misconduct were also not mentioned.”)
16 2007. gada 3. maijā prasītāja iesniedza sūdzību par apstrīdēto lēmumu. Ar tā paša gada 31. jūlija lēmumu iecēlējnstitūcija noraidīja šo sūdzību.
Lietas dalībnieku prasījumi
17 Prasītājas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai samaksāt kompensāciju EUR 25 000 apmērā par viņai it kā nodarīto morālo kaitējumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt EUR 8 000 par advokātu honorāriem;
– atzīt, galvenokārt, ka kompetentajām iestādēm ir jāiekļauj viņas uzvārds rezerves sarakstā, vai, pakārtoti, neiekļaušanas gadījumā piespriest Komisijai samaksāt EUR 384 000 kā atlīdzību par it kā ciestajiem materiāliem zaudējumiem;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 Komisijas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par prasījumu atcelt apstrīdēto lēmumu
19 Prasītāja, pamatojot savu prasījumu atcelt apstrīdēto lēmumu, izvirza četrus pamatus:
– pirmais pamats ir saistīts ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kuru atlases komisija pieļāva, izvērtējot atbildes, kuras prasītāja bija sniegusi rakstiskajā un mutiskajā pārbaudījumā;
– otrais pamats ir saistīts ar paziņojuma par konkursu pārkāpumu un vienlīdzības principa pārkāpumu, un “saprātīguma principa” pārkāpumu;
– trešais pamats ir saistīts ar pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu;
– ceturtais pamats ir saistīts ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo rakstiskajā pārbaudījumā piešķirtā atzīme neatbilst atlases komisijas uzrakstītajam novērtējumam.
Par pirmo un ceturto pamatu attiecībā uz atlases komisijas pieļautajām acīmredzamajām kļūdām vērtējumā
Lietas dalībnieku argumenti
– Par pirmo pamatu attiecībā uz atlases komisijas pieļautajam acīmredzamām kļūdām vērtējumā, izvērtējot prasītājas atbildes rakstiskajā un mutiskajā pārbaudījumā
20 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka atlases komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, norādot, ka prasītājas atbildē uz rakstiskā pārbaudījuma jautājumu Nr. 3 bija “vairāki trūkumi”. No vienas puses, nevar pārmest prasītājai, ka viņa nav izskaidrojusi un pamatojusi atlases kritērijus attiecībā uz uzņēmumu pretendentu ekonomisko un tehnisko spēju, jo kandidātiem bija lūgts definēt atlases kritērijus, nevis pamatot savu izvēli. Turklāt atlases kritēriji, uz kuriem norādīja prasītāja, bija tik pašsaprotami, ka to izvēles pamatojums būtu bijis lieks. No otras puses, prasītājas norādītajiem atlases kritērijiem ir jābūt gan atbilstīgiem, gan parasti tiem ir jābūt piemērojamiem praksē, jo uz tiem ir norādīts Komisijas “Praktiskajā rokasgrāmatā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām ārpus Eiropas Savienības darbību ietvaros”. Tā kā prasītāja norādīja šos kritērijus, kuri ir minēti attiecīgajā Komisijas rokasgrāmatā, atlases komisija nevarēja uzskatīt, ka atbildē ir pieļauti “vairāki trūkumi”.
21 Otrkārt, atlases komisija tāpat ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nolemjot, ka prasītāja kļūdaini minēja personāla un uzņēmuma pieredzi kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, lai gan runa bija par atlases kritērijiem. Faktiski Komisijas “Praktiskajā rokasgrāmatā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām ārpus Eiropas Savienības darbību ietvaros” kā viens no vairākiem pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem ir minētas ieteikto ekspertu curriculum vitae. Tāpat atlases komisija nav ņēmusi vērā noteikumus, kurus ir noteikusi pati Komisija, un tādējādi tā ir pārkāpusi patere legem quam ipse fecisti principu.
22 Treškārt, atlases komisija nepamatoti uzskatīja, ka prasītājas piedāvātie līguma noteikumi, lai varētu nodrošināt preču un pakalpojumu kvalitāti un ierobežotu finanšu riskus, ne vienmēr bija būtiski. Priekšfinansējuma nodrošinājums, kuru atlases komisija savā 2007. gada 2. maija vēstulē minēja kā piemēru, tieši pretēji ir ne tikai būtisks, bet arī obligāts Eiropas Attīstības fonda (turpmāk tekstā – “EAF”) noslēgtajos līgumos.
23 Visbeidzot, mutiskajā pārbaudījumā uzdotais jautājums par to, kā varētu samazināt finanšu risku, kas rodas ārvalstu valūtas apmaiņas kursa svārstību rezultātā, līgumos, kuri tiek noslēgti starp diviem līguma dalībniekiem no divām valstīm ar dažādām valūtām, prasītāja sniedza atbildi, kura atbilst EAF praksei: maksāt cenu, izmantojot divas valūtas, un paredzēt līgumā noteikumus, saskaņā ar kuriem var pārskatīt cenu. Līdz ar to atlases komisija nepamatoti ir nolēmusi, ka šī atbilde nav pietiekama.
24 Komisija norāda uz ierobežoto kontroles raksturu, kādu Civildienesta tiesa var īstenot attiecībā uz atlases komisijas vērtējumu.
25 Tiktāl, ciktāl tas attiecas uz rakstisko pārbaudījumu, Komisija uzskata, ka vairākas atsauces uz “EuropAid sadarbības biroja rokasgrāmatu” – kuras prasītāja savā prasības pieteikumā norāda, lai pierādītu, ka viņas atbildes bija pamatotas, – norāda uz to, ka ir pieļauta kļūda no perspektīvas viedokļa. Šī rokasgrāmata attiecas uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurus noslēdz EAF, bet rakstiskajā pārbaudījumā uzdotajos jautājumos netika minēts EAF un tie attiecās uz piegāžu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.
– Par ceturto pamatu attiecībā uz acīmredzamu saskaņas trūkumu starp rakstiskā pārbaudījuma atzīmi un atlases komisijas uzrakstītajam novērtējumu
26 Prasītāja uzskata, ka atlases komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas atspoguļojas rakstiskā pārbaudījuma vērtējuma atzīmē. Tā kā atlases komisija nolēma, ka viņas atbildes attiecībā uz zināšanām bija “apmierinošas” un attiecībā uz spēju saprast, analizēt, sintezēt un rakstīt bija “labas”, atlases komisija acīmredzami kļūdījās, viņai piešķirot atzīmi 25/50, proti, minimālo atzīmi, lai varētu kārtot mutisko pārbaudījumu.
27 Turklāt atlases komisija, piešķirot prasītājai atzīmi 25/50, nav ievērojusi vienlīdzības principu. Faktiski atlases komisija pret prasītāju attiecās kā pret jebkuru kandidātu, kas par savām zināšanām būtu divas reizes saņēmis novērtējumu “apmierinoši” un par savām analīzes, sintēzes, sapratnes un rakstiskajām prasmēm divas reizes novērtējumu “apmierinoši”. Attiecībā uz visiem kritērijiem, kuri nebija saistīti ar zināšanām, prasītāja uzskata, ka viņas atzīmei vajadzēja atspoguļot to novērtējumu, kuru viņa bija ieguvusi – norādi “labi”.
28 Jebkurā gadījumā rakstiskajā pārbaudījumā piešķirtā atzīme nav samērīga ar novērtējumu, kas ir norādīts viņas novērtējuma veidlapā.
29 Komisija atbildēja, ka nav nekādas nesaskaņas starp atzīmi 25/50 un uzrakstītajiem komentāriem. Faktiski, kā atlases komisijas priekšsēdētājs to paskaidroja savā 2007. gada 2. maija vēstulē, zināšanām konkursa jomā ir lielāka nozīme, novērtējot kandidātu. Pat ja pieņemtu, ka piešķirtā atzīme neatbilst novērtējumam, tas būtu pavisam nenozīmīgi un nekādā gadījumā acīmredzami.
Civildienesta tiesas vērtējums
30 Prasītāja norāda uz divām acīmredzamām kļūdām vērtējumā: pirmā attiecas uz to, kā atlases komisija novērtēja kandidāta sniegumu, un otrā attiecas uz rakstiskā pārbaudījuma atzīmes atbilstību atlases komisijas uzrakstītajam novērtējumam.
31 Vispirms jāatgādina Civildienesta tiesas īstenotās pārbaudes apjoms par lēmumu, ar kuru konkursa atlases komisija atsakās iekļaut kandidātu rezerves sarakstā.
32 Ja tiek apstrīdēts šāda lēmuma tiesiskums, Civildienesta tiesa pārbauda, vai ir ievēroti piemērojamie tiesību noteikumi, proti, it īpaši procesuāli noteikumi, kas ir noteikti Civildienesta noteikumos un paziņojumā par konkursu, un noteikumi, kuri reglamentē atlases komisijas darbu, it īpaši pienākums atlases komisijai būt objektīvai un pienākums atlases komisijai ievērot vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem (Pirmās instances tiesas 2003. gada 5. marta spriedums lietā T‑24/01 Staelen/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑79. un II‑423. lpp., 47.–52. punkts; 2003. gada 25. jūnija spriedums lietā T‑72/01 Pyres/Komisija, Recueil FP, I‑A‑169. un II‑861. lpp., 32.–42. punkts; un 2004. gada 10. novembra spriedums lietā T‑165/03 Vonier/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑343. un II‑1575. lpp., 39. punkts), kā arī to, vai nav nepareizi izmantotas piešķirtās pilnvaras (Tiesas 1974. gada 9. oktobra spriedums apvienotajās lietās 112/73, 144/73 un 145/73 Campogrande u.c./Komisija, Recueil, 957. lpp., 34.–53. punkts; Pirmās instances tiesas 1999. gada 11. februāra spriedums lietā T‑200/97 Jiménez/ITSB, Recueil FP, I‑A‑19. un II‑73. lpp., 43.–57. punkts). Atsevišķos gadījumos, kuros atlases komisijai nav rīcības brīvības, šī pārbaude var attiekties uz to faktu pareizību, ar kuriem atlases komisija pamatoja sava lēmuma pieņemšanu (Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. marta spriedums lietā T‑100/04 Giannini/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, 277. un 278. punkts).
33 Savukārt vērtējumi, uz kuriem atlases komisija pamatojas, izvērtējot kandidāta zināšanas un prasmes, ir pakļauti Civildienesta tiesas uzraudzībai (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Campogrande u.c./Komisija, 53. punkts; Pirmās instances tiesas 2005. gada 26. janvāra spriedums lietā T‑267/03 Roccato/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1. un II‑1. lpp., 42. punkts).
34 Tas pats neattiecas uz atzīmes atbilstību atlases komisijas uzrakstītajam novērtējumam. Faktiski šī atbilstība, ar ko tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret kandidātiem, ir viens no noteikumiem, kas reglamentē atlases komisijas darbu, un tiesai saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru ir jāpārbauda tā ievērošana. Turklāt atzīmes atbilstību uzrakstītajam novērtējumam var izskatīt Civildienesta tiesā neatkarīgi no atlases komisijas veiktā kandidātu snieguma novērtējuma, kuru Civildienesta tiesa atsakās veikt tiktāl, ciktāl atbilstības kontrole aprobežojas ar to, ka tiek pārbaudīta acīmredzamas nesaderības esamība. Tieši tādēļ Civildienesta tiesa 2007. gada 13. decembra spriedumā lietā F‑73/06 Van Neyghem/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts, 87. punkts) izvērtēja, vai, ņemot vērā kopijas novērtējuma veidlapā uzrakstīto vērtējumu, atlases komisija, piešķirot šai kopijai atzīmi, nebija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
35 Pirmkārt, no šī sprieduma 33. punktā atgādinātās judikatūras izriet, ka prasītāja nevar Civildienesta tiesā atsaukties uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kuru, pēc prasītājas domām, pieļāva atlases komisija, izvērtējot kandidātu sniegumu, un pirmais pamats tādējādi ir jānoraida.
36 Otrkārt, no šī sprieduma 34. punkta izriet, ka Civildienesta tiesai savukārt ir jāpārbauda, vai konkursa atlases komisija nav piešķīrusi prasītājai tādu atzīmi, kas ir acīmredzami nesaderīga ar uzrakstīto novērtējumu, kuru atlases komisija ir norādījusi prasītājas kopijas novērtējuma veidlapā.
37 Prasītāja būtībā norāda, ka atlases komisija, piešķirot viņai rakstiskajā pārbaudījumā atzīmi 25/50 – zemāko atzīmi, kas ļauj piedalīties mutiskajā pārbaudījumā, – ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo viņas atbildes uz diviem rakstisko pārbaudījumu jautājumiem tika novērtētas par “apmierinošām” tiktāl, ciktāl attiecībā uz zināšanām, un par “labām” attiecībā uz analīzes, sintēzes un rakstības prasmēm.
38 Jāatgādina, ka kandidātu snieguma vērtība konkursa ietvaros tiek vērtēta relatīvā veidā un ka nekas neaizliedz tādu situāciju, kurā tikai kandidāti, kuriem tiek piešķirts novērtējums “labi”, var piedalīties mutiskajā pārbaudījumā. Līdz ar to prasītājai nav pamata no atzīmes, kuru viņa ieguva rakstiskajā pārbaudījumā (25/50) un kas ir tik tikko pietiekama, lai viņa tiktu pielaista kārtot mutisko pārbaudījumu, izsecināt, ka atlases komisija nav uzskatījusi viņas kopiju par apmierinošu. Šādos apstākļos tas, ka prasītajai tika piešķirta minimālā atzīme, kas viņai ļauj piedalīties mutiskajā pārbaudījumā, lai arī viņas atbildes rakstiskajā pārbaudījumā vispārēji tika novērtētas vairāk nekā apmierinošas, nenorāda uz acīmredzamu atzīmes nesaderību ar uzrakstīto novērtējumu. Līdz ar to šajā gadījumā, salīdzinot attiecīgajā kopijā norādīto atzīmi ar attiecīgās personas kopiju un atlases komisijas uzrakstīto novērtējumu par šo kopiju, nav iespējams secināt, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.
39 Līdz ar to prasības ceturtais pamats ir noraidāms.
Par otro pamatu attiecībā uz paziņojuma par konkursu, vienlīdzības principa un “saprātīguma principa” pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
40 Pēc prasītājas uzskatiem, lai arī paziņojumā par konkursu esot bijis paredzēts, ka ar rakstisko pārbaudījumu tiek pārbaudītas “kandidāta zināšanas, tā spēja saprast, analizēt un sintezēt, kā arī rakstības prasmes”, atlases komisija esot izvērtējusi vienīgi prasītājas zināšanas. Katrā ziņā zināšanu kritērijs esot bijis nozīmīgāks par pārējiem kritērijiem.
41 Tā kā paziņojuma par konkursu ievērošana nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, vienlīdzīga attieksme netika garantēta, jo nebija ievērots paziņojums par konkursu.
42 Prasītājas iegūtā atzīme rakstiskajā pārbaudījumā, kas tik tikko ir pietiekama, lai viņa varētu piedalīties mutiskajā pārbaudījumā, atspoguļo tikai “apmierinošu” novērtējumu, kuru atlases komisija piešķīra par prasītājas zināšanām, nevis labvēlīgu novērtējumu, kas bija piešķirts par viņas kopiju saistībā ar analīzes, sintēzes un rakstīšanas prasmju novērtējumu. Līdz ar to atzīmes nesaderība ar uzrakstīto novērtējumu norāda uz to, ka zināšanu kritērijam bija piešķirta pārmērīga vērtība vai arī tas tika ņemts vērā ekskluzīvā veidā. Atlases komisija nepareizi piemēroja “saprātīguma principu”.
43 Komisija norāda uz to, ka rakstiskais pārbaudījums tika vērtēts, ņemot vērā visus paredzētos kritērijus, un uzskata, ka tas ir saprātīgi, ka konkursā, kas tika organizēts, lai darbā pieņemtu ierēdņus ar īpašām zināšanām finanšu resursu pārvaldības jomā, galveno nozīmi piešķir kandidātu zināšanām šajā jomā.
Civildienesta tiesas vērtējums
44 Prasītāja, pamatojot apgalvojumu par konkursa paziņojuma, vienlīdzības principa un “saprātīguma principa” pārkāpumu, norāda divus argumentus.
45 Pirmkārt, viņa apgalvo, ka atlases komisija ņēma vērā vienīgi kandidātu zināšanas šī konkursa jomā, proti, zināšanas par finanšu resursu pārvaldību, nevis citus paziņojumā par konkursu norādītos rakstiskā pārbaudījuma vērtēšanas kritērijus. Šo apgalvojumu acīmredzami atspēko atlases komisijas uz prasītājas kopijas novērtējuma veidlapas uzrakstītas novērtējums. Šis novērtējums attiecas gan uz prasītājas zināšanām, kuras tika novērtētas par “apmierinošām”, gan uz analīzes, sintēzes un rakstības prasmēm, kuras tika novērtētas kā “labas”.
46 Otrkārt, prasītāja, nenonākot pretrunā iepriekš minētajam argumentam, uzskata, ka atlases komisija no visiem kritērijiem, kuri bija minēti paziņojumā par konkursu, prettiesiski piešķīra galveno nozīmi kritērijam attiecībā uz zināšanām konkursa jomā. Nav šaubu par to, ka atlases komisija patiešām uzskatīja, ka šis ir vissvarīgākais kritērijs.
47 Tomēr atlases komisijas izmantoto kritēriju prioritātes noteikšana nav pretēja paziņojumam par konkursu, jo tajā nav norādīts, ka, izvērtējot kandidātus, minētie kritēriji ir vienādi nozīmīgi.
48 Turklāt prioritātes noteikšana kritērijiem pati par sevi nav pretēja vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principam. Turklāt prasītāja nav apgalvojusi, ka atlases komisija šos kritērijus būtu atšķirīgi piemērojusi attiecībā uz citiem kandidātiem.
49 Visbeidzot, prasītāja galvenokārt pamatojas uz to, ka rakstiskajā pārbaudījumā viņai piešķirtā atzīme nav samērīga – kas pēc viņas uzskatiem ir acīmredzams – ar atlases komisijas uzrakstīto novērtējumu kopijā, un apgalvo, ka atlases komisija zināšanu kritērijam piešķīra acīmredzami nesamērīgu nozīmi. Tomēr, kā tas tika norādīts šī sprieduma 38. punktā, pretēji prasītājas apgalvojumiem nerodas acīmredzama nesaderība starp rakstiskajā pārbaudījumā piešķirto atzīmi un atlases komisijas uzrakstīto novērtējumu.
50 Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minēto, otrais pamats ir noraidāms.
Par trešo pamatu attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
51 Atbilstoši prasītājas uzskatiem atlases komisijas priekšsēdētājs savā 2007. gada 2. maija vēstulē apstiprināja, ka viņas atbildē uz rakstiskā pārbaudījuma jautājumu Nr. 3 bija konstatēti “vairāki trūkumi”, savukārt novērtējuma lapā atlases komisija bija norādījusi, ka attiecīgajā atbildē nebija pieminēti atsevišķi jēdzieni, tomēr tā bija apmierinoša. Ņemot vērā šīs pretrunas, atlases komisijas novērtējumu nevar uzskatīt par pamatotu.
52 Nevienā no atbildēm, kuras tika sniegtas uz prasītājas nosūtītajām vēstulēm, atlases komisija nav pamatojusi, kādēļ viņas mutiskā atbilde uz jautājumu par finanšu riskiem, ko rada ārvalstu valūtas maiņas kursa svārstības, nebija apmierinoša. Līdz ar to atlases komisija nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu.
53 Komisija norāda, ka, līdzīgi kā tas ir noteikts Eiropas Kopienu Tiesas 1996. gada 4.jūlija spriedumā lietā C‑254/95 P Parlaments/Innamorati (Recueil, I‑3423. lpp., 31. punkts), paziņojums par dažādos pārbaudījumos iegūtajām atzīmēm ir pietiekošs atlases komisijas lēmumu pamatojums. Tiesa no tā secināja, ka lēmuma nepamatotību nevar balstīt uz pieņēmumu par apgalvoto nesaderību starp diviem dokumentiem, kurus pieņēma pēc tam, kad tika piešķirta atzīme. Turklāt prasītāja ir saņēmusi visus pārskatīšanas procedūras un pirmstiesas procedūras stadijās vajadzīgos paskaidrojumus. Komisija norāda, ka prasītājai tika nosūtīta ne tikai viņas kopija, bet arī šīs kopijas novērtējuma veidlapa.
54 Attiecībā uz jautājumu, kuru prasītājai uzdeva mutiskā pārbaudījuma laikā saistībā ar veidu, kā var nodrošināties pret finanšu risku, kas ir saistīts ar ārvalstu valūtas maiņas kursa svārstībām, atlases komisija prasītājai jau ir paskaidrojusi, ka viņas atbilde nebija pilnīgi nepareiza, bet ka bija daudz piemērotākas un labāk argumentētas atbildes nekā viņas atbilde.
Civildienesta tiesas vērtējums
55 Atlases komisijas pienākumam norādīt lēmuma pamatojumu, no vienas puses, ir jābūt saderīgam ar aizklātību, kas aptver atlases komisijas darbu. Šīs aizklātības ievērošana nepieļauj gan to, ka tiek atklāta atsevišķu atlases komisiju locekļu ieņemtā nostāja, gan arī to, ka tiek minēta informācija par personiska vai salīdzinoša rakstura vērtējumu attiecībā uz kandidātiem (iepriekš minētais spriedums lietā Parlaments/Innamorati, 24. punkts).
56 No otras puses, ir svarīgi, lai pienākums norādīt pamatojumu nerada atlases komisijas un personāla administrācijas darbam nepanesamu apgrūtinājumu (Tiesas 1980. gada 28. februāra spriedums lietā 89/79 Bonu/Padome, Recueil, 553. lpp., 6. punkts; un, a contrario, 2008. gada 28. februāra spriedums lietā C‑17/07 P Neirinck/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, 58. punkts). Tieši tādēļ konkursos ar lielu līdzdalību paziņojums par dažādos pārbaudījumos iegūtajām atzīmēm ir pietiekošs atlases komisijas lēmuma pamatojums (iepriekš minētais spriedums lietā Parlaments/Innamorati, 31. punkts).
57 Šajā gadījumā pēc priekšatlases pārbaudījumiem 300 kandidāti tika pielaisti konkursa rakstiskam pārbaudījumam un tā noslēgumā tika izveidots 100 kandidātu liels rezerves saraksts. Līdz ar to konkurss, kurā piedalījās prasītāja, bija konkurss ar lielu līdzdalību. Šādos apstākļos, kā uz to tika norādīts iepriekšējā punktā, paziņojumi par iegūtajām atzīmēm dažādos pārbaudījumos bija pietiekošs atlases komisijas pieņemtā lēmuma attiecībā uz katru kandidātu pamatojums. Konstatēts, ka prasītājai tika paziņotas viņas iegūtās atzīmes. Turklāt jebkurā gadījumā prasītāja saņēma [arī] citus dokumentus, kas viņai ļauj vēl precīzāk uzzināt iemeslus savai nesekmīgajai dalībai konkursā, piemēram, viņas kopijas novērtējuma veidlapu un 2007. gada 2. maija paskaidrojuma vēstuli, kuru viņai nosūtīja atlases komisijas priekšsēdētājs. No tā izriet, ka trešais pamats par to, ka apstrīdētajā lēmumā nav bijis norādīts pamatojums, nav atbalstāms.
58 Līdz ar to ir jānoraida prasījumi atcelt apstrīdēto lēmumu.
Par prasījumiem atlīdzināt zaudējumus
59 Prasītāja lūdz atlīdzību par materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu, kas viņai tika radīts apstrīdētā lēmuma rezultātā. Tā kā tika noraidīti pret šo lēmumu vērstie apgalvojumi, tas nozīmē, ka zaudējumu atlīdzības prasījumi ir jānoraida.
60 Līdz ar to, ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
61 Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 122. pantu šī reglamenta otrās sadaļas astotās nodaļas noteikumi par tiesāšanās izdevumiem ir piemērojami vienīgi lietām, kuras Civildienesta tiesā ir ierosinātas, sākot no šī Reglamenta spēkā stāšanās dienas, proti, 2007. gada 1. novembra. Attiecīgie Pirmās instances tiesas Reglamenta noteikumi šajā jomā ir piemērojami mutatis mutandis lietām, kuras tiek izskatītas Civildienesta tiesā pirms šī datuma.
62 Saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punkta noteikumiem lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tomēr saskaņā ar šī reglamenta 88. pantu tiesvedībā, kurā puses ir Kopienas un to darbinieki, iestādes sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Ar šādu pamatojumu
CIVILDIENESTA TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) Koto Morenoprasību noraidīt;
2) katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 11. septembrī.
Šis nolēmums, kā arī tajā minētie un Krājumā vēl nepublicētie Kopienu tiesu nolēmumi ir pieejami Tiesas interneta vietnē www.curia.europa.eu