EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2014. gada 1. oktobrī
Lieta F‑91/13
DF
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Ceļa izdevumi – Prasītāja norīkošana viņa pilsonības valstī – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko DF, konkrēti, lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 20. decembra lēmumu, ar kuru izdots rīkojums piedzīt ekspatriācijas pabalstu un ikgadējos ceļa izdevumus, kurus viņš saņēmis sava norīkojuma Vācijā laikā no 2009. gada 1. septembra līdz 2012. gada 31. augustam, atmaksāt jau atgūtās summas, kā arī atlīdzināt zaudējumus
Nolēmums Piespriest Eiropas Komisijai samaksāt DF EUR 1500 kā kompensāciju par morālo kaitējumu. Pārējā daļā prasību noraidīt. Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina vienu ceturtdaļu DF tiesāšanās izdevumu. DF sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Pastāvīgā dzīvesvieta ārpus dienesta vietas dalībvalsts atsauces laikposmā – Atsauces periods – Termiņa beigu datuma noteikšana ierēdņa norīkojuma gadījumā – Sākotnējās stāšanās amatā datums
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
2. Ierēdņi – Nepamatotu maksājumu atgūšana – Nosacījumi – Acīmredzami nepamatots maksājums – Kritēriji
(Civildienesta noteikumu 85. pants)
3. Ierēdņi – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums uzklausīt ieinteresēto personu pirms tai nelabvēlīga akta pieņemšanas – Apjoms – Pārkāpums – Sekas
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts)
1. Attiecībā uz ekspatriācijas pabalsta piešķiršanas nosacījumiem ierēdņa norīkojuma gadījumā, Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais desmit gadu laikposms vienmēr beidzas sākotnējās stāšanās amatā datumā.
(skat. 17. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: spriedums Magdalena Fernández/Komisija, T‑90/92, EU:T:1993:78, 32. punkts.
Civildienesta tiesa: spriedumi B/Komisija, F‑7/06, EU:F:2007:129, 39. punkts; Cavallaro/Komisija, F‑108/05, EU:F:2007:164, 71. punkts un Blais/ECB, F‑6/08, EU:F:2008:160, 67. punkts.
2. Attiecībā uz nepamatotu maksājumu atgūšanas nosacījumiem Civildienesta noteikumu 85. pantā ietvertā frāze “tik acīmredzama”, kas raksturo maksājuma nelikumību, nenozīmē, ka ierēdnim, kurš saņēmis nepamatotus maksājumus, par tiem nemaz nebūtu jādomā vai tie jāpārbauda, bet gan to, ka ir jāatmaksā summa, tiklīdz ir notikusi kļūda, kuru pamana samērā rūpīgs ierēdnis, kuram jāzina noteikumi, kas reglamentē attieksmi pret viņu.
Tādējādi samērā rūpīgs, pieredzējis augstas pakāpes ierēdnis nevar nezināt, ka ekspatriācijas pabalsta izmaksa ir saistīta ar ekspatriāciju Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta izpratnē; šādas ekspatriācijas nav, ja ierēdnis tiek norīkots pildīt pienākumus savā pilsonības valstī.
Arī tad, ja viņš ir saņēmis administrācijas atteikumu rakstveidā apstiprināt to, kas apliecināts tikai mutvārdos, samērā rūpīgam, pieredzējušam augstas pakāpes ierēdnim ir jāpārbauda šādu vārdisko solījumu pareizība, piemēram, iesniedzot rakstisku lūgumu administrācijai atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam.
(skat. 35., 37. un 38. punktu)
Atsauces:
Tiesa: spriedums Stempels/Komisija, 310/87, EU:C:1989:9, 10. punkts un rīkojums Gouvras/Komisija, C‑420/04 P, EU:C:2005:482, 59. punkts.
Pirmās instances tiesa: spriedumi Maslias/Parlaments, T‑92/94, EU:T:1996:70, 60. punkts; Jensen/Komisija, T‑156/96, EU:T:1998:174, 63. punkts; Barth/Komisija, T‑348/00, EU:T:2001:144, 29. punkts, un Gussetti/Komisija, T‑312/02, EU:T:2004:102, 82. punkts.
3. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu ikvienai personai ir tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt.
Tomēr, lai tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma dēļ varētu tikt atcelts lēmums, vēl ir jāpārbauda, vai šī pārkāpuma neesamības gadījumā procedūras iznākums varētu būt citāds.
Tādējādi, ja apstāklis, ka ieinteresētā persona nav varējusi sniegt savus apsvērumus un paskaidrojumus, pirms tika pieņemts lēmums piedzīt nelikumīgi saņemtās summas, nav varējis ietekmēt lēmuma saturu, tad pati ieinteresētās personas tiesību tikt uzklausītai neievērošana nevar pamatot šādu atcelšanu. Tomēr administrācija šī paša iemesla dēļ tik un tā ir izdarījusi nelikumību, pieļaujot dienesta pārkāpumu, kas var būt pamats kompensācijai.
(skat. 41.–47. punktu)
Atsauce:
Civildienesta tiesa: CH/Parlaments, F‑129/12, EU:F:2013:203, 33. un 38. punkts.