Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. janvārī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – AT/Pensionsversicherungsanstalt

(Lieta C-32/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: AT

Atbildētāja: Pensionsversicherungsanstalt

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK 1 (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (Direktīva par Savienības pilsoņu tiesībām vai Direktīva par brīvās pārvietošanās tiesībām), 17. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai iegūtu pastāvīgas uzturēšanās tiesības, pirms beidzies piecus gadus ilgs nepārtrauktas uzturēšanās laiks, darba ņēmējiem, kuri savas profesionālās darbības beigšanas brīdī ir vecumā, kas nodarbinātības valsts tiesību aktos noteikts kā vecums, kad var sākt saņemt vecuma pensiju, ir jānostrādā nodarbinātības valstī vismaz iepriekšējos divpadsmit mēnešus un nepārtraukti jāuzturas tajā ilgāk par trīs gadiem?

Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

Vai darba ņēmējiem saskaņā ar Direktīvas par Savienības pilsoņu tiesībām 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo variantu ir tiesības uz pastāvīgu uzturēšanos, ja viņi citā dalībvalstī sāk strādāt brīdī, kad ir paredzams, ka viņi līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai varēs strādāt tikai salīdzinoši neilgu laiku un zemo ienākumu dēļ pēc nodarbinātības beigām katrā ziņā būs atkarīgi no uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmas?

____________

1     OV 2004, L 158, 77. lpp.