EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2015. gada 22. jūnijā

Lieta F‑139/14

Annetje Elisabeth van Oudenaarden

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Ikgadējais atvaļinājums – Ierobežota pārcelšana divpadsmit dienu apmērā – Kompensācija – Paziņojums par pensiju – Neapstrīdēšana termiņā – Jaunu un būtisku faktu neesamība – Reglamenta 81. pants – Acīmredzami nepieņemama prasība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru A. E. van Oudenaarden lūdz atcelt lēmumu, ar kuru Eiropas Parlaments atteicies apmierināt viņas pieteikumu par 2012. gadā neizmantoto atvaļinājuma dienu pārcelšanu attiecībā uz apmēru, kas pārsniedz divpadsmit dienas, un izmaksāt atbilstošu finansiālu atlīdzību

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. A. E. van Ourdenaarden un Eiropas Parlaments katrs sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi  – Absolūts raksturs – Termiņa izbeigšanās – Atkārtota sākšana – Nosacījums – Jauns un būtisks fakts – Jēdziens – Spriedums atkārtotā lietas izskatīšanā, kas pasludināts tādā tiesvedībā, kas neskar prasītāju tieši – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē – Jēdziens – Pieteikums, kas adresēts citai personai, nevis iecēlējinstitūcijai – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Paziņojums par pensiju – Iekļaušana, kas parasti ir pieļaujama tiesību celt prasību tiesā īstenošanai – Nosacījums – Pieredzes bagāta ierēdņa atsaukšanās uz skaidrības trūkumu paziņojumā – Noraidīšana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmums, par kuru nav rakstiski paziņots – Ietekmes neesamība

(Civildienesta noteikumu 25. pants, 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)

5.      Ierēdņu celta prasība – Termiņi  – Termiņa sākums – Paziņošana – Pienācīgi paziņota lēmuma nepamatošana vai nepietiekama pamatošana – Ietekmes neesamība – Izņēmums – Lēmums, kas attiecas uz būtisku darba tiesisko attiecību aspektu

(Civildienesta noteikumu 25., 26., 90. un 91. pants)

1.      Sūdzību iesniegšanas un prasību celšanas termiņi, kas ir absolūti un nav nedz lietas dalībnieku, nedz tiesnešu rīcībā, ir domāti, lai Savienības iestādēs nodrošinātu to pareizai darbībai nepieciešamo tiesisko noteiktību, tādējādi novēršot Savienības tiesību aktu nebeidzamu apšaubīšanu, kas rada tiesiskas sekas, kā arī lai novērstu visa veida diskrimināciju vai patvaļīgu rīcību tiesvedībā. Tomēr ar jaunu un būtisku faktu esamību var attaisnot pieteikuma par agrāka lēmuma, kurš ir kļuvis galīgs, pārskatīšanu iesniegšanu.

Par jaunu un būtisku faktu, kas ļauj no jauna izskatīt ieinteresētās personas situāciju pēc Civildienesta noteikumos paredzēto termiņu sūdzības par administrācijas lēmumu iesniegšanai beigām, uzskata spriedumu atkārtotā lietas izskatīšanā, kurā ieinteresēta persona nav nedz lietas dalībnieks, nedz administratīvā lēmuma, kas ir strīda priekšmets, tieši skarta persona. Proti, tiesas spriedums, kas pasludināts tiesvedībā par tiesību akta atcelšanu, tiesiskas sekas papildus lietas dalībniekiem rada tikai attiecībā uz personām, kuras pats atceltais akts skar tieši, un šāds spriedums var veidot jaunu faktu vienīgi attiecībā uz šīm personām.

(skat. 24., 25. un 41.–43. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 1988. gada 8. marts, Brown/Tiesa, 125/87, EU:C:1988:136, 13. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedumi, 2011. gada 7. februāris, Inpesca/Komisija, T‑186/98, EU:T:2001:42, 47. punkts; 2008. gada 5. marts, Combescot/Komisija, T‑414/06 P, EU:T:2008:58, 43. punkts un tajā minētā judikatūra, un rīkojums, 1998. gada 24. marts, Meyer u.c./Tiesa, T‑181/97, EU:T:1998:64, 36. punkts.

Civildienesta tiesa: rīkojumi, 2001. gada 12. septembris, Cervelli/Komisija, F‑98/10, EU:F:2011:131, 19. un 23. punkts; 2012. gada 22. novembris, Barthel u.c./Tiesa, F‑84/11, EU:F:2012:160, 25. punkts, un 2014. gada 20. marts, Michel/Komisija, F‑44/13, EU:F:2014:40, 46. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Par pieteikumu Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē nav uzskatama vēstule, ko ierēdnis nosūta savam nodaļas vadītajam, jo pēdējam nav iecēlējinstitūcijas statusa. Līdz ar to atbildes nesniegšana uz minēto vēstuli četru mēnešu laikā nav pielīdzināma klusējot izteiktam lēmumam par pieteikuma noraidīšanu, ar kuru sākas Civildienesta noteikumos paredzētais termiņš sūdzības iesniegšanai.

(skat. 27. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: rīkojums, 2014. gada 30. septembris, Ojamaa/Parlaments, F‑37/14, EU:F:2014:230, 21. punkts.

3.      Paziņojumam par pensiju savas būtības un priekšmeta dēļ nepiemīt nelabvēlīga akta īpašības, jo ar to tiek vienīgi naudas izteiksmē izteiktas agrāko tiesisko lēmumu par ierēdņa stāvokli sekas. Tādējādi, lai arī paziņojumi par pensiju parasti tiek uztverti par nelabvēlīgiem aktiem, jo tajos tiek atspoguļots, ka ierēdņa finansiālās tiesības tiek nelabvēlīgi ietekmētas, patiesībā īstais nelabvēlīgais akts ir iecēlējinstitūcijas pieņemtais lēmums samazināt vai atcelt samaksu, kas ierēdnim līdz šim tika maksāta un kas tika norādīta viņa algas lapās.

Tomēr paziņojums par pensiju pilnībā saglabā savu nozīmi Civildienesta noteikumos paredzēto ierēdņa procesuālo tiesību noteikšanā. Konkrētāk, paziņojuma par pensiju nosūtīšanai ierēdnim ir divkārša funkcija, informēšanas funkcija attiecībā uz lēmumu, ko šī institūcija ir pieņēmusi un ar termiņiem saistīta funkcija, un tādēļ, ja vien paziņojumā ir skaidri uzrādīta iecēlējinstitūcijas pieņemtā lēmuma pastāvēšana un piemērojamība, ar tā paziņošanu sākas apstrīdēšana termiņš.

Šajā ziņā parasti rūpīgs ierēdnis zina Civildienesta noteikumus, it īpaši viņa atalgojumu regulējošās normas. Turklāt parasta rūpība, ko var sagaidīt no ierēdņa, ir vērtējama, ņemot vērā viņa apmācību, pakāpi un darba pieredzi. Tādējādi AST 8 pakāpes ierēdnis, kam ir liela darba pieredze iestādē, pat ja viņam nav jāpiemēro Civildienesta noteikumi, pildot savas funkcijas, nevar pamatoti atsaukties uz to, ka paziņojums par pensiju, kurā ir uzrādīts lēmums par ikgadējā atvaļinājuma dienu nepārcelšanu, nav skaidrs tādēļ, ka nav norādīts atvaļinājuma dienu precīzs skaits, attiecīgais laikposms un pārskaitītās summas aprēķina kārtība, jo, tiklīdz tas bija saņēmis minēto paziņojumu, viņš varēja apzināties, ka ne visas viņa ikgadējā atvaļinājuma dienas ir tikušas pārceltas. Katra ziņā kā rūpīgs ierēdnis viņš vismaz varēja pajautāt savai administrācijai, vai pārskaitītās atlīdzības summā tika ņemta vērā lūgta pārcelšana.

(skat. 29., 30., 32., 33. un 36. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 27. oktobris, Benzler/Komisija, T‑536/93, EU:T:1994:264, 15. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi, 2006. gada 28. jūnijs, Grünheid/Komisija, F‑101/05, EU:F:2006:58, 42. punkts; 2008. gada 23. aprīlis, Pickering/Komisija, F‑103/05, EU:F:2008:45, 72. punkts, un rīkojums, 2014. gada 20. marts, Michel/Komisija, EU:F:2014:40, 53. un 58. punkts un tajos minētā judikatūra.

4.      Lai gan Civildienesta noteikumos ir paredzēta individuālu lēmumu tūlītēja rakstiska paziņošana ieinteresētajam ierēdnim, tomēr paziņošana notiek pēc iepriekš pieņemtā lēmuma. Tātad lēmuma paziņošana nav noteicošā, novērtējot, vai šis lēmums ir nelabvēlīgs akts.

(skat. 37. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: rīkojums, 2013. gada 13. septembris, Conticchio/Komisija, T‑358/12 P, EU:T:2013:525, 22. punkts.

Civildienesta tiesa: rīkojums, 2015. gada 22. aprīlis, ED/ENISA, F‑105/14, EU:F:2015:33, 42. punkts.

5.      Tā kā administrācija lēmuma nepamatošanu var labot tikai lēmuma pieņemšanas par personas sūdzību posmā, šī nepamatošana nevar ietekmēt sūdzības par šo lēmumu, lai arī nepamatotu, iesniegšanas termiņa skaitīšanu, jo tas ir pienācīgi paziņots vai citādi lietderīgi darīts zināms ieinteresētajai personai. Tomēr tā tas nav tāda lēmuma gadījumā, kas attiecas uz ierēdņa darba tiesisko attiecību būtisko elementu, piemēram, paziņojumu par algu, kuras saņemšanas dēļ iestādei netiek atļauts neizpildīt savu pienākumu atbilstoši Civildienesta noteikumu 25. un 26. pantam – paziņot minētajam ierēdnim lēmumu, kuros ir noteikti būtiski nodarbinātības nosacījumi.

Tomēr tāds finansiāla rakstura lēmums kā paziņojums par pensiju, kura ir uzrādīts lēmums par bijušā ierēdņa pieteikuma par ikgadējā atvaļinājuma dienu pārcelšanu noraidīšanu, nav pielīdzināms lēmumam par ierēdņa darba tiesisko attiecību būtisku aspektu, lai attaisnotu tādu sūdzības iesniegšanas un prasības celšanas termiņu neievērošanu, kas ir absolūti.

(skat. 37. un 38. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: rīkojums Conticchio/Komisija, EU:T:2013:525, 22. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums, 2006. gada 28. jūnijs, Grünheid/Komisija, EU:F:2006:58, 50. punkts, un rīkojums ED/ENISA, EU:F:2015:33, 42. punkts.