CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2011. gada 28. septembrī

Lieta F‑12/11

André Hecq

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Arodslimība – Kļūšana par invalīdu – Lūgums ļaut atsākt profesionālo darbību – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Priekšmets      Prasība, kura iesniegta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru A. Hecq būtībā lūdz atcelt netiešo Komisijas 2010. gada 15. aprīļa noraidošo lēmumu, ar kuru noraidīts viņa 2009. gada 15. decembra lūgums, kurā tika lūgts, pirmkārt, ļaut atsākt viņa profesionālo darbību, otrkārt, izmaksāt summu, kas ir līdzvērtīga starpībai starp atlīdzību, kuru viņš būtu saņēmis, ja būtu turpinājis strādāt kopš 2003. gada 1. augusta, un invaliditātes pensiju, ko viņš saņēmis kopš minētā datuma, pieskaitot nokavējuma procentus, un, treškārt, izmaksāt kompensāciju EUR 50 000 apmērā

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Termiņi – Prasības celšanas termiņa izbeigšanās – Atsākšana – Nosacījums – Jauns un būtisks fakts

(Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām – Invaliditāte – Atšķirīgas sistēmas

(Civildienesta noteikumu 73. un 78. pants; Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību risku 25. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pamati – Tāda iecēlējinstitūcijas lēmuma prettiesiskums, kurš nav apstrīdēts noteiktajā termiņā – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Ierēdnis, vēršoties iecēlējinstitūcijā ar lūgumu Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē, nevar atjaunot tiesības celt prasību par lēmumu, kurš ir kļuvis galīgs pēc prasības celšanai paredzētā termiņa izbeigšanās.

Tā ir, ka tikai jaunu un būtisku faktu pastāvēšana var būt pamats lūguma pārskatīt šādu lēmumu iesniegšanai.

Tomēr iecēlējinstitūcijas lēmums, ar kuru netiek atzīta ieinteresētās personas invaliditātes pakāpe, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 73. pantu, ja tas, nenoliedzami, ir jauns fakts, nevar tikt raksturots kā būtisks fakts tādas tiesvedības ietvaros, kas veikta atbilstoši Civildienesta noteikumu 78. pantam.

(skat. 41.–43. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1985. gada 26. septembris, 231/84 Valentini/Komisija, 14. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 22. septembris, T‑495/93 Carrer u.c./Tiesa, 20. punkts, 1998. gada 14. jūlijs, T‑42/97 Lebedef/Komisija, 25. punkts.

2.      Noteikumu par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību risku 25. pantā ir precizēts, ka galīgas vai daļēji ilgstošas invaliditātes atzīšana saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu un ar šiem noteikumiem nekādi neskar Civildienesta noteikumu 78. panta piemērošanu un otrādi. Civildienesta noteikumu 73. un 78. pantā ir paredzēti dažādi mērķi, un šie panti balstās uz atšķirīgiem jēdzieniem.

(skat. 44. un 54. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 14. septembris, F‑12/09 A/Komisija, 146.–150. punkts un tajos minētā judikatūra.

3.      Ierēdnis, kurš nav vērsies pret viņam nelabvēlīgu aktu, savlaicīgi iesniedzot prasību par tiesību akta atcelšanu, nevar labot šo prasības necelšanu un zināmā mērā sev paredzēt jaunu termiņu prasības iesniegšanai, iesniedzot prasību par zaudējumu atlīdzību.

Tāpat arī ierēdnis, kurš laikus nav vērsies pret sev nelabvēlīgu iecēlējinstitūcijas lēmumu, nevar balstīties uz šī lēmuma iespējamo prettiesiskumu, ceļot prasību sakarā ar atbildību. Ierēdnim, kurš vēlas iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz prettiesiskumu, kas pieļauts viņam nelabvēlīgā tiesību aktā, ir jāierosina Civildienesta noteikumos paredzētā pirmstiesas procedūra trīs mēnešu laikā no šī tiesību akta paziņošanas brīža gan attiecībā uz mantisko, gan morālo kaitējumu.

(skat. 50. un 51. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 7. oktobris, 401/85 Schina/Komisija, 9. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 24. janvāris, T‑27/90 Latham/Komisija, 38. punkts; 1991. gada 27. jūnijs, T‑156/89 Valverde Mordt/Tiesa, 144. punkts; 1993. gada 13. jūlijs, T‑20/92 Moat/Komisija, 46. punkts; 2005. gada 28. jūnijs, T‑147/04 Ross/Komisija, 48. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. februāris, F‑4/07 Skoulidi/Komisija, 70. punkts.