Language of document :

Prasība, kas celta 2020. gada 22. jūlijā – Eiropas Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-328/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Martin un B.-R. Killmann)

Atbildētāja: Austrijas Republika

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

konstatēt, ka, ieviešot pielāgošanas mehānismu, kas attiecas uz ģimenes pabalstu un nodokļa atlaidi par apgādājamu bērnu darba ņēmējiem, kuru bērni pastāvīgi uzturas citā dalībvalstī, Austrijas Republika nav izpildījusi Regulas (EK) Nr. 883/2004 1 7. un 67. pantā, kā arī Regulas Nr. 883/2004 4. pantā un Regulas (ES) Nr. 492/2011 2 7. panta 2. punktā paredzētos pienākumus;

konstatēt, ka, ieviešot pielāgošanas mehānismu attiecībā uz “Familienbonus Plus”, nodokļa atlaidi vienīgajam apgādniekam, nodokļa atlaidi vientuļam vecākam un nodokļa atlaidi uzturlīdzekļu maksājumiem migrējošiem darba ņēmējiem, kuru bērni pastāvīgi uzturas citā dalībvalstī, Austrijas Republika turklāt nav izpildījusi Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punktā paredzētos pienākumus;

piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galveni argumenti

Komisija apgalvo, ka Austrija piešķir personām, kuras strādā Austrijā un kurām ir bērni, bērna kopšanas pabalstu vienreizējas fiksētas summas veidā un ģimenes pabalsta un nodokļa atlaides par apgādājamu bērnu sociālo priekšrocību, kā arī “Familienbonus Plus”, nodokļa atlaidi vienīgajam apgādniekam, nodokļa atlaidi vientuļam vecākam un nodokļa atlaidi uzturlīdzekļu maksājumiem kā nodokļu priekšrocību. Kopš 2019. gada 1. janvāra Austrijas tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka šie valsts pabalsti ir jāpielāgo tās dalībvalsts vispārējam cenu līmenim, kurā bērns pastāvīgi uzturas.

Pirmais pamats:

Komisija apgalvo, ka bērna kopšanas pabalsts un nodokļa atlaide par apgādājamu bērnu ir ģimenes pabalsti Regulas Nr. 883/2004 izpratnē. Šīs regulas 7. un 67. pants aizliedz dalībvalstij noteikt, ka ģimenes pabalstu piešķiršana vai apmērs ir atkarīgs no darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kuri dzīvo dalībvalstī, kas nodrošina pabalstus. Ieviešot pielāgošanu, Austrija nosaka ģimenes pabalstu par labu bērniem atkarībā no tā, kurā valstī bērni dzīvo. Tādējādi Austrija pārkāpj Regulas Nr. 883/2004 7. un 67. pantu.

Otrais pamats:

Komisija arī apgalvo, ka pielāgošana, kā to ir ieviesusi Austrija, nostāda izdevīgākā situācijā tās personas, kuru bērni dzīvo dalībvalstīs ar augstāku cenu līmeni, nekā personas, kuru bērni dzīvo Austrijā, savukārt personas, kuru bērni dzīvo dalībvalstīs ar zemu cenu līmeni, tiek nostādītas neizdevīgākā situācijā. Ieviešot pielāgošanu, Austrija tomēr gaidīja ietaupījumus valsts budžetā, kas var nozīmēt tikai to, ka personas, kuras saņem šādus pabalstus un priekšrocības un kuru bērni dzīvo dalībvalstīs ar zemāku cenu līmeni nekā Austrijā, ir vairāk.

Pielāgošanas mehānisma rezultātā Austrija tādējādi ir radījusi netiešu diskrimināciju, kaitējot migrējošiem darba ņēmējiem. Nevar paredzēt likumīgu mērķi šīs diskriminācijas attaisnošanai. Līdz ar to attiecībā uz bērna kopšanas pabalstu un nodokļa atlaidi par apgādājamu bērnu Austrija nav ievērojusi vienlīdzīgas attieksmes principu, kāds ir paredzēts Regulas Nr. 883/2004 4. pantā un Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punktā, un attiecībā uz “Familienbonus Plus”, nodokļa atlaidi vienīgajam apgādniekam, nodokļa atlaidi vientuļam vecākam un nodokļa atlaidi uzturlīdzekļu maksājumiem – vienlīdzīgas attieksmes principu, kāds ir paredzēts Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punktā.

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos (OV 2011, L 141, 1. lpp.).