Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 4. oktobrī iesniedza Tribunalul Bucureşti (Rumānija) – ITH Comercial Timişoara SRL/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Bucureşti, Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Bucureşti – Administraţia Sector 1 a Finanţelor Publice
(Lieta C-734/19)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunalul Bucureşti
Pamatlietas puses
Prasītāja: ITH Comercial Timişoara SRL
Atbildētājas: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Bucureşti un Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Bucureşti – Administraţia Sector 1 a Finanţelor Publice
Prejudiciālie jautājumi
1.1. Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumi 1 un it īpaši tās 167. pants un 168. pants, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi, nediskriminācijas princips un nodokļu neitralitātes princips atļauj vai aizliedz to, ka tiesības atskaitīt PVN par atsevišķiem ieguldījuma izdevumiem, ko nodokļa maksātājs veicis nolūkā izmantot tos ar nodokli apliekama darījuma veikšanai, paredzētā ieguldījuma vēlākas pamešanas gadījumā tam tiek atņemtas?
1.2. Vai tie paši noteikumi un tie paši principi atļauj vai aizliedz to, ka ieguldījuma pamešanas gadījumā atskaitīšanas tiesības tiek apšaubītas arī tādos apstākļos, kas nav apstākļi, kuros nodokļu maksātājs būtu veicis ļaunprātīgu izmantošanu vai apiešanu?
1.3. Vai tie paši noteikumi un tie paši principi atļauj vai aizliedz tādu interpretāciju, ka apstākļi, kuros ieguldījuma pamešanas gadījumā var tikt apšaubītas atskaitīšanas tiesības, ietver:
1.3.1. ieguldījuma neīstenošanās riska, ko nodokļa maksātājs zināja ieguldījuma izdevumu veikšanas brīdī, kāds esot fakts, ka valsts varas iestāde [var neapstiprināt] konkrētā ieguldījuma īstenošanai nepieciešamo pilsētbūvniecības plānu, vēlāka konkrēta iestāšanās;
1.3.2. ekonomisko apstākļu izmaiņas laika gaitā, tā ka paredzētais ieguldījums zaudē rentabilitāti, kāda tam bija projekta uzsākšanas dienā?
1.4. Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumi un Eiropas tiesību vispārējie principi ir jāinterpretē tādējādi, ka ieguldījuma pamešanas gadījumā:
1.4.1. ļaunprātīga izmantošana vai apiešana, kas pamato atskaitīšanas tiesību apšaubīšanu, tiek prezumētas, vai tomēr nodokļu iestādēm tās ir jāpierāda;
1.4.2. ļaunprātīgas izmantošanas vai apiešanas pierādījums var tikt prezumēts vai tomēr ir nepieciešami objektīvi pierādījumi?
1.5. Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumi un Eiropas tiesību vispārējie principi atļauj vai aizliedz to, ka ieguldījuma pamešanas gadījumā ļaunprātīga izmantošana vai apiešana, kas pamato atskaitīšanas tiesību apšaubīšanu, tiek ņemtas vērā, kad nodokļa maksātājs preces un pakalpojumus, par kuriem tas atskaitījis PVN, nevar izmantot nekādiem mērķiem, attiecīgi pat ne privātiem mērķiem?
1.6. Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumi un Eiropas tiesību vispārējie principi ir jāinterpretē tādējādi, ka ieguldījuma pamešanas gadījumā apstākļi, kas iestājušies pēc nodokļa maksātāja izdevumu rašanās, kā, piemēram, i) ekonomiskas krīzes pārvarēšana vai ii) ieguldījuma neīstenošanās riska, kas pastāvēja ieguldījuma izdevumu veikšanas brīdī, konkrēta iestāšanās (piemēram, tas, ka valsts varas iestāde neapstiprināja konkrētā ieguldījuma īstenošanai nepieciešamo pilsētbūvniecības plānu), vai iii) aplēšu grozījumi attiecībā uz ieguldījuma rentabilitāti, ir no nodokļa maksātāja gribas neatkarīgi ekonomiskie apstākļi, ko var ņemt vērā nodokļa maksātāja labticības konstatēšanai?
1.7. Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumi un it īpaši tās 184. pants un 185. pants, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi, nediskriminācijas princips un nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ieguldījuma pamešana ir PVN koriģēšanas gadījums?
Citiem vārdiem, vai tiesību atskaitīt PVN par atsevišķiem ieguldījuma izdevumiem, ko nodokļa maksātājs veicis nolūkā izmantot tos ar nodokli apliekama darījuma veikšanai, ja ieguldījums vēlāk tiek pamests, apšaubīšanas fakts īstenojas, izmantojot PVN koriģēšanas mehānismu?
1.8. Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumi atļauj vai aizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir ierobežojoši paredzēts saglabāt tiesības atskaitīt PVN par pamestiem ieguldījumiem tikai divos gadījumos, kas identificēti, īsumā atgādinot divus Tiesas spriedumus, – i) kad no nodokļa maksātāja gribas neatkarīgu apstākļu dēļ tas nekad neizmanto šīs preces/pakalpojumus savā saimnieciskajā darbībā, kā ir atzīts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā C-37/95 Belgische Staat/Ghent Coal Terminal NV, kā arī ii) citos gadījumos, kad preču/pakalpojumu iegādes, par kurām ir izmantotas atskaitīšanas tiesības, no nodokļa maksātāja gribas neatkarīgu objektīvu iemeslu dēļ nav izmantotas tā saimnieciskajai darbībai, kā ir atzīts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā C-110/94 Intercommunale voor zeewaterontzilting (INZO)/Belgische Staat?
1.9. Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumi, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi atļauj vai aizliedz to, ka nodokļu iestādes atsauc atzinumus, kas ietverti agrākos nodokļu pārbaudes ziņojumos vai agrākos lēmumos par administratīvām pārsūdzībām:
1.9.1. par to, ka privātpersona ir iegādājusies preces un pakalpojumus nolūkā izmantot tos ar nodokli apliekama darījuma īstenošanai;
1.9.2. par to, ka ieguldījuma projekta apturēšanu vai pamešanu ir izraisījis kāds noteikts, no nodokļa maksātāja gribas neatkarīgs apstāklis?
2.1. Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumi un it īpaši tās 28. pants atļauj vai aizliedz piemērot starpnieka institūta mehānismu arī ārpus pilnvarojuma līguma bez pārstāvības?
2.2 Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumi un it īpaši tās 28. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka starpnieka institūts ir piemērojams tad, kad nodokļa maksātājs uzbūvē ēku atbilstoši kādas citas juridiskās personas prasībām un vajadzībām ar mērķi saglabāt ēkas īpašumtiesības un pēc būvniecības pabeigšanas tikai iznomāt minēto ēku šai citai juridiskajai personai?
2.3. Vai tie paši noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka iepriekš aprakstītajā situācijā būvniekam ir jāizraksta rēķins par ieguldījuma izdevumiem, kas tam radušies saistībā ar ēkas būvniecību, juridiskajai personai, kurai tas vēlāk pēc būvniecības pabeigšanas iznomās šo ēku, un jāiekasē atbilstošais PVN no šīs pēdējās minētās juridiskās personas?
2.4. Vai tie paši noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka iepriekš aprakstītajā situācijā būvniekam ir pienākums izrakstīt rēķinu par ieguldījuma izdevumiem un iekasēt atbilstošo PVN, kad būvdarbi ir galīgi pārtraukti personas, kurai minētā ēka vēlāk būtu tikusi iznomāta, saimnieciskās darbības strauja sarukuma dēļ, ja šo sarukumu ir izraisījusi nenovēršama šīs pēdējās minētās personas maksātnespēja?
2.5. Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumi un Eiropas tiesību vispārējie principi ir jāinterpretē tādējādi, ka nodokļu iestādes var pārkvalificēt nodokļa maksātāja veiktos darījumus, neņemot vērā tā noslēgtajos līgumos ietvertos noteikumus, kaut arī konkrētie līgumi nav fiktīvi?
2.6. Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumi un it īpaši tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi atļauj vai aizliedz to, ka nodokļu iestādes atsauc nodokļa maksātāja tiesību uz PVN atskaitīšanu atzinumus, kas ietverti agrākos nodokļu pārbaudes ziņojumos vai agrākos lēmumos par administratīvām pārsūdzībām?
____________
1 Padomes Direktīva 2006/112 (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).