Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 8. aprīlī WV iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 29. janvāra rīkojumu lietā T-43/19 WV/EĀDD

(Lieta C-171/20 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: WV (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2020. gada 29. janvāra rīkojumu lietā T-43/19, ciktāl ar to prasība tika noraidīta kā nepieņemama un apelācijas sūdzības iesniedzējam tika piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Piespriest sākotnējam atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Reglamenta 184. pantu.

Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par prasību.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, izdodot pārsūdzēto rīkojumu, Vispārējā tiesa nav ievērojusi brīvas pierādījumu iegūšanas principu un saskanīgu norāžu kopuma jēdzienu, un līdz ar to nav ievērojusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu, jo īpaši attiecībā uz argumentiem un norādēm, kas iesniegti saistībā ar prasības par kaitējuma atlīdzību, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. pantu ir iesniedzis EĀDD, juridisko būtību.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norādītais vienīgais pamats ir balstīts arī uz diskrimināciju, faktu sagrozīšanu ar apstrīdēto rīkojumu un acīmredzamām pirmās instances tiesas pieļautām kļūdām vērtējumā, kas esot izraisījušas kļūdainu juridisko pamatojumu.

____________