Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 7. augustā iesniedza Krajský soud v Praze (Čehijas Republika) – Ernst Georg Radlinger, Helena Radlingerová/Finway a.s.
(lieta C-377/14)
Tiesvedības valoda – čehu
Iesniedzējtiesa
Krajský soud v Praze
Pamatlietas puses
Prasītāji: Ernst Georg Radlinger un Helena Radlingerová
Atbildētāja: Finway a.s.
Prejudiciālie jautājumi
Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK 1 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (“Direktīva par negodīgiem noteikumiem”) 7. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK 2 par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (“Direktīva par patēriņa kredītlīgumiem”) 22. panta 2. punkts vai citi ES tiesību akti par patērētāju aizsardzību, neļauj piemērot:
likuma Nr. 182/2006 par maksātnespēju un tās atrisināšanas veidiem (zákon č. 182/2006 Sb., o úpadku a způsobech jeho řešení) (Likums par maksātnespēju), kurā izdarīti grozījumi ar Likumu Nr. 185/2013 (“Maksātnespējas likums”) koncepciju, kas ļauj tiesai pārbaudīt to prasību pareizību, summu vai klasifikāciju, kādas izriet no attiecībām ar patērētājiem, pamatojoties tikai uz ar to saistītu pieteikumu, ko iesniedzis maksātnespējas procesa administrators, kreditors vai (saskaņā ar iepriekš minētajiem ierobežojumiem) debitors (patērētājs)?
normas, kas maksātnespējas procesu reglamentējošo valsts tiesību aktu kontekstā ierobežo parādnieka (patērētāja) tiesības pieprasīt tiesai pārbaudīt kreditoru (preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju) reģistrētos prasījumus tikai gadījumos, kad ir apstiprināta patērētāja maksātnespējas procesa pabeigšana parādsaistību dzēšanas formā, un šajā kontekstā tikai saistībā ar kreditoru nenodrošinātajiem prasījumiem, kad parādnieka iebildumi ar to tiek papildus ierobežoti gadījumā, ja izpildāmie prasījumi ir atzīti ar kompetentās iestādes lēmumu, vienīgi ar iespēju apgalvot, ka prasījums ir zaudējis spēku vai tam ir iestājies noilgums, kā noteikts Maksātnespējas likuma 192. panta 3. punkta un 410. panta 2. un 3. punkta normās?
Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša: vai tiesvedībā par prasījumu izskatīšanu saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu ex officio, pat tad, ja nav nekādu iebildumu no patērētāja puses, tiesai jāņem vērā kredīta nodrošinātāja informēšanas prasību neizpildīšana saskaņā ar Direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem 10. panta 2. punktu un jāsecina sekas, kas paredzētas valsts tiesību aktos, līguma noteikumu spēkā neesamības veidā?
Ja atbilde uz 1. vai 2. jautājumu ir apstiprinoša:
Vai iepriekš piemēroto direktīvu noteikumiem ir tieša iedarbība un vai tos tieši piemērot neļauj tas, ka, ja tiesa ierosina ar to saistītu prasību ex officio (vai, no valsts tiesību aktu viedokļa, nepieņemamu prasības pārskatīšanu, pamatojoties uz neefektīvu apstrīdēšanu, ko veic parādnieks-patērētājs), tas aizskar horizontālās attiecības starp patērētāju un preču vai pakalpojumu piegādātāju?
Kāda summa ir vienāda ar “kredīta kopsummu” atbilstoši Direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem 10. panta 2. punkta d) apakšpunktam un kādas summas ir iekļautas kā “izņemtās summas”, aprēķinot gada procentu likmi (GPL) saskaņā ar formulu, kas norādīta Direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem I pielikumā, ja kreditēšanas līgumā formāli tiek apsolīts maksāt konkrētu finanšu summu, bet tajā pašā laikā ir panākta vienošanās, ka, tiklīdz kredīts ir izmaksāts, kredīta nodrošinātāja prasījumi maksas par kredīta nodrošināšanu un kredīta atmaksas pirmā maksājuma (vai sekojošo maksājumu) izpratnē zināmā mērā tiks ieskaitīti šajā summā, tā ka summas, par kurām veikts ieskaits, īstenībā nekad netiek izmaksātas patērētājam vai uz viņa kontu, un pilnīgi paliek kreditora rīcībā? Vai šo summu, kas faktiski nekad netiek izmaksātas, iekļaušana ietekmē aprēķināto GPL summu?
Neatkarīgi no atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem:
Novērtējot, vai iepriekš minētā saskaņotā kompensācija ir nesamērīga Direktīvas par negodīgiem noteikumiem pielikuma 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, vai ir jāizvērtē visu soda klauzulu kumulatīvais efekts atbilstoši secinājumiem, neatkarīgi no tā, vai kreditors faktiski uzstāj, lai tās tiek pilnībā izpildītas, un neatkarīgi no tā, vai dažas no tām, ņemot vērā attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumus, var uzskatīt par spēkā neesošām kopš noslēgšanas brīža, vai ir jāņem vērā tikai sodu kopējā summa, ko faktiski pieprasa un var pieprasīt?
Ja tiek konstatēts, ka līgumsodi tiek izmantoti ļaunprātīgi, vai nav jāpiemēro visi tie daļējie sodi, kas, tikai apskatot tos kopā, tiesai lika secināt, ka kompensācijas summa ir neproporcionāla Direktīvas par negodīgiem noteikumiem pielikuma 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, vai tikai daži no tiem (un tādā gadījumā, pēc kādiem kritērijiem tas ir jāvērtē)?
____________1 OV 1993, L 95, 29. lpp.
2 OV 2008, L 133, 66. lpp.