CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2008. gada 6. martā
Lieta F‑46/06
Carina Skareby
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Novērtēšana – Karjeras attīstības ziņojums – 2004. gada novērtējums – Mērķi – Pienākums norādīt pamatojumu – Acīmredzama kļūda vērtējumā
Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru K. Skārebija [C. Skareby] būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt par laika posmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim sagatavoto karjeras attīstības ziņojumu un, otrkārt, piespriest Komisijai samaksāt zaudējumu atlīdzību par viņai it kā nodarīto amata darbības, materiālo un morālo kaitējumu.
Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pieņemšana – Iepazīstināšana ar karjeras attīstības ziņojuma projektu
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
2. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pienākums noteikt sasniedzamos mērķus – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
3. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pieņemšana – Nokavējums
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
4. Ierēdņi – Prasība – Pamati
5. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Vajadzīgā analītisko vērtējumu saskaņotība ar komentāriem
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
6. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pārbaude tiesā – Robežas
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
7. Ierēdņi – Prasība – Pamati
1. Saskaņā ar Komisijas attiecībā uz Komisijas ārlietu dienestu pieņemto Vispārīgo īstenošanas noteikumu 3. panta 1. punkta sesto daļu ar otrā novērtētāja un apstiprinātāja pabeigto karjeras attīstības ziņojumu iepazīstina amatā esošo personu. Minētajos Vispārīgajos īstenošanas noteikumos nav paredzēta karjeras attīstības ziņojuma projekta nosūtīšana amatā esošajai personai līdz tā pabeigšanai.
Tādējādi ierēdnis nevar pamatoties uz karjeras attīstības ziņojuma projekta salīdzinājumu ar karjeras attīstības ziņojumu par konkrēto atsauces laikposmu, lai lūgtu šo pēdējo atcelt šajos abos dokumentos esošo vērtējumu atšķirību dēļ, jo iepazīstināšana ar karjeras attīstības ziņojuma projektu neietilpst attiecīgā karjeras attīstības ziņojuma pieņemšanas procedūrā šā jēdziena stingrā izpratnē. Tādēļ karjeras attīstības ziņojumā vērtētājiem nav jāpaskaidro iemesli vērtējumu izmaiņām salīdzinājumā ar karjeras attīstības ziņojuma projektu.
(skat. 54. un 58. punktu)
2. No Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu 8. panta 5. punkta ceturtās daļas izriet, ka vadībai ir pienākums amatā esošajai personai noteikt mērķus un novērtēšanas kritērijus. Saskaņā ar šo noteikumu katra novērtējuma sākumā notiekošajā vērtētāja oficiālajā apspriedē ar amatā esošo personu jāiztirzā ne vien attiecīgās personas darba novērtējums atsauces laikposmā, kurš ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim gadā pirms gada, kurā tiek veikts novērtējums, bet arī jānosaka mērķi atsauces laikposmam sekojošajā gadā. Šie mērķi ir atskaites punkts darba ražīguma novērtēšanai.
(skat. 64. punktu)
Atsauce:
Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑42/06 Sundholm/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 31. punkts.
3. Izņemot ārkārtas apstākļus, karjeras attīstības ziņojumu nevar atcelt vienīgi tā iemesla dēļ, ka tas ir sagatavots novēloti. Lai arī karjeras attīstības ziņojuma novēlota sagatavošana attiecīgā gadījumā var būt pamats attiecīgā ierēdņa tiesībām uz atlīdzinājumu, šis novēlojums nevar ietekmēt karjeras attīstības ziņojuma spēkā esamību un līdz ar to nevar būt arī pamats tā atcelšanai.
(skat. 75. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 7. maijs, T‑278/01 Den Hamer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑139. un II‑665. lpp., 32. punkts; 2005. gada 13. decembris, T‑155/03, T‑157/03 un T‑331/03 Cwik/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑411. un II‑1865. lpp., 96. punkts; 2007. gada 7. marts, T‑110/04 Sequeira Wandschneider/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑0000. lpp., 39. punkts.
4. Nav nozīmes tam, ka prasītājs ir novēloti atsaucies uz to, ka kādas iestādes aktā nav norādīts vai ir nepietiekami norādīts pamatojums, jo kā absolūtu pamatu Kopienu tiesa to var un tai pat katrā ziņā ir pienākums to pārbaudīt pēc savas ierosmes. Nevienam prasītājam nevar liegt atsaukties uz šo pamatu tikai tāpēc vien, ka viņš uz to nav norādījis agrākā stadijā.
(skat. 96. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1997. gada 20. februāris, C‑166/95 P Komisija/Daffix, Recueil, I‑983. lpp., 24. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1996. gada 21. maijs, T‑153/95 Kaps/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑233. un II‑663. lpp., 75. punkts; 2006. gada 3. oktobris, T‑171/05 Nijs/Revīzijas palāta, Krājums‑CDL, II‑A‑2‑999. lpp., 31. un 32. punkts.
5. Karjeras attīstības ziņojums nav acīmredzami pretrunīgs, ja noteiktas minētā ziņojuma daļas ietver kādai kritiskai piezīmei pretrunā esošu pozitīvu vērtējumu. Vispārīgi atzīt ierēdņa darba kvalitāti, vienlaikus norādot uz noteiktām viņa vājajām vietām jeb grūtībām, nav acīmredzami pretrunīgi.
(skat. 103. punktu)
Atsauce:
Pirmās instances tiesa: 2006. gada 13. jūlijs, T‑165/04 Vounakis/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑155. un II‑A‑2‑735. lpp., 94. punkts.
6. Civildienesta tiesai nepiekrīt ar savu vērtējumu aizstāt vērtējumu, kuru veikušas personas, kurām uzticēts novērtēt novērtējamās personas darbu. Savu ierēdņu darba novērtēšanā Kopienu iestādēm ir plaša rīcības brīvība. Karjeras attīstības ziņojumos ietvertie atzinumi par ierēdņu vērtējumu nav pakļauti pārbaudei tiesā; tā tiek veikta tikai attiecībā uz iespējamiem formas pārkāpumiem, acīmredzamām kļūdām faktos, pamatojoties uz kuriem iestāde ir izdarījusi savu vērtējumu, kā arī pilnvaru iespējami nepareizu izmantošanu.
(skat. 119. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1983. gada 1. jūnijs, 36/81, 37/81 un 218/81 Seton/Komisija, Recueil, 1789. lpp., 23. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 10. decembris, T‑33/91 Williams/Revīzijas palāta, Recueil, II‑2499. lpp., 43. punkts; 2005. gada 4. maijs, T‑144/03 Schmit/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑101. un II‑465. lpp., 70. punkts.
7. Procedūras nepareiza izmantošana ir vienīgi veids, kādā izpaužas pilnvaru nepareiza izmantošana, kura notiek tikai tad, ja ir objektīvas, atbilstīgas un saskanīgas pazīmes, pēc kurām iespējams konstatēt, ka apstrīdētā akta mērķis atšķiras no tā, kurš tam ir noteikts saskaņā ar piemērojamajiem Civildienesta noteikumiem.
Šajā ziņā ar noteiktu faktu norādīšanu savu prasījumu pamatošanai nav pietiekami; jānorāda arī tādas pietiekami precīzas, objektīvas un saskanīgas pazīmes, kas pamatotu to patiesumu vai vismaz ticamību, jo pretējā gadījumā lietas dalībnieka apgalvojumu saturiskā pareizība nav apšaubāma.
(skat. 156. un 157. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: 2000. gada 5. jūlijs, T‑111/99 Samper/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑135. un II‑611. lpp., 64. punkts; 2001. gada 19. septembris, T‑152/00 E/Komisija, Recueil FP, I‑A‑179. un II‑813. lpp., 69. punkts.