Language of document : ECLI:EU:F:2011:3

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2011. gada 20. janvārī

Lieta F‑121/07

Guido Strack

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Vispārējās tiesas kompetence – Pieņemamība – Nelabvēlīgs akts

Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam un ar kuru G. Strack lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 12. janvāra, 26. februāra un 20. jūlija lēmumus, ciktāl ar tiem prasītājam ir atteikta piekļuve noteiktiem Komisijas dokumentiem, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus, kas novērtēti vismaz EUR 10 000 apmērā, ieskaitot procentus, un kas prasītājam radušies saistībā ar iepriekš minētajiem atteikuma lēmumiem

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Procedūra – Iebildumu raksta iesniegšana – Termiņš – Pagarināšana

(Civildienesta tiesas Reglamenta 39. panta 2. punkts)

2.      Process – Mutvārdu process – Tiesneša referenta ziņojums tiesas sēdē – Mērķis

3.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Vispārpiemērojama norma – Ierēdņa pieteikums par piekļuvi savai personīgajai un medicīnas lietai – Civildienesta noteikumu piemērošana

(Civildienesta noteikumu 26. panta septītā un astotā daļa un 26.a pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

4.      Ierēdņi – Prasība – Civildienesta tiesas kompetence – Prasība, kas celta pret lēmumu, ar ko ir noraidīts ierēdņa saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 iesniegtais pieteikums par piekļuvi – Iekļaušana

(EKL 230. un 236. pants; Tiesas Statūtu I pielikuma 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 1. punkts; Padomes Lēmuma 2004/752 1. pants)

5.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Lēmums, ar ko sabiedrībai atteikta piekļuve dokumentiem – Jēdziens

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 6. panta 2. punkts)

6.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Pienākums pieteikumu par piekļuvi formulēt pietiekami skaidri

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 6. panta 1. un 2. punkts)

1.      Civildienesta tiesas Reglamenta 39. panta 2. punkts ļauj Civildienesta tiesas priekšsēdētājam pagarināt termiņu, kurā atbildētājam jāiesniedz iebildumu raksts. Šajā ziņā apstāklis, ka termiņš ir ticis vairākkārt pagarināts bez abpusējas apspriedes, nav pretrunā prasītāja tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, ja lietas dalībnieku situācija nav būtiski mainījusies. Procedūras taisnīgums tiek novērtēts, skatot to kopumā.

(skat. 39. punktu)

2.      Savienības tiesneša referenta ziņojuma tiesas sēdes sagatavošanai – kā liecina tā virsraksts – mērķis ir sagatavoties tiesas sēdei un ļaut lietas dalībniekiem iesniegt savus iespējamos apsvērumus par strīda faktiem un šajā ziņojumā izvirzītajiem jautājumiem, lai varētu formulēt spriedumu. Grozījumi tādā dokumentā kā šis nekādi neietekmē tiesvedības gaitu un sprieduma saturu, un lietas dalībnieku izteiktos iebildumus par šo ziņojumu, taisot spriedumu, var ņemt vērā vienīgi, ciktāl tie ir atbilstoši.

(skat. 42. punktu)

3.      Ierēdņu piekļuvi to personīgajai lietai un ierēdņu piekļuvi to medicīnas lietai regulē attiecīgi Civildienesta noteikumu 26. panta septītā un astotā daļa un 26.a pants, savukārt ierēdņu iespēju iepazīties ar jebkādu citu informāciju, kas uz tiem attiecas, regulē Regula Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Faktiski, ja Regula Nr. 1049/2001 ir vispārpiemērojama norma, kurā ir noteikti pamatprincipi attiecībā uz jebkura Savienības pilsoņa tiesībām piekļūt attiecīgo iestāžu dokumentiem, kas skar jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā, tostarp civildienestu, tajā paredzētās piekļuves tiesības – kā jebkuru vispārpiemērojamu normu – var precizēt, paplašināt vai gluži pretēji ierobežot vai liegt – saskaņā ar principu, ka ar īpašiem noteikumiem atkāpjas no vispārējiem noteikumiem (lex specialis derogat legi generali) –, ja pastāv īpaši noteikumi, ar ko reglamentē īpašus jautājumus.

Šajā ziņā Civildienesta noteikumu 26. panta septītā un astotā daļa un 26.a pants ir tieši īpašie noteikumi, ar kuriem atkāpjas no Regulas Nr. 1049/2001 noteikumiem, jo tie attiecas uz piekļuvi īpaša veida dokumentiem, no kuriem daži skar ierēdņu administratīvo situāciju, kompetenci, sniegumu un rīcību, bet citi – medicīniska rakstura informāciju.

(skat. 65.–67. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 5. aprīlis, T‑376/03 Hendrickx/Padome, 55. punkts; 2005. gada 14. jūlijs, T‑371/03 Le Voci/Padome, 122. punkts; 2006. gada 17. maijs, T‑93/04 Kallianos/Komisija, 87. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 13. janvāris, F‑124/05 un F‑96/06 A un G/Komisija, 294. punkts.

4.      No Tiesas Statūtu I pielikuma 1. panta izriet, ka Civildienesta tiesas kompetencē ir izskatīt visas domstarpības starp ierēdni un iestādi, kas izriet no darba attiecībām, kuras tos saista, lai arī kādi nebūtu noteikumi, uz kuriem ierēdnis atsaucas savas prasības atbalstam. Šis secinājums ir apstiprināts Lēmuma 2004/752, ar ko izveido Eiropas Savienības Civildienesta tiesu, 1. pantā.

Līdz ar to Vispārējās tiesas ir kompetencē ir izskatīt prasību atcelt tiesību aktu, kura, pamatojoties uz EKL 236. pantu, celta pret Komisijas atteikumu apmierināt pieteikumu par piekļuvi dokumentiem un kuru ir iesniedzis ierēdnis vai darbinieks saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, un kura izriet no darba attiecībām, kas šo ierēdni vai darbinieku saista ar Komisiju. Šo secinājumu neatspēko apstāklis, ka minētās regulas 8. panta 1. punktā ir minēta tikai, pamatojoties uz EKL 230. pantu, celtā prasība atcelt tiesību aktu. Apstāklis, ka likumdevējs ar šo regulu ir vēlējies pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, izskaidro to, ka likumdevējs ir noteicis visizplatītāko tiesību aizsardzības līdzekli, lai gan, atsaucoties uz EKL 230. pantu, personām kā vienīgais pieejamais tiesību aizsardzības līdzeklis ir minēta prasība atcelt tiesību aktu, kas paredzēta šajā pantā, līdz ar to ierobežojot Vispārējai tiesai Tiesas Statūtu I pielikuma 1. pantā piešķirto kompetenci.

(skat. 71.–74. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2010. gada 19. janvāris, T 355/04 un T‑446/04 Co‑Frutta/Komisija, 71. punkts.

5.      Lūgums precizēt pieteikumu par piekļuvi dokumentiem tādēļ, ka tas attiecas uz lielu dokumentu skaitu un kuru iecēlējinstitūcija ir izteikusi, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 6. panta 2. punktu, skaidri nozīmē, ka pieteikuma par piekļuvi dokumentiem pārbaude turpinās, līdz ar to prasība atcelt tiesību aktu, kas vērsta pret šādu lūgumu, ir nepieņemama.

(skat. 84. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 12. oktobris, T‑123/99 JT’s Corporation/Komisija, 25. punkts.

6.      Tā kā Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 6. panta 1. un 2. punkta skaidrajos noteikumos, kas attiecas uz piekļuvi iestāžu dokumentiem, nepārprotami ir paredzēts pienākums pieteikumu formulēt pietiekami skaidri, tā, lai iestāde uz to varētu atbildēt, ja šis pienākums nav izpildīts, un iestādei pašai nav jāveic izpēte, attiecīgajā gadījumā ieguldot būtiskus līdzekļus, lai šo neprecizitāti novērstu. Saskaņā ar noteikumu par to, ka indivīdi nevar ļaunprātīgi izmantot Savienības tiesību normas, indivīdiem, vēršoties iestādē, ir jāievēro pienākums sniegt informāciju, kā arī lojalitāte pret iestādēm.

Šādā kontekstā, ja iestādei, kurā ir iesniegts minētais pieteikums, ir jāpatur tiesības īpašos gadījumos, ja dokumentu konkrēta un individuāla pārbaude tai uzliek nesamērīgu administratīvā darba apjomu, līdzsvarot publiskas pieejas dokumentiem intereses, no vienas puses, un no šīs konkrētās un individuālās pārbaudes izrietošo darba apjomu, kas vajadzīgs, lai īpašos gadījumos aizsargātu labas pārvaldības intereses, no otras puses, iestādei a fortiori ir jābūt tiesībām izmantot šo iespēju, ja pieteikums par piekļuvi attiecas uz lielu, skaidri neidentificētu dokumentu skaitu un līdz ar to šī pieteikuma izskatīšana prasa būtisku iepriekšējās izpētes darbu.

(skat. 86., 87. un 89. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 23. janvāris, T‑386/00 Gonçalves/Parlaments, 74. punkts; 2002. gada 17. oktobris, T‑180/00 Astipesca/Komisija, 93. punkts; 2003. gada 11. marts, T‑186/00 Conserve Italia/Komisija, 50. punkts; 2005. gada 13. aprīlis, T‑2/03 Vrein für Konsumenteninformation/Komisija, 102. punkts.