Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 14. augustā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Granarolo SpA/Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare u c.

(Lieta C-617/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Granarolo SpA

Atbildētāji: Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Ministero dello Sviluppo Economico, Comitato nazionale per la gestione della Direttiva 2003/87/CE e per il supporto nella gestione delle attività di progetto del protocollo di Kyoto

Prejudiciālie jautājumi

Vai 3. panta e) punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK ¹ , un kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis) ² , ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “iekārta” ir ietverts arī tāds gadījums kā šajā lietā aplūkojamais, kurā koģenerators, ko prasītāja uzbūvējusi savā rūpnieciskajā kompleksā, lai nodrošinātu enerģiju savai ražotnei, vēlāk līdz ar uzņēmuma daļas cesiju tiek nodots kādai citai sabiedrībai, kura ir specializējusies energonozarē, ar līgumu, kas, pirmkārt, paredz nodot ieguvējai elektroenerģijas un siltuma koģenerācijas iekārtu, sertifikātus, dokumentus, atbilstības deklarācijas, licences, koncesijas un atļaujas, kas vajadzīgas pašas iekārtas ekspluatācijai un darbības veikšanai, nodibināt tās labā apbūves tiesības uz rūpniecības uzņēmuma zonu, kas ir piemērota un funkcionāla iekārtas pārvaldībai un uzturēšanai, un servitūta tiesības uz koģeneratoram izmantojamo struktūru, ar apkārtesošu ekskluzīvu zonu, un, otrkārt, paredz, ka ieguvēja 12 gadus piegādās cedentei šīs iekārtas ražotu enerģiju par līgumā noteiktajām cenām?

Vai, it īpaši, tās paša 3. panta e) punktā minētajā jēdzienā “tehniska saistība” var tikt ietverta saistība starp koģeneratoru un tādu ražotni, ka šī pēdējā, kas pieder citam tiesību subjektam, lai gan tai ir priviliģētas attiecības ar koģeneratoru enerģijas piegādes nolūkos (savienojums caur enerģijas sadales tīklu, īpašs piegādes līgums ar energosabiedrību – iekārtas ieguvēju, šīs sabiedrības apņemšanās piegādāt minimālu enerģijas daudzumu ražotnei, neskarot tādas summas atmaksu, kas ir vienāda ar starpību starp enerģijas piegādes cenām tirgū un līgumā paredzētajām cenām, atlaide no enerģijas pārdošanas cenām pēc tam, kad ir pagājuši desmit gadi un seši mēneši kopš līguma spēkā esamības sākuma, tiesību piešķiršana sabiedrībai cedentei izvēlēties jebkurā brīdī atpirkt koģeneratoru, cedentes atļaujas nepieciešamība darbu veikšanai koģenerācijas iekārtā), var turpināt veikt savu darbību arī enerģijas piegādes pārtraukuma gadījumā vai gadījumā, ja koģenerators darbojas slikti vai pārtrauc darboties?

Vai, visbeidzot, ja subjekts būvnieks, kuram tajā pašā kompleksā pieder rūpniecības uzņēmums, faktiski nodod enerģijas ražošanas iekārtu citai sabiedrībai, kura specializējusies energonozarē, energovajadzību/emisiju attiecības optimizācijas nolūkos, sekas iespējai pēc nodošanas sadalīt attiecīgās rūpniecības uzņēmuma īpašniekam izdotajā ETS atļaujā iekļautās emisijas un iespējamajai emisiju “iziešanai” no ETS sistēmas, ko izraisa apstāklis, ka energoražošanas iekārta, ja to ņem vērā atsevišķi, nepārsniedz “mazo emitētāju” kvalifikācijas slieksni[,] ir Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētā noteikuma par avotu summēšanu pārkāpšana vai, gluži pretēji, vienkāršas un likumīgas sekas operatoru organizatoriskajām izvēlēm, ko ETS sistēma neaizliedz?

____________

¹     OV 2003, L 275, 32. lpp.

²     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (OV 2009, L 140, 63. lpp.).