Lieta C‑64/05 P

Zviedrijas Karaliste

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Apelācija – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Sabiedrības piekļuve iestāžu dokumentiem – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Šīs dalībvalsts iebildums pret šo dokumentu izsniegšanu – Minētās regulas 4. panta 5. punkta piemērojamība

Sprieduma kopsavilkums

1.        Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punkts un 9. panta 3. punkts)

2.        Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punkts)

3.        Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi

(EKL 225. panta 1. un 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. un 5. punkts)

4.        Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi

(EKL 10. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. un 5., 7. un 8. pants)

5.        Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3, 7. un 8. pants)

6.        Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. un 5. punkts)

1.        Ja dalībvalsts ir izmantojusi tai Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 5. punktā paredzētās tiesības lūgt, lai šīs valsts izdots konkrēts dokuments netiktu izsniegts bez tās iepriekšējas piekrišanas, tad, lai iestāde šo dokumentu izsniegtu, ir nepieciešama šīs dalībvalsts iepriekšēja piekrišana. Tā kā “piekrišana” juridiski atšķiras no “atzinuma”, minētajai normai ir pretēja arī tāda interpretācija, saskaņā ar kuru ar šo normu dalībvalstij, kura izmantojusi minēto iespēju, tiek piešķirtas tiesības uz to, ka ar to ir jāapspriežas iestādei, pirms tā, iespējams, neatkarīgi no attiecīgās dalībvalsts iebildumiem, nolemj minēto dokumentu izsniegt. Tas, ka minētajā 4. panta 5. punktā ir izmantota frāze “var lūgt”, tikai uzsver to, ka ar šo normu dalībvalstij tiek dota iespēja – iespēja, ar kuru, attiecīgā gadījumā to izmantojot, dalībvalsts iepriekšēja piekrišana kļūst par obligātu priekšnosacījumu attiecīgā dokumenta izsniegšanai nākotnē.

(sal. ar 45., 47. un 50. punktu)

2.        Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 5. punkts attiecas ne tikai uz dokumentiem, kuru “autores” vai “izdevējas” ir dalībvalstis, bet arī uz visiem iespējamajiem dokumentiem, kurus ir “izdevusi” dalībvalsts, tas ir, uz visiem dokumentiem, lai kas arī nebūtu to autors, kurus dalībvalsts nodod kādai [Kopienu] iestādei. Tādējādi vienīgais atbilstīgais kritērijs ir dokumenta izcelsme un tas, ka attiecīgā dalībvalsts ir nodevusi dokumentu, kas bija tās rīcībā.

(sal. ar 61. punktu)

3.        No Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem preambulas desmitā apsvēruma un tās 2. panta 3. punkta skaidri izriet, ka šīs regulas piemērošanas jomā ietilpst visi iestāžu rīcībā esošie dokumenti, tostarp arī dalībvalstu izdotie, no kā izriet, ka piekļuvi šiem dokumentiem principā regulē šīs regulas normas, it īpaši normas par materiāltiesiskajiem izņēmumiem no piekļuves tiesībām. Tādējādi šīs regulas 4. panta 1.–3. punktā uzskaitītie izņēmumi ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri.

Šie izņēmumi ietver dalībvalstij ar šī panta 5. punktu piešķirtās pilnvaras, un dalībvalstij šajā sakarā ir tikai tiesības uz dalību Kopienu lēmumu pieņemšanā. Šādā aspektā dalībvalsts iepriekšēja piekrišana, kas minēta 5. punktā, nav pielīdzināma diskrecionārām veto tiesībām, bet gan tikai sava veida apstiprinājumam, ka nepastāv 1.–3. punktā paredzētie izņēmuma motīvi. Šo 5. punktu tādēļ nevar interpretēt tādējādi, ka ar to dalībvalstij tiek piešķirtas vispārīgas un beznosacījuma veto tiesības diskrecionāri iebilst pret tās izdotu dokumentu izsniegšanu, kuri atrodas iestādes rīcībā, kā rezultātā piekļuvi šādiem dokumentiem vairs neregulētu minētas regulas normas, bet gan vairs tikai valsts tiesību aktu noteikumi.

(sal. ar 66., 67., 75. un 76. punktu)

4.        Tā kā Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1.–3. punktā ir noteikts, ka Kopienu tiesību normu īstenošana ir uzticēta kopīgi iestādei un dalībvalstij, kura izmanto minētās regulas 4. panta 5. punktā paredzēto iespēju, un tādēļ šai īstenošanai ir nepieciešams savstarpējs dialogs, tām saskaņā ar EKL 10. pantā paredzēto lojālās sadarbības principu ir jārīkojas un jāsadarbojas, lai minētās normas varētu efektīvi piemērot.

No tā vispirms izriet, ka iestādei, kurai iesniegts lūgums par piekļuvi dalībvalsts izdotam dokumentam, un pēdējai minētajai tad, kad šī iestāde šo lūgumu ir paziņojusi minētajai dalībvalstij, nekavējoties ir jāuzsāk lojāls dialogs par iespējamo Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. punktā paredzēto izņēmumu piemērošanu, tomēr ņemot vērā vajadzību ļaut minētajai iestādei paust savu nostāju termiņā, kādā šīs regulas 7. un 8. pantā tai ir uzlikts pienākums pieņemt lēmumu par šo piekļuves lūgumu.

(sal. ar 85. un 86. punktu)

5.        Dalībvalstij, kura dialoga noslēgumā ar Kopienu iestādi par iespējamo Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1.–3. punktā paredzēto izņēmumu piemērošanu iebilst pret attiecīgā dokumenta izsniegšanu, ir jāpamato šis iebildums saskaņā ar minētajiem izņēmumiem.

Iestāde dalībvalsts iebildumus pret tās izdota dokumenta izsniegšanu var neņemt vērā, ja izvirzītais iebildums nav nekādi pamatots vai ja sniegtais pamatojums neatsaucas uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. punktā minētajiem izņēmumiem. Ja, neskatoties uz skaidru iestādes lūgumu attiecīgajai dalībvalstij, pēdējā tomēr nesniedz nekādu pamatojumu, minētajai iestādei, ja tā savukārt uzskata, ka nav piemērojams neviens no uzskaitītajiem izņēmumiem, ir jāsniedz piekļuve minētajam dokumentam.

Visbeidzot, kā tas it īpaši izriet no minētās regulas 7. un 8. panta, iestādei pašai ir jāpamato atteikuma lēmums par iesniedzēja piekļuves lūgumu. Šāds pienākums paredz, ka iestāde savā lēmumā ietver ne tikai dalībvalsts izteikto iebildumu izsniegt pieprasīto dokumentu, bet arī šīs dalībvalsts norādītos iemeslus kāda no šīs pašas regulas 4. panta 1.–3. punktā minēto izņēmumu piemērošanai. Šādas norādes ļautu lūguma iesniedzējam saprast atteikuma iemeslus un kompetentajai tiesai vajadzības gadījumā veikt tai uzticēto kontroli.

(sal. ar 87.–89. punktu)

6.        Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 5. punkta mērķis nav sadalīt kompetenci – valsts un Kopienu –, kuras mērķi ir dažādi, bet paredzēt lēmumu pieņemšanas procedūru, kuras vienīgais mērķis ir noteikt, vai piekļuve dokumentam ir jāatsaka saskaņā ar kādu no materiāltiesiskajiem izņēmumiem, kas paredzēti minētās regulas 4. panta 1.–3. punktā; tā ir lēmumu pieņemšanas procedūra, kurā piedalās gan Kopienu iestāde, gan attiecīgā dalībvalsts.

Tādā gadījumā Kopienu tiesai pēc ieinteresētās personas, kurai attiecīgā iestāde ir atteikusi piekļuvi, lūguma ir jāpārbauda, vai minēto atteikumu var pamatot ar minētajiem izņēmumiem neatkarīgi no tā, vai šis atteikums balstīts uz šo izņēmumu vērtējumu, ko veikusi iestāde pati vai attiecīgā dalībvalsts. Attiecībā uz ieinteresēto personu dalībvalsts iejaukšanās neietekmē tā iestādes dokumenta Kopienu līmeņa raksturu, kuru iestāde vēlāk nosūtījusi, atbildot uz tajā iesniegto lūgumu piekļūt tās rīcībā esošajam dokumentam.

(sal. ar 93. un 94. punktu)