CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2011. gada 26. septembrī
Lieta F‑29/06
Andres Arnaldos Rosauro u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punkts – Pirms 2004. gada 1. maija publicēti iekšējie konkursi pārcelšanai no vienas kategorijas citā – Pirms 2006. gada 1. maija rezerves sarakstos iekļauti kandidāti – Klasificēšana pakāpē – Reizināšanas koeficienta, kas ir mazāks par viens, piemērošana – Paaugstināšanas amatā punktu zaudēšana
Priekšmets Prasība, ko atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam cēlis A. Arnaldos Rosauro un pieci citi Komisijas ierēdņi, kuri ir veiksmīgie kandidāti iekšējos konkursos pārcelšanai no vienas kategorijas citā, par kuriem paziņojumi tika publicēti pirms 2004. gada 1. maija, galvenokārt lūdzot atcelt lēmumus par viņu iecelšanu augstākā kategorijā, ciktāl tajos ir noteikta viņu klasificēšanas pakāpē
Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi
2. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu 31. pants; XIII pielikuma 2. panta 1. punkts)
3. Ierēdņi – Karjera – Pagaidu noteikumu, kas saistīti ar pāreju no agrākās uz jauno ierēdņu karjeras sistēmu, ieviešana – Normas par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu 35. pants; XIII pielikuma 2. panta 1. punkts un 8. pants)
4. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Iecelšana pakāpē paziņojumā par konkursu norādītajā funkciju grupā – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu 31. pants; XIII pielikuma 5. panta 2. punkts)
5. Ierēdņi – Karjera – Pagaidu noteikumu, kas saistīti ar pāreju no agrākās uz jauno ierēdņu karjeras sistēmu, ieviešana – Normas par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu 45. panta 2. punkts; XIII pielikuma 5. panta 2. punkts)
6. Ierēdņi – Atalgojums – Pārejas noteikumi, kas piemērojami pēc Regulas Nr. 723/2004 stāšanās spēkā – Pakāpes un reizināšanas koeficienta noteikšana
(Civildienesta noteikumu 45.a pants; XIII pielikuma 2. pants, 5. panta 2. punkts, 7. un 8. pants)
7. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punkts un 7. panta 2. punkts)
8. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kategorijas maiņa pēc iekšējā konkursa
(Civildienesta noteikumu 45. pants, 45.a pants un 110. panta 1. punkts; XIII pielikuma 5. pants)
1. Tiesības pieprasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību ir ikvienam, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka Savienības iestāde ir devusi tam pamatotas cerības, sniedzot konkrētus apliecinājumus precīzas, beznosacījumu un saskaņotas informācija veidā, kas izriet no apstiprinātiem un ticamiem avotiem.
Turpretī neviens nevar atsaukties uz šī principa pārkāpumu, ja nav bijušas precīzas garantijas, ko sniegusi administrācija.
(skat. 56. un 57. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 19. marts, T‑273/01 Innova Privat‑Akademie/Komisija, 26. punkts un tajā minētā judikatūra; 2007. gada 11. jūlijs, T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 96. punkts.
2. Vispārpiemērojamo normu un it īpaši Civildienesta noteikumu normu grozīšanas gadījumā jaunā norma ir nekavējoties piemērojama tādu juridisko situāciju nākotnes sekām, kas ir radušās, bet nav pilnībā nodibinājušās saskaņā ar agrāko normu.
Saistībā ar iekšējo konkursu pārcelšanai no vienas kategorijas citā šo konkursu veiksmīgo kandidātu iekļaušana atlases darbību rezultātā izveidotajos rezerves sarakstos ieinteresētajām personām tikai sniedz tiesības tikt ieceltām augstākā kategorijā. Šīs tiesības noteikti neietver nekādas iegūtās tiesības, jo konkursa veiksmīgā kandidāta, kas iekļauts iekšējā konkursa rezerves sarakstā, klasifikāciju pakāpē nevar uzskatīt par iegūto [tiesību] tikmēr, kamēr attiecībā uz viņu nav pieņemts pareizas un atbilstošas formas lēmums par iecelšanu amatā.
Līdz ar to, pat ja ierēdnis ir izturējis iekšējo konkursu pārcelšanai no vienas kategorijas citā pirms 2004. gada 1. maija, kas ir jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās diena, viņa ierakstīšana piemēroto kandidātu sarakstā pirms šīs dienas nepiešķir viņam tiesības tikt ieceltam amatā – gadījumā, ja iecelšana amatā notiek pēc šīs dienas – paziņojumā par konkursu minētajā pakāpē vai atbilstošā pakāpē saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktu un saskaņā ar agrāko Civildienesta noteikumu 31. pantu.
Ierēdnis var pamatoties uz iegūtajām tiesībām vienīgi tad, ja šo tiesību rašanās pamatā esošais fakts ir noticis saskaņā ar konkrētiem Civildienesta noteikumiem, kas bija spēkā pirms Civildienesta noteikumu grozījumiem.
(skat. 70.–74. un 131. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1973. gada 5. decembris, 143/73 SOPAD, 8. punkts; 1986. gada 10. jūlijs, 270/84 Licata/EESK, 31. punkts.
Pirmās instances tiesa: Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 52., 58. un 79.–81. punkts.
3. Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka 2004. gada 1. maijā un atbilstoši šā pielikuma 8. pantam to ierēdņu pakāpes, kuriem ir kāds no Civildienesta noteikumu 35. pantā noteiktajiem administratīvajiem statusiem, pārdēvē atbilstoši minētajā tiesību normā ietvertajai tabulai, kurā attiecībā uz katru agrāko pakāpi ir norādīta atbilstošā jaunā (pagaidu) pakāpe.
Līdz ar to no paša Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka šī tiesību norma attiecas tikai uz personām, kuras 2004. gada 1. maijā jau bija ierēdņi un bija ieceltas vienā no pakāpēm, kas norādītas sadaļā ar nosaukumu “agrākā pakāpe”.
Faktiski Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkta tabulā norādītās pakāpes ir pirms 2004. gada 1. maija strādājošo ierēdņu pakāpes, kuras ir pārdēvētas jaunās pagaidu pakāpēs. Turklāt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkta mērķis ir tikai pārdēvēt 2004. gada 1. maijā to personu pakāpes, kuras jau bija ierēdņi 2004. gada 30. aprīlī, lai tām varētu piemērot jauno karjeras struktūru, kurai pilnā apmērā bija jāstājas spēkā 2006. gada 1. maijā, un šai tiesību normai nevar atzīt darbības jomu, kas pārsniegtu šo pārejas attiecību nodibināšanu. Šo tiesību normu tātad nebija paredzēts piemērot, lai noteiktu to ierēdņu klasificēšanu pakāpē, kuri tika iecelti augstākā kategorijā 2005. gadā, ņemot vērā to, ka viņi ir tāda iekšējā konkursā par pāreju uz citu kategoriju veiksmīgie kandidāti, kura pārbaudījumi notika pēc 2004. gada 1. maija.
(skat. 80.–82. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 112. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 30. septembris, F‑20/06 De Luca/Komisija, 91. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑563/10 P.
4. Attiecībā uz iekšējiem konkursiem pārcelšanai no vienas kategorijas citā vakanto amatu pakāpes un kandidātu iecelšanas šajos amatos nosacījumu noteikšana, ko attiecīgā iestāde veica agrāko Civildienesta noteikumu normu ietvaros, sagatavojot paziņojumus par konkursiem, nevarēja turpināt būt piemērojama pēc 2004. gada 1. maija, kuru Savienības likumdevējs noteica kā ierēdņu karjeras jaunās struktūras spēkā stāšanās datumu.
No 2004. gada 1. maija atceļot klasifikācijas pakāpes tām dienesta karjerām, kas ir norādītas paziņojumos par konkursiem, ko veica, ieviešot jauno karjeru sistēmu, likumdevējam nācās pieņemt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma, it īpaši tā 5. panta 2. punkta, pārejas noteikumus, lai noteiktu klasifikācijas pakāpi tiem konkursu pārcelšanai no vienas kategorijas citā veiksmīgajiem kandidātiem, kuri ir iekļauti rezerves sarakstā pirms 2006. gada 1. maija, bet kuru pāreja jaunajā kategorijā notika pēc 2004. gada 1. maija.
Ir taisnība, ka klasifikācija pakāpēs, kas ir noteikta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktā, neatbilst pakāpēm, kas bija noteiktas pirms 2004. gada 1. maija publicētajos paziņojumos par iekšējiem konkursiem, un ka šī tiesību norma paredz atkāpi no noteikuma, kurš ir ietverts Civildienesta noteikumu 31. pantā un kurā ir atkārtots agrāko Civildienesta noteikumu 31. pants. Tomēr, ņemot vērā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punkta mērķi, tas ir speciāla rakstura pārējas noteikums, ar kuru attiecībā uz noteiktu ierēdņu kategoriju var atkāpties no vispārēja rakstura noteikuma, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 31. pantā. Faktiski ir jāatgādina, ka grūtības, kas ir raksturīgas pārejai no viena organizācijas veida uz citu, kad runa ir par ierēdņu karjeru, var likt iestādei īslaicīgi un noteiktās robežās atkāpties no parasti attiecīgajās situācijās piemērojamajiem noteikumiem un principiem.
(skat. 84., 85. un 90. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 109. un 110. punkts.
Civildienesta tiesa: De Luca/Komisija, minēts iepriekš, 86. punkts un tajā minētā judikatūra.
5. Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punkts attiecas uz ierēdņiem, kas pirms 2006. gada 1. maija ir iekļauti to kandidātu sarakstā, kuri ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā un kuri pēc 2004. gada 1. maija faktiski tika pārcelti citā kategorijā. Šajā ziņā saskaņā ar agrāko Civildienesta noteikumu 45. panta 2. punktu ierēdņus vai darbiniekus pārcelt citā kategorijā varēja tikai pēc konkursa. Pēc definīcijas tas var būt tikai iekšējs konkurss. Līdz ar to, precīzi minot ierēdņus, kuri ir iekļauti to kandidātu sarakstā, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā, Savienības likumdevējs ir vēlējies atsaukties uz tiem kandidātiem, kuri ir veiksmīgi izturējuši šo specifisko konkursu. No tā ir jāsecina, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punkts attiecas tikai uz ierēdņiem, kas maina kategorijas pēc iekšējā konkursa.
(skat. 87. un 88. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2010. gada 28. oktobris, F‑113/05 Kay/Komisija, 52. un 54. punkts.
6. Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ierēdņu, kuri ir iecelti amatā pirms 2004. gada 1. maija, mēneša pamatalga nemainās tādēļ, ka šajā dienā atbilstoši šī pielikuma 2. panta 1. punktam tika veikta pakāpju pārdēvēšana. Šajā ziņā iepriekš minētā 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka katram ierēdnim 2004. gada 1. maijā ir aprēķināts reizināšanas koeficients, kas ir vienāds ar attiecību starp ierēdnim maksāto mēneša pamatalgu pirms 2004. gada 1. maija un piemērojamo summu, kas noteikta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punktā. Šī 2. panta 3. punktā ir noteikts, ka attiecībā uz jaunajām pagaidu pakāpēm vērā ņemamā alga ir vienāda ar piemērojamo summu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta izpratnē. Tādējādi minētā 7. panta mērķis ir novērst, ka pakāpju pārdēvēšana rada kādas izmaiņas to ierēdņu mēneša pamatalgā, kuri tika pieņemti darbā, pamatojoties uz agrākajiem Civildienesta noteikumiem, un it īpaši viņu nepamatotu iedzīvošanos.
Turklāt, ciktāl B*3 un B*4 pakāpes ir īpaši Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 3. punktā paredzētās jaunās pagaidu pakāpes, šīm jaunajām pagaidu pakāpēm atbilstošajām algām arī var piemērot reizināšanas koeficientu, ja minētās pakāpes ir personām, kuras darbā tika pieņemtas pirms 2004. gada 1. maija. Ja šī 2. panta 2. punktā attiecībā uz jaunajām pagaidu B*3 un B*4 pakāpēm nav minēts neviens reizināšanas koeficients, tad tas ir tādēļ, ka atbilstoši šī paša panta 1. punktam šis divas jaunās pagaidu pakāpes neatbilst nevienai agrākajos Civildienesta noteikumos paredzētajai pakāpei.
Visbeidzot, lai arī Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punkta 1. zemsvītras piezīmē ir norādīts, ka slīprakstā rakstītie skaitļi atbilst algas summām, kas izmaksātas ierēdņiem pirms 2004. gada 1. maija, un ka tie ir minēti vienīgi informācijai un nav juridiski saistoši, ir jākonstatē, ka šie skaitļi tiek izmantoti, lai aprēķinātu reizināšanas koeficientu. Līdz ar to no šīs zemsvītras piezīmes neizriet, ka prettiesiski būtu tas, ka pēc 2004. gada 1. maija tiktu izmaksāta tāda pati algā kā tā, kas tika izmaksāta atbilstoši agrākajiem Civildienesta noteikumiem.
Turklāt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punktā katrai jaunās pagaidu pakāpes sistēmas pakāpei un līmenim ir noteikta mēneša pamatalga. Saskaņā ar šo tiesību normu, skatot to kopsakarā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. pantu, kas regulē jaunu pagaidu pakāpju pārdēvēšanu jaunās pakāpēs divās funkciju grupās, kuras izveidotas ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem, dažādajām AST funkciju grupas pakāpēm un līmeņiem atbilstošā alga ir vienāda ar atbilstošajām AD funkciju grupas pakāpju un līmeņu algām.
Turklāt Civildienesta noteikumu 45.a pantā ir paredzēta sistēma, saskaņā ar kuru no 2006. gada 1. maija pāreja no AST funkciju grupas (kas aizstāj agrāko B, C un D kategoriju) uz AD funkciju grupu (kas aizstāj agrāko A kategoriju) vairs nenotiek, pamatojoties uz iekšējo konkursu, bet gan pamatojoties uz tā saukto sertificēšanas procedūru, kas ir balstīta uz veiksmīgu dalību mācību programmā. Civildienesta noteikumu 45.a panta 3. punktā ir īpaši paredzēts, ka iecelšana amatā AD funkciju grupā nemaina pakāpi un līmeni, kurā ierēdnis atrodas amatā iecelšanas brīdī.
Ņemot vērā šīs tiesību normas, šķiet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies, lai pāreja augstākā funkciju grupā būtu saistīta ar administratora pienākumu veikšanu un augstākām karjeras iespējām, nevis ar tūlītēju algas pieaugumu.
Līdz ar to jaunajos Civildienesta noteikumos nav paredzētas nekādas izmaiņas ierēdņa pamatalgā ne to spēkā stāšanas dēļ, ne arī tādēļ, ka minētais ierēdnis ir pārcelts augstākā funkciju grupā.
Lai arī, pieņemot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktu, likumdevējs ir vēlējies piešķirt priekšrocību ierēdņiem, kuri pēc iekšējā konkursa pārcelšanai no vienas kategorijas citā ir pierādījuši savu piemērotību ieņemt augstākas kategorijas amatus, tas nav vēlējies, lai šī priekšrocība pārsniegtu to ierēdņu priekšrocību, kuri, sākot no 2006. gada 1. maija, ir izturējuši sertificēšanas procedūru.
Tādējādi saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. pantu un tā kā minētajā pielikumā nav ietverti skaidri pretēji noteikumi, to ierēdņu alga, kuri amatā tika iecelti saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktu, ir jāaprēķina tāpat kā pirms 2004. gada 1. maija amatā iecelto ierēdņu alga, piemērojot reizināšanas koeficientu.
(skat. 103.–113. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2011. gada 11. maijs, F‑71/09 Caminiti/Komisija, 46. punkts.
7. Pie viena un tā paša darba devēja nodarbinātu darbinieku, kuri veic vienādi vērtīgu darbu, tiesības saņemt vienādu darba samaksu ir specifiska vispārējā vienlīdzīgas attieksmes principa izpausme, kura nodrošināšana ir Civildienesta tiesas pienākums. Šīs tiesības turklāt ir paredzētas Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 7. pantā un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijā Nr. 111.
Vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts, ja attiecībā uz divām personu kategorijām, kuru faktiskajā un tiesiskajā situācijā nav vērojamas būtiskas atšķirības, tiek piemērota atšķirīga attieksme vai ja atšķirīgas situācijas tiek aplūkotas vienādi. Tātad saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu atšķirīga attieksme ir jāpiemēro attiecībā uz divām personu kategorijām, kuru faktiskajā un tiesiskajā situācijā ir vērojamas būtiskas atšķirības.
Salīdzinot ierēdņus, kuri ir izturējuši iekšējo konkursu pārcelšanai no vienas kategorijas citā pirms 2006. gada 1. maija un ir iecelti augstākā kategorijā pēc 2004. gada 1. maija, no vienas puses, un personas, kuras pēc atklātā konkursa nokārtošanas tūlīt tiek ieceltas attiecīgā augstākā kategorijā, neraugoties uz to, vai tās iepriekš bija vai nebija zemākā kategorijā, no otras puses, ir skaidrs, ka šīs otrās grupas ierēdņi faktiski saņem Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punktā noteikto mēneša pamatalgu, nepiemērojot tiem nekādu reizināšanas koeficientu. Faktiski, tā kā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 2. punktā ir paredzēts, ka reizināšanas koeficientu piemēro tikai to ierēdņu algām, kuri ir pieņemti darbā pirms 2004. gada 1. maija, šī tiesību norma tiem nav piemērojama.
Tomēr tas, ka iepriekš minētas pirmās grupas ierēdņi ir izturējuši iekšējo konkursu pārcelšanai no vienas kategorijas citā un iepriekš minētās otrās grupas ierēdņi ir izturējuši atklāto konkursu, ir objektīvs faktors, kas nošķir abas minētās ierēdņu grupas. Pirmās grupas ierēdņi jau bija ierēdņi saskaņā ar agrākajiem Civildienesta noteikumiem un tika izturējuši iekšējo konkursu pārcelšanai no vienas kategorijas citā. Otrās grupas ierēdņi turpretī tika pieņemti darbā saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem un pēc atklātā konkursa izturēšanas.
Tādēļ Savienības likumdevējs, īstenojot savu plašo rīcības brīvību, abas iepriekš minētās ierēdņu grupas ir nolēmis aplūkot atšķirīgi. Attiecībā uz pirmo grupu tas ir nolēmis atbalstīt šos ierēdņus – veiksmīgos iekšējā konkursa pārcelšanai no vienas kategorijas citā pirms 2006. gada 1. maija kandidātus, pieļaujot viņu klasificēšanu augstākā kategorijā tajā pašā pakāpē un līmenī, kurš tiem bija zemākās kategorijas ietvaros, ar nosacījumu, ka šāda klasifikācija neizraisa tūlītēju algas pieaugumu. Turpretī attiecībā uz otrās grupas ierēdņiem, kuri ir atklātā konkursa veiksmīgie kandidāti un kuri ir pieņemti darbā saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem, likumdevējs ir nolēmis, ka, ciktāl viņi ir pieņemti darbā zemākās pakāpēs nekā ierēdņi, kuri tika pieņemti darbā vakantajā amatā atbilstoši agrākajiem Civildienesta noteikumiem, viņiem netiek piemērots nekāds reizināšanas koeficients.
(skat. 118.–123. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2008. gada 18. septembris, T‑47/05 Angé Serrano u.c./Parlaments, 142. punkts un tajā minētā judikatūra.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 30. septembris, F‑76/05 Torijano Montero/Padome, 67. punkts.
8. Ne Civildienesta noteikumu 45.a pantā, ne Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. pantā, ne arī kādā citā Civildienesta noteikumu normā pārcelšanas no vienas kategorijas citā gadījumos nav minēti agrākās kategorijas ietvaros uzkrātie paaugstināšanas amatā punkti un a fortiori ne arī tas, kā pret tiem būtu jāattiecas. Tomēr Civildienesta noteikumos ir paredzēti ierēdņiem piemērojamā tiesiskā režīma pamatnoteikumi, un saskaņā ar to 110. panta 1. punktu katra iestāde pieņem vispārīgus noteikumus, ar kuriem tiek īstenoti šie Civildienesta noteikumi un kuros var noteikt kritērijus, kas palīdz iestādei, īstenojot savu rīcības brīvību, vai precizē Civildienesta noteikumu, ja tie nav skaidri saprotami, piemērojamību. Līdz ar to atbilstoši Civildienesta noteikumu 110. panta 1. punktam Komisija ir pieņēmusi vispārīgus Civildienesta noteikumu 45. panta īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu paaugstināšanas amatā procedūras īstenošanu.
Turklāt iecelšana augstākā pakāpē pēc iekšējā konkursa tiek pielīdzināta paaugstināšanai amatā, un tātad ir piemērojamas Civildienesta noteikumu normas attiecībā uz paaugstināšanu amatā.
Līdz ar to, ciktāl iecelšana augstākā pakāpē pēc iekšējā konkursa tiek pielīdzināta paaugstināšanai amatā, vēl jo vairāk tas tā ir attiecībā uz iecelšanu augstākā kategorijā pēc iekšējā konkursa pārcelšanai no vienas kategorijas citā: pārcelšana uz augstāku kategoriju, kas saistīta ar citu pienākumu pildīšanu, ir paaugstināšana amatā un tātad ir piemērojami noteikumi par paaugstināšanu amatā.
Ierēdņa, kas, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktu, iecelts augstākā kategorijā, uzkrāto punktu saglabāšana veicinātu minētā ierēdņa paaugstināšanu amatā, galvenokārt balstoties uz iepriekšējā kategorijā iegūtajiem punktiem, kas būtu pretrunā Civildienesta noteikumu 45. pantam, saskaņā ar kuru ierēdņa nopelnu novērtējums, lai viņu paaugstinātu amatā, ir jāveic salīdzinājumā ar viņa tās pašas pakāpes kolēģiem. No šī Civildienesta noteikumu panta faktiski izriet, ka iestādei, veicot tās pašas pakāpes amatā paaugstināmo ierēdņu salīdzinošo nopelnu izvērtējumu, ir jāņem vērā paaugstināšanas amatā punkti, kurus minētie ierēdņi ir uzkrājuši attiecīgajā pakāpē. Punkti, kurus ierēdnis uzkrājis pirms pārcelšanas uz citu kategoriju, atbilst nopelniem, kas pierādīti zemākas kategorijas ietvaros, veicot cita veida pienākumus. Šie punkti tātad kalpo paaugstināšanai amatā nākamajā pakāpē zemākas kategorijas ietvaros, un tie nevar kalpot paaugstināšanai amatā nākamajā pakāpē augstākas kategorijas ietvaros, kurā ieinteresētā persona vēl nav pierādījusi savus nopelnus.
Šādā gadījumā uzkrāto punktu saglabāšana ļautu ierēdnim, kurš pēc pārcelšanas citā kategorijā atbilstoši Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktam iecelts attiecīgajā kategorijā, iegūt lielāku ātras paaugstināšanas amatā iespēju nekā viņa tās pašas pakāpes kolēģiem, kuri pārcelti augstākā kategorijā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. pantu, kas būtu pretrunā gan Civildienesta noteikumu 5. panta 5. punktam, ciktāl tas atteicas uz karjeras attīstības nosacījumiem, gan arī vienlīdzīgas attieksmes principam, no kura izriet, ka visiem vienas un tās pašas pakāpes ierēdņiem ar vienādiem nopelniem ir tādas pašas iespējas tikt paaugstinātiem augstākā pakāpē.
Līdz ar to uzkrātie paaugstināšanas amatā punkti ir jādzēš, ja ierēdnis ir iecelts augstākā kategorijā atbilstoši Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktam.
(skat. 141.–143., 146., 147. un 149. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1984. gada 13. decembris, 20/83 un 201/83 Vlachos/Tiesa, 22.–24. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2007. gada 20. novembris, T‑308/04 Ianniello/Komisija, 38. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 28. jūnijs, F‑21/06 Da Silva/Komisija, 75. punkts.