Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 3. jūlijā iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – M.F./J.M.

(Lieta C-508/19)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītāja: M.F.

Atbildētājs: J.M.

Prejudiciālie jautājumi

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, 2. pants, 4. panta 3. punkts un 6. panta 3. punkts kopsakarā ar Pamattiesību hartas 47. pantu un LESD 267. panta trešo daļu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesa tiesvedībā par dienesta attiecību neesamības konstatēšanu var nolemt, ka par tiesnesi nav uzskatāma persona, kura saņēmusi aktu par iecelšanu amatā šajā tiesā, kas izsniegts uz tādu noteikumu pamata, kuri pārkāpj efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu, vai kārtībā, kura neatbilst šim principam, ja tiesai ir apzināti liegts pārbaudīt šos jautājumus pirms šī akta izsniegšanas?

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, 2. pants, 4. panta 3. punkts un Pamattiesību hartas 47. pants kopsakarā ar LESD 267. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips ir pārkāpts, ja akts par iecelšanu tiesneša amatā ir izsniegts pēc tam, kad valsts tiesa ir iesniegusi prejudiciālo jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju, no atbildes uz kuru ir atkarīgs vērtējums, vai valsts tiesību normas, kuru piemērošana ir ļāvusi izsniegt šo aktu, atbilst Savienības tiesībām?

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, 2. pants, 4. panta 3. punkts, 6. panta 3. punkts un Pamattiesību hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips ir pārkāpts, nenodrošinot tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā, ja akts par iecelšanu tiesneša amatā dalībvalsts tiesā ir izsniegts tādas iecelšanas procedūras rezultātā, kas veikta, kliedzoši pārkāpjot dalībvalsts noteikumus par tiesnešu iecelšanu amatā?

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, 2. pants, 4. panta 3. punkts un Pamattiesību hartas 47. pants kopsakarā ar LESD 267. panta trešo daļu ir jāinterpretē tādējādi, ka efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips tiek pārkāpts, ja valsts likumdevējs dalībvalsts pēdējās instances tiesā ir izveidojis organizatorisku vienību, kas nav tiesa Savienības tiesību izpratnē?

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, 2. pants, 4. panta 3. punkts un Pamattiesību hartas 47. pants kopsakarā ar LESD 267. panta trešo daļu ir jāinterpretē tādējādi, ka lēmumu par to, vai persona, kurai ir izsniegts akts par iecelšanu tiesneša amatā dalībvalsts pēdējās instances tiesā, ir dienesta attiecībās un tai ir tiesneša statuss, nevar pieņemt saskaņā ar valsts tiesībām kompetentā šīs tiesas organizatoriskā vienība, kurā ir iecelta šī persona, kura sastāv tikai no personām, kuru iecelšanas aktiem piemīt 2)–4) jautājumā norādītie trūkumi, un kura nav tiesa Savienības tiesību izpratnē, bet cita šīs tiesas organizatoriskā vienība, kas atbilst Savienības tiesību prasībām attiecībā uz tiesu?

____________