Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. decembrī iesniedza Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) – kriminālprocess pret BR, CS, DT, EU, FV, GW
(Lieta C-926/19)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie
Pamata kriminālprocesa dalībnieki
BR, CS, DT, EU, FV, GW
Pārējie lietas dalībnieki
Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casație și Justiție – Direcția Națională Anticorupție, Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casație și Justiție – Direcția de Investigare a Infracțiunilor de Criminalitate Organizată și Terorism – Structura centrală, Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casație și Justiție – Secția pentru investigarea infracțiunilor din justiție, Agenția Națională de Administrare Fiscală, HX, IY, SC Uranus Junior 2003 Srl
Prejudiciālie jautājumi
Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkts, Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 1. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 1 , 58. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības 2 , kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (1995. gada 26. jūnijs), 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj to, ka iestāde, kas neietilpst tiesu varā, – Curtea Constituțională a României (Rumānijas Konstitucionālā tiesa), – pieņem nolēmumu par procesuālo iebildi saistībā ar tiesas kolēģijas sastāva iespējamo nelikumību, ņemot vērā Înalta Curte de Casație și Justiție (Rumānijas Augstākā kasācijas tiesa) tiesnešu specializācijas principu (kas nav paredzēts Rumānijas konstitūcijā), un uzliek tiesu iestādei pienākumu nosūtīt apelācijas instancē izskatāmās lietas atpakaļ atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesā, tajā pašā sastāvā?
Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj to, ka iestāde, kas neietilpst tiesu varā, konstatē augstākās instances tiesas palātas kolēģijas sastāva nelikumību (kolēģijas, kas sastāv no amatā esošiem tiesnešiem, kuri iecelšanas amatā brīdī cita starpā atbilda specializācijas prasībai, kas ir nepieciešama iecelšanai amatā augstākās instances tiesas Krimināllietu palātā)?
Vai Savienības tiesību pārākums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atļauj valsts tiesai nepiemērot Konstitucionālās tiesas nolēmumu, kurā ir interpretēta norma, kurai ir zemāks rangs nekā konstitūcijai un kura attiecas uz Înalta Curte de Casație și Justiție (Rumānijas Augstākā kasācijas tiesa) organizāciju un ir iekļauta iekšējā likumā par korupcijas novēršanu, identificēšanu un sodīšanu, – norma, kuru sešpadsmit gadus tiesu iestāde pastāvīgi interpretē tādā pašā veidā?
Vai saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu brīvas piekļuves tiesu sistēmai princips ietver tiesnešu specializāciju un specializētu kolēģiju izveidi augstākās instances tiesu iestādē?
____________
1 OV 2015, L 141, 73. lpp.
2 OV 2017, L 198, 29. lpp.