CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2011. gada 13. septembrī
Lieta F‑4/10
Christiana Nastvogel
pret
Eiropas Savienības Padomi
Civildienests – Novērtējums – Novērtējuma ziņojumi – Ziņojumu komitejas atzinums – Analītisko vērtējumu pasliktināšanās – Dialogs starp novērtējamo un novērtētāju – Konsultēšanās ar dažādām augstākstāvošām amatpersonām – Otra novērtētāja izpratne par novērtējamā darbu – Pamatojums – Slimības atvaļinājuma ņemšana vērā
Priekšmets Prasība, kura celta atbilstoši LESD 270. pantam, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, kurā C. Nastvogel lūdz atcelt viņas novērtējuma ziņojumu par laikposmu no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 31. decembrim
Nolēmums Atcelt novērtējuma ziņojumu par laikposmu no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 31. decembrim. Padome atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
2. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Novērtējuma ziņojumu komitejas atzinums
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
3. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Novērtējuma pasliktināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējumu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērošanas joma
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
4. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Attaisnota prombūtne
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
5. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Obligāta konsultēšanās ar tieši augstākstāvošām amatpersonām
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
6. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Otrs novērtētājs
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
7. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Saruna starp novērtētāju un novērtējamo
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
1. Civildienesta tiesai ar savu vērtējumu nav jāaizstāj to personu novērtējums, kurām ir jāvērtē novērtējamās personas darbs, jo savu ierēdņu darba novērtēšanā Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība. Līdz ar to, ja nav pieļauta kļūda faktos, acīmredzama kļūda vērtējumā vai nepareizi izmantotas pilnvaras, Civildienesta tiesas kompetencē nav pārbaudīt administrācijas izdarītā profesionālās gatavības novērtējuma, kas ietverts novērtējuma ziņojumā, pamatotību, ja tas ietver kompleksus spriedumus par atbilstību, kuri pēc sava rakstura nav objektīvi pārbaudāmi.
(skat. 32. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 25. oktobris, T‑96/04 Cwik/Komisija, 41. punkts un tajā minētā judikatūra.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 23. februāris, F‑7/09 Faria/ITSB, 44. punkts.
2. Otram novērtētājam ziņojumu komitejas atzinums nav saistošs. Tātad tikai gadījumā, kad ziņojumu komitejas atzinumā ir norādīts uz īpašiem apstākļiem, kas var radīt šaubas par novērtējuma ziņojumā ietvertā vērtējuma tiesiskumu un pamatotību, atšķirība starp minēto atzinumu un novērtējuma ziņojuma saturu varētu izraisīt apstrīdētā novērtējuma ziņojuma atcelšanu. Turklāt, ja apstrīdētajā ziņojumā ir ietverts pietiekams pamatojums un komitejas atzinumā nav norādīts uz īpašiem apstākļiem, kas var radīt šaubas par pirmā novērtētāja sniegtā vērtējuma tiesiskumu un pamatotību, otrajam novērtētājam nevar prasīt, lai tas sniegtu papildu paskaidrojumus par iemesliem, kas viņu rosinājuši neievērot ziņojumu komitejas ieteikumus.
(skat. 33. un 63. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2002. gada 12. jūnijs, T‑187/01 Mellone/Komisija, 33. punkts; 2003. gada 5. novembris, T‑98/02 Lebedef‑Caponi/Komisija, 61. punkts.
Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. septembris, F‑124/07 Behmer/Parlaments, 60. punkts.
3. Administrācijai ir pienākums norādīt pienācīgu un detalizētu pamatojumu visiem novērtējuma ziņojumiem, lai ļautu attiecīgajai personai izteikt apsvērumus par šo pamatojumu; šo prasību ievērošana ir vēl jo vairāk svarīga gadījumā, ja novērtējums, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējumu, ir pasliktinājies. Šajā ziņā šis pienākums ir izpildīts, ja novērtētājs konstatē, ka ieinteresētā persona laikposmā, uz kuru attiecas apstrīdētais novērtējuma ziņojums, veicot konkrētus savus uzdevumus, nav uzrādījusi ārkārtīgi augstas kvalitātes īpašības. Lai novērtētu, vai novērtējuma ziņojums ir pietiekami pamatots, ir jāņem vērā visa informācija, kas darīta zināma attiecīgajam ierēdnim, un nevis tikai minētajā ziņojumā iekļautā informācija.
(skat. 58. un 61. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 16. jūlijs, T‑1/91 Della Pietra/Komisija, 32. punkts; 1998. gada 28. maijs, T‑78/96 un T‑170/96 W/Komisija, 141. punkts; Mellone/Komisija, minēts iepriekš, 27. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑50/04 Micha/Komisija, 36. punkts.
Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. novembris, F‑93/08 N/Parlaments, 86. punkts.
4. Ja ierēdnim piešķirto atzīmi par rezultatīvu sniegumu var palielināt tā, lai ņemtu vērā apstākļus, kādos viņš ir veicis savus uzdevumus, kaut gan viņa slimības dēļ viņam ir bijis mazāk reālā darba laika, tad šī vērā ņemšana nav automātiska. Tā ir tikai viena no iespējām, kādas ir novērtējuma ziņojuma sagatavotājiem, kura pārvēršas par pienākumu, ja to pamato apstākļi.
Pamatojumā nav jābūt norādītiem visiem attiecīgajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ciktāl jautājums par to, vai novērtējuma ziņojuma pamatojums atbilst Civildienesta noteikumu 43. pantā paredzētajiem speciālajiem noteikumiem, ir jānovērtē, ne tikai ņemot vērā tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu. Tātad apstākļos, kad novērtētājam nav pamata uzskatīt, ka novērtējamā attaisnota prombūtne ir varējusi ietekmēt viņa rezultativitātes būtisku palielināšanos, novērtētājam nevar pārmest to, ka viņš šo apstākli nav ne minējis, ne ņēmis vērā novērtējuma ziņojumā.
(skat. 65. un 66. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 8. marts, T‑277/0 Vlachaki/Komisija, 83. punkts un tajā minētā judikatūra; 2009. gada 6. oktobris, T‑102/08 P Sundholm/Komisija, 39. un 40. punkts.
5. Visiem novērtētājiem, lai pilnībā novērtētu ierēdņa nopelnus attiecībā uz visu novērtējuma laikposmu, ir jāapspriežas ar augstākstāvošajām amatpersonām, kuru pakļautībā viņš ilgāku laiku ir strādājis. Tomēr personas viedokļa nosūtīšana rakstveidā ir uzskatāma par konsultēšanos.
(skat. 85. un 86. punktu)
Atsauce
Tiesa: 1985. gada 21. marts, 263/83 Turner/Komisija, 18. un 20. punkts.
6. Gadījumā, kad tiek lūgts pārskatīt pirmā novērtētāja sagatavoto ziņojumu, no Padomes pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu 2. panta 2. punkta un 8. panta 4. punkta izriet, ka, no vienas puses, otrajam novērtētājam ir jābūt pietiekami distancētam, lai izspriestu lietu kopumā, un atšķirībā no pirmā novērtētāja nebūtu jābūt pietiekami tuvu ierēdnim, lai, pamatojoties uz saņemto informāciju par novērtējamā nopelniem, varētu tos izvērtēt, un, no otras puses, viņam ir skaidri jāatsaucas uz minēto ziņojumu, lai sagatavotu galīgo novērtējuma ziņojumu. Otrā novērtētāja uzdevums ir arī pilnībā neatkarīgi pārbaudīt pirmā novērtētāja sniegtos vērtējumus tā, lai viņam pēc saviem ieskatiem būtu atļauts aprobežoties ar pirmā novērtētāja vērtējumu.
(skat. 89. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1983. gada 1. jūnijs, 36/81, 37/81 un 218/81 Seton/Komisija, 20. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2009. gada 29. septembris, F‑114/07 Wenning/Eiropols, 100. punkts.
7. Dialogs starp novērtējamo un novērtētāju balstīts uz ierēdņa tiesībām uz aizstāvību novērtēšanas procedūrā, kas uz viņu attiecas, un tādējādi novērtējuma ziņojums nevar tikt pieņemts tā, ka attiecīgajam ierēdnim nav bijusi piedāvāta iespēja tikt pienācīgi uzklausītam.
Novērtēšanas procedūrā pats dialoga raksturs un tā priekšmets ļauj domāt par tiešu kontaktu starp novērtējamo un novērtētāju novērtēšanas gaitā. Neesot tiešai saziņai starp novērtētāju un novērtējamo, nav iespējama pilnīga novērtēšanas atbilstība tās cilvēkresursu vadības instrumenta uzdevumam un ieinteresētās personas profesionālās attīstības atbalsta uzdevumam. Turklāt vienīgi ar šo tiešo kontaktu starp novērtētāju un novērtējamo tiek veicināts atklāts un padziļināts dialogs, kas viņiem ļauj, pirmkārt, precīzi novērtēt iespējamo uzskatu atšķirību raksturu, iemeslus un apmēru un, otrkārt, panākt labāku savstarpēju sapratni.
(skat. 90. un 93. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 13. decembris, T‑155/03, T‑157/03 un T‑331/03 Cwik/Komisija, 156. punkts; 2006. gada 25. oktobris, T‑173/04 Carius/Komisija, 71. punkts; 2007. gada 25. oktobris, T‑27/05 Lo Giudice/Komisija, 49. punkts.