Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 31. janvārī iesniedza Sąd Dyscyplinarny Izby Adwokackiej w Warszawie (Polija) – Ministerstwo Sprawiedliwości/R.G.
(Lieta C-55/20)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Dyscyplinarny Izby Adwokackiej w Warszawie
Pamatlietas puses
Prasītāja: Ministerstwo Sprawiedliwości
Atbildētājs: R.G.
Prejudiciālie jautājumi
Vai tiesvedībām par ārvalstu advokātu un juristu, kuri ir iekļauti advokātu sarakstā, disciplināro atbildību, par ko advokātam var piemērot naudas sodu, apturēt tā profesionālo darbību vai izraidīt no advokatūras, bet ārvalstu juristam var jo īpaši piemērot naudas sodu, apturēt tā tiesības sniegt juridisko palīdzību Polijas Republikā vai aizliegt tam sniegt juridisko palīdzību Polijas Republikā, ir piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 1 (turpmāk tekstā – “Pakalpojumu direktīva”) III sadaļas, tostarp Pakalpojumu direktīvas 10. panta 6. punkta, noteikumi? Ja tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai iepriekš minētajai tiesvedībai, kura tiek izskatīta advokātu tiesās lietās, kurās šo tiesu nolēmumus nevar pārsūdzēt valsts tiesās, vai kurās šādiem spriedumiem ir paredzēta tikai ārkārtas pārsūdzība, proti, kasācijas sūdzība Sąd Najwyższy [Augstākajā tiesā], ir piemērojami Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”), tostarp tās 47. panta, noteikumi, arī lietās, kuru visi būtiskie elementi ir saistīti ar vienu vienīgu dalībvalsti?
Vai lietā, kurā – pirmajā jautājumā norādītajā tiesvedībā – iestāde, kuras kompetencē ir izskatīt kasācijas sūdzību par advokātu disciplinārtiesas spriedumu vai lēmumu, vai lēmuma par atteikumu pieņemt šādu kasācijas sūdzību pārsūdzību atbilstīgi valsts tiesību aktiem, ir tā iestāde, kura saskaņā ar iesniedzējtiesas nostāju, kas atbilst Sąd Najwyższy novērtējumam, kuru tā paudusi 2019. gada 5. decembra spriedumā lietā Nr. III PO 7/18, nav neatkarīga un objektīva tiesa Hartas 47. panta nozīmē, būtu jāatstāj nepiemēroti valsts tiesību akti, ar kuriem tiek noteikta šādas iestādes jurisdikcija, un advokātu disciplinārtiesas pienākums ir nodot šādu kasācijas sūdzību vai sūdzību tādai tiesas struktūrai, kurai būtu šāda kompetence, ja minētajās tiesību normās tas nebūtu bijis liegts?
Vai lietā, kurā – pirmajā jautājumā norādītajā tiesvedībā – kasācijas sūdzību par advokātu disciplinārtiesas spriedumu vai lēmumu, saskaņā ar šīs tiesas nostāju, nevar iesniegt ne ģenerālprokurors, ne ombuds, un šī nostāja:
ir pretrunā nostājai, kuru 2019. gada 27. novembra 7 tiesnešu sastāva lēmumā lietā Nr. II DSI 67/18, Sąd Najwyższy Disciplinārlietu palāta, t.i., struktūra, kurai saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem ir kompetence izskatīt lēmuma par atteikumu pieņemt kasācijas sūdzību pārsūdzību, bet kas atbilstīgi advokātu disciplinārtiesas nostājai, kura atbilst Sąd Najwyższy novērtējumam, kuru tā ir paudusi 2019. gada 5. decembra spriedumā lietā Nr. III PO 7/18, nav neatkarīga un objektīva tiesa Hartas 47. panta nozīmē,
atbilst nostājai, ko iepriekš paudusi Sąd Najwyższy Krimināllietu palāta, t.i., tiesu struktūra, kurai būtu kompetence izskatīt šādu sūdzību, ja vien minētajās tiesību normās tas nebūtu bijis liegts,
advokātu disciplinārtiesa var (vai, iespējams, tai vajadzētu) neņemt vērā Sąd Najwyższy Disciplinārlietu palātas pausto nostāju?
Ja lietā, kura ir minēta trešajā jautājumā, advokātu disciplinārtiesai izskatīšanai tika nodota tieslietu ministra apelācijas sūdzība, bet:
viens no faktoriem, kuri saskaņā ar Sąd Najwyższy nostāju, ko tā ir paudusi 2019. gada 5. decembra spriedumā lietā Nr. III PO 7/18, kā arī atbilstīgi advokātu disciplinārtiesas nostājai, pamato pieņēmumu, ka Sąd Najwyższy Disciplinārlietu palāta, t.i. struktūra, kas minēta trešā jautājuma a) punktā, nav neatkarīga un objektīva tiesa Hartas 47. panta nozīmē, ir izpildvaras, tostarp tieslietu ministra, ietekme uz tās sastāvu,
ģenerālprokurora funkcijas, kurš saskaņā ar nostāju, ko ir paudusi Sąd Najwyższy Disciplinārlietu palāta, t.i., trešā jautājuma a) punktā minētā struktūra, būtu tiesīgs iesniegt kasācijas sūdzību par lēmumu, kurš tika pieņemts apelācijas sūdzības iesniegšanas rezultātā, bet kuram saskaņā ar nostāju, ko ir paudusi Sąd Najwyższy Krimināllietu palāta, t.i., trešā jautājuma b) punktā minētā struktūra, kā arī saskaņā ar advokātu disciplinārtiesas nostāju, nav šādu pilnvaru, atbilstīgi tiesību aktiem pilda tieslietu ministrs,
advokātu disciplinārtiesai ir jāatstāj šī apelācijas sūdzība bez izskatīšanas, ja tikai šādā veidā tā var nodrošināt tiesvedības atbilsmi Hartas 47. pantam, jo īpaši tādējādi nepieļaujot, ka šajā tiesvedībā iejaucas struktūra, kura nav neatkarīga un objektīva tiesa minētās tiesību normas nozīmē?
____________
1 OV 2006, L 376, 36. lpp.