Language of document : ECLI:EU:F:2012:20

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)


2012. gada 15. februārī


Lieta F‑113/10

AT

pret

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru

Civildienests – Pagaidu darbinieks – Novērtējuma ziņojums – Galīgais raksturs – Termiņš prasības celšanai – Nokavējums – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšana pirms termiņa nepietiekamas profesionālās kompetences dēļ – Pārbaude tiesā – Acīmredzama kļūda vērtējumā

Priekšmets      Prasība, kura iesniegta atbilstoši LESD 270. pantam, kas piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar ko AT būtībā lūdz atcelt viņas novērtējuma ziņojumu par laika posmu no 2008. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) 2010. gada 12. februāra lēmumu pirms termiņa izbeigt viņas uz noteiktu laiku noslēgto pagaidu darbinieka darba līgumu, kā arī prasība piespriest EACEA atlīdzināt zaudējumus par nodarīto mantisko un morālo kaitējumu

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītāja atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.


Kopsavilkums


1.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Termiņa sākums – Lēmuma adresāta zināšanas par tā saturu – Pierādīšanas pienākums – No ieinteresētās personas nosūtītās vēstules izrietošs pierādījums

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pants)

2.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Prasība – Prasība, kas vērsta pret lēmumu par līguma izbeigšanu – Pamats par pārkāpumu novērtējuma ziņojumā, kas netika apstrīdēts noteiktajā termiņā – Nepieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšana nepietiekamas profesionālās kompetences dēļ – Administrācijas novērtējuma brīvība – Apjoms – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pierādīšanas pienākums

1.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, kas ir piemērojams pagaidu darbiniekiem saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pantu, sūdzības jāiesniedz triju mēnešu laikā no dienas, kurā par lēmumu ziņots attiecīgajai personai, un nekādā gadījumā ne vēlāk kā no dienas, kurā tāda persona par attiecīgo lēmumu uzzina, ja pasākums attiecas uz noteiktu personu.

Lietas dalībniekam, kurš norāda uz termiņa pārkāpumu, ir jāsniedz pierādījums par datumu, kurā šis termiņš sākās. Šajā ziņā, ja šis pierādījums neizriet no vienkāršām norādēm, kas liek uzskatīt, ka prasītājs lēmumu ir saņēmis agrākā datumā nekā tas, ko viņš norāda, tad pierādījums par to, kurā brīdī viņš iepazinās ar šo lēmumu, var izrietēt no citiem apstākļiem, ne tikai no šī lēmuma formālas paziņošanas. Tas var izrietēt tostarp no prasītāja vēstules, no kuras neapšaubāmi ir secināms, ka viņam lietderīgā termiņā pirms apgalvotā datuma bija zināms šis lēmums.

(skat. 38. un 39. punktu)


Atsauce

Civildienesta tiesa: 2009. gada 7. oktobris, F‑101/08 Pappas/Komisija, 43., 44. un 51.–53. punkts.

2.      Ja pagaidu darbiniekam, kas ir ļāvis paiet Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajiem obligātajiem termiņiem, neapstrīdot savu novērtējuma ziņojumu, būtu ļauts to apstrīdēt pastarpināti, iesniedzot prasību pret lēmumu par darba līguma izbeigšanu, kura pieņemšanā minētajam ziņojumam bija sagatavojoša nozīme, tas būtu pretrunā principiem, kas regulē ar Civildienesta noteikumiem izveidotos tiesību aizsardzības līdzekļus, un apdraudētu šīs sistēmas stabilitāti, kā arī tās pamatā esošo tiesiskās noteiktības principu.

(skat. 70. punktu)


Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 29. februāris, T‑547/93 Lopes/Tiesa, 128. punkts; 2006. gada 27. septembris, T‑156/05 Lantzoni/Tiesa, 103. punkts.

3.      Kļūda vērtējumā ir acīmredzama, ja tā ir viegli uztverama un to var konstatēt saistībā ar kritērijiem, kurus likumdevējs ir paredzējis attiecināt uz pārsūdzētā administrācijas lēmuma pieņemšanu. Lai pierādītu, ka šāda kļūda ir pieļauta, prasītājam ir jāsniedz pierādījumi, kas būtu pietiekami administrācijas izmantoto vērtējumu ticamības apstrīdēšanai. Līdz ar to šie pierādījumi nav pietiekami, ja administrācijas apstrīdētais vērtējums ir pieņemams kā patiess vai derīgs. It īpaši tas attiecas uz gadījumu, kad aplūkojamajā lēmumā ir pieļautas tādas kļūdas vērtējumā, kurām, tās aplūkojot kopā, ir tikai maznozīmīgs raksturs, kas nevarēja ietekmēt administrācijas lēmumu.

Saistībā ar pagaidu darbinieka atlaišanu no darba nepietiekamas profesionālās kompetences dēļ pierādījumi nav pietiekami tad, ja lēmums par darbinieka darba līguma izbeigšanu tika apstiprināts vienbalsīgi, ja lēmums nav ticis apstrīdēts, ja darbinieka darbu pastāvīgi un uzmanīgi ir vadījusi, uzraudzījusi un novērtējusi tā priekšniecība un ja ir ticis konstatēts, ka viņa darba efektivitāte un prasmes nav pietiekamas un ka viņam ir grūtības uzturēt tādu sadarbības līmeni, kāds tiek prasīts atbilstoši viņa amatam. Turklāt, ja darbinieks var lietderīgi apgalvot, ka viņš nav varējis veikt savus amata pienākumus apmierinošā veidā tādēļ, ka ir cietis no psiholoģiskas vardarbības, vai norādīt, ka psiholoģiskās vardarbības, no kuras tas cietis, izdarītājs ir piedalījies lēmuma, kas viņu skar, izstrādē vai pieņemšanā ar nolūku viņam kaitēt, viņam katrā ziņā saviem apgalvojumiem ir jāpievieno tos attaisnojoši dokumenti.

(skat. 73.–77., 82. un 84. punktu)


Atsauces

Tiesa: 1978. gada 23. novembris, 56/77, Agence européenne d’intérims/Komisija, 20. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 8. maijs, T‑19/95 Adia interim/Komisija, 49. punkts; 1996. gada 12. decembris, T‑380/94 AIUFFASS un AKT/Komisija, 59. punkts; 2008. gada 12. februāris, T‑289/03 BUPA u.c./Komisija, 221. punkts; 2008. gada 21. maijs, T‑495/04 Belfass/Padome, 63. punkts; 2000. gada 6. jūlijs, T‑139/99 AICS/Parlaments, 39. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 24. februāris, F‑2/09 Menghi/ENISA, 70. un 71. punkts; 2011. gada 24. marts, F‑104/09 Canga Fano/Padome, 35. punkts.