EIROPAS SAVIENĪBAS
CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(viena tiesneša sastāvā)

2015. gada 17. decembrī

Lieta F‑134/14

T

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Sociālais nodrošinājums – Arodslimība – Civildienesta noteikumu 73. pants – Lūgums atzīt slimību par arodslimību – Cēloņsakarība – Prasība atlīdzināt morālo kaitējumu, kas nodarīts tādēļ, ka iestāde, atzīstot slimību par arodslimību, ir pieļāvusi kavējumu – Pienākums lemt saprātīgā termiņā – Morālais kaitējums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar ko T lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 8. augusta lēmumu, ar kuru apstiprināts tās 2014. gada 3. februāra lēmums, ar kuru tikai daļēji ir apmierināta prasība par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas izriet no saprātīga termiņa neievērošanas procedūrā par slimības atzīšanu par arodslimību, kas uzsākta atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 73. pantam, un, otrkārt, prasība atlīdzināt morālo kaitējumu, kas, viņasprāt, tai esot nodarīts

Nolēmums      Eiropas Komisijai tiek piespriests samaksāt T summu EUR 5000 apmērā. Prasību pārējā daļā norādīt. Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina T tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām – Ārstu komisija – Saprātīga termiņa ievērošana – Pārkāpums – Piedēvēšana administrācijai – Izņēmums

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts, Civildienesta noteikumu 73. pants, Noteikumi par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem)

2.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Kaitējums – Cēloņsakarība – Morālais kaitējums, kas radies tādēļ, ka iestāde nav ievērojusi saprātīgu termiņu procedūrā par slimības atzīšanu par arodslimību – Minētā kaitējuma vai cēloņsakarības esamība, ko var izsecināt no apstākļiem un iestādes pieļautās kļūdas būtības

(LESD 340. pants)

1.      Pienākums ievērot saprātīgu termiņu administratīvajā procesā ir vispārīgs Savienības tiesību princips, kura ievērošanu nodrošina tiesa un kas kā tiesību uz labu pārvaldību sastāvdaļa ir pārņemts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktā.

Šajā ziņā attiecīgā iestāde ir atbildīga par ārstu, kurus tā norīko, kā arī noteikumos par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem paredzētā slēdziena sniegšanai pilnvarotās ārstu komisijas veiktā darba savlaicīgumu.

Tomēr, ja ir konstatēts, ka kavējums ārstu komisijas darbos ir noticis ierēdņa vai ārsta, kuru tā ir noteikusi, īstenotas novilcinošas vai pat traucējošas rīcības dēļ, attiecīgā iestāde nevar tikt atzīta par atbildīgu par šādu kavējumu.

(skat. 68.–70. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums, 2006. gada 11. aprīlis, Angeletti/Komisija, T‑394/03, EU:T:2006:111, 152., 154. un 162. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums, 2010. gada 1. jūlijs, Füller-Tomlinson/Parlaments, F‑97/08, EU:F:2010:73, 167. punkts.

2.      Runājot par morālo kaitējumu, kas norādīts tādēļ, ka iestāde ir pārkāpusi saprātīga termiņa principu slimības atzīšanas par arodslimību procedūrā, attiecīgajam ierēdnim nav jāpierāda, ka tā pastāv vai ka pastāv cēloņsakarība, jo to var izsecināt no apstākļiem un konstatētās kļūdas būtības. Tādējādi netiek apstrīdēts, ka netaisnīguma izjūta un mokas, ko rada fakts, ka personai ir jāsāk pirmstiesas procedūra, tad tiesas process, lai panāktu, ka tiek atzītas viņas tiesības, ir kaitējums, kas var tikt secināts no tā vien, ka administrācija ir rīkojusies prettiesiski.

(skat. 80. un 81. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: spriedums, 2006. gada 11. aprīlis, Angeletti/Komisija, EU:T:2006:111, 167. punkts.