Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 3. decembrī Päivi Leino-Sandberg iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2018. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-421/17 Leino-Sandberg/Parlaments

(Lieta C-761/18 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Päivi Leino-Sandberg (pārstāvji: O. W. Brouwer un S. Schubert, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-421/17;

izmantot tās pilnvaras atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otrajam teikumam pieņemt galīgo spriedumu attiecīgā lietā, un

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp visu personu, kas iestājušās lietā, izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats – kļūda tiesību piemērošanā apstrīdētajā rīkojumā, tajā nolemjot, ka prasībai vairs nav pamata un tādēļ nav nepieciešams pieņemt nolēmumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka apstrīdētajā rīkojumā nepamatoti nav piemērots lietā C-57/16 P, ClientEarth/Komisija (EU:C:2018:660) noteiktais juridiskais kritērijs, saskaņā ar kuru būtu bijis jāsecina, ka, tā kā Eiropas Parlaments nav atsaucis apstrīdēto lēmumu, prasības pamats turpināja pastāvēt.

Otrais apelācijas sūdzības pamats – kļūdas tiesību piemērošanā un procedūrā apstrīdētajā rīkojumā, tajā nosakot, ka vairs nav intereses celt prasību. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka apstrīdētajā rīkojumā ir nepareizi piemērots pastāvīgajā judikatūrā, tostarp lietā C-57/16 P, noteiktais juridiskais kritērijs, saskaņā ar kuru tai būtu bijis jāsecina, ka nelikumība var rasties nākotnē, neatkarīgi no īpašajiem lietas apstākļiem, un ka tādējādi saglabājās interese celt prasību.

____________