EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2015. gada 6. oktobrī
Lieta F‑132/14
CH
pret
Eiropas Parlamentu
Civildienests – Akreditēti deputātu palīgi – LESD 266. pants – Vispārējās tiesas atceļoša sprieduma izpildes pasākumi – Lēmuma par atlaišanu atcelšana – Lēmuma noraidīt atbilstoši Civildienesta noteikumu 24. pantam iesniegtu lūgumu sniegt palīdzību atcelšana – Pienākuma sniegt palīdzību apjoms prima facie pierādījumu par psiholoģisku vardarbību gadījumā – Institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, pienākums veikt administratīvu izmeklēšanu – Ierēdņa vai darbinieka tiesības uzsākt tiesvedību valsts tiesā – Psiholoģiskās vardarbības un tās novēršanas darba vietā konsultatīvā komiteja, kas izskata akreditēto deputātu palīgu sūdzības pret Parlamenta locekļiem – Loma un prerogatīvas – Mantisks un morāls kaitējums
Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru CH lūdz: atcelt Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. marta lēmumu tiktāl, ciktāl šī iestāde tajā atbilstoši pasākumiem, kuri ietilpa 2013. gada 12. decembra sprieduma CH/Parlaments (F‑129/12, EU:F:2013:203, turpmāk tekstā –“spriedums CH”) izpildē, ir atteikusies saskaņā ar LESD 266. pantu uzsākt administratīvu izmeklēšanu, lai pierādītu faktu – kuros tiek apsūdzēts Parlamenta loceklis un par kuriem [prasītāja] sūdzējusies savā 2011. gada 22. decembrī iesniegtajā lūgumā sniegt palīdzību – patiesumu; atcelt Parlamenta 2014. gada 2. aprīļa lēmumu tiktāl, ciktāl ar šo lēmumu Parlaments ir atteicies samaksāt viņai summu EUR 5686 apmērā, kas atbilst starpībai ar atalgojumu, uz kādu prasītājai, viņasprāt, bija tiesības atbilstoši pasākumiem, kas ietilpa sprieduma CH izpildē saskaņā ar LESD 266. pantu; atcelt Parlamenta 2014. gada 4. augusta lēmumu, ar ko Parlaments ir noraidījis sūdzību, kuru prasītāja iesniegusi par abiem iepriekš minētajiem – 2014. gada 3. marta un 2. aprīļa – lēmumiem; piespriest Parlamentam samaksāt prasītājai summas, attiecīgi, EUR 144 000 un EUR 60 000 apmērā kā viņai nodarītā mantiskā un morālā kaitējuma atlīdzību
Nolēmums Atcelt Eiropas Parlamenta 2014. gada 2. aprīļa lēmumu, kas apstiprināts ar 2014. gada 4. augusta lēmumu noraidīt sūdzību, ciktāl Eiropas Parlaments, neievērodams LESD 266. pantu, ir atteicies samaksāt CH papildu summu EUR 5686 apmērā, izpildot 2013. gada 12. decembra spriedumu CH/Parlaments (F‑129/12, EU:F:2013:203). Atcelt Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. marta lēmumu, kas apstiprināts ar 2014. gada 4. augusta lēmumu noraidīt sūdzību, jo pēc tam, kad ar 2013. gada 12. decembra spriedumu CH/Parlaments (F‑129/12, EU:F:2013:203) tika atcelts Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta lēmums noraidīt CH 2011. gada 22. decembra lūgumu sniegt palīdzību, Eiropas Parlaments nenolēma uzsākt administratīvu izmeklēšanu par varbūtējiem psiholoģiskās vardarbības faktiem un tādējādi nav ievērojis LESD 266. pantu. Pārējā daļā prasījumus par atcelšanu noraidīt. Eiropas Parlaments izmaksā CH summu EUR 5686 apmērā, sākot no 2014. gada 1. jūlija, dienas, kad beidzās CH nodarbinātība, pieskaitot nokavējuma procentus pēc likmes, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi galvenajām refinansēšanas operācijām, pieskaitot tai divus punktus. Eiropas Parlaments izmaksā CH summu EUR 25 000 apmērā kā nodarītā morālā kaitējuma atlīdzību, sākot no 2014. gada 4. augusta, pieskaitot tai nokavējuma procentus pēc likmes, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi galvenajām refinansēšanas operācijām, pieskaitot tai divus punktus. Pārējā daļā prasījumus par kaitējuma atlīdzību noraidīt. Eiropas Parlaments sedz savus un atlīdzina CH tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Lēmuma par akreditēta deputāta palīga atlaišanu atcelšana – Izmaksājamās atlīdzības aprēķins – Atvaļinājuma uzkrājumu, kas saņemti no privātā darba devēja, atrēķināšana – Nepieļaujamība
(LESD 266. pants)
2. Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Lēmuma par akreditēta deputāta palīga atlaišanu atcelšana – Atbrīvojums no profesionālo pienākumu pildīšanas dienesta interesēs – Pienākums atjaunot ieinteresētajai personai darba rīkus, kas saistīti ar tās amatu – Neesamība
(LESD 266. pants)
3. Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Administrācijas novērtējuma brīvība – Institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lūguma sniegt palīdzību noraidīšana bez administratīvas izmeklēšanas – Tādu elementu neņemšana vērā, kurus iesniedzis lūguma iesniedzējs un kuri ir zināmi administrācijai – Nepieļaujamība
(Civildienesta noteikumu 12.a un 24. pants)
4. Ierēdņu celta prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdētā akta atcelšana, kas nenodrošina pienācīgu atlīdzību par morālo kaitējumu – Iespējas tikt pieņemtam darbā zaudējuma atjaunošana – Kritēriji
(LESD 340. pants)
1. Pēc tam, kad Savienības tiesa saskaņā ar LESD 266. pantu atceļ lēmumu par atlaišanu, atbildētājai iestādei ir jāveic pasākumi sprieduma izpildei, ņemot vērā dienu, kurā tika pieņemts lēmums par atlaišanu, kas ir atcelts ar minēto spriedumu. Šajā sakarā ieinteresētās personas, kura ir noslēgusi akreditēta deputāta palīga (ADP) darba līgumu, tiesiskā stāvokļa, kādā tā bija, pirms tika pieņemts atceltais lēmums par atlaišanu, atjaunošana nozīmē, ka ir jāsamaksā viņai starpība starp, no vienas puses, atalgojuma, kāds prasītājai pienāktos, ja viņa būtu palikusi amatā un būtu faktiski veikusi ADP darbību, apmēru un, no otras puses, atalgojumu vai bezdarbnieka pabalstiem, ko viņa faktiski citādi ir saņēmusi. Ja brīvdienu uzkrājuma summa, kas saņemta no privātā darba devēja, tiktu ņemta vērā kā atalgojums vai kā citi aizvietojoši pabalsti, kas saņemti dubulto ienākumu laika posmā, proti, laikā starp prettiesiskās atlaišanas dienu un dienu, kad ieinteresētā persona beidza saņemt atalgojumu no privātā darba devēja, tā rezultātā tiktu ņemti vērā ienākumi, kas, protams, jau ir izmaksāti iepriekš, bet kas patiesībā vēlāk būs jāatskaita no saņemtās algas, un tādējādi šķiet, ka tie tiks saņemti kā atalgojums par brīvdienu laika posmiem, kuri tiks ņemti ārpus dubulto ienākumu laika posma un par kuriem tiek uzskatīts, ka šis uzkrājums sedz šo atalgojumu.
(skat. 61., 62. un 65. punktu)
2. Izpildot spriedumu atcelt lēmumu par akreditēta deputāta palīga (ADP) atlaišanu un tā kā ADP – ņemot vērā viņu īpašo statusu, ko raksturo un pamato uzticības saiknes esamība ar Parlamenta locekli, kuram viņiem ir uzdots palīdzēt, – nav tiesību ieņemt pastāvīgu amatu, institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, varēja uzskatīt, ka tai nebija pienākuma sprieduma CH izpildes pasākuma veidā kādā no saviem dienestiem uz laiku vai pastāvīgi iecelt ieinteresēto personu amatā, kurā var tikt nodarbināts pagaidu darbinieks Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta izpratnē vai līgumdarbinieks šīs kārtības 3.a panta izpratnē.
Šajā ziņā, pat ja attiecīgās iestādes ierēdņu un pārējo darbinieku rīcībā pienākumu izpildei parasti ir pastāvīgas piekļuves tiesības iestādes telpām un viņiem tiek izsniegta īpaša piekļuves atļauja caurlaides formā, kā arī attiecīgā gadījumā piekļuves šīs iestādes auto stāvlaukumiem uzlīme, kuras ļauj viņiem izmantot šīs tiesības, tā kā ieinteresētā persona bija atbrīvota no ADP pienākumu pildīšanas uz atlikušo viņas darba līguma laiku, attiecīgai iestādei izpildes pasākuma, kas tieši izrietētu no sprieduma par atcelšanu, veidā nebija pienākuma atjaunot caurlaidi un uzlīmi, ko viņa pieprasīja.
Turklāt, lai gan iestāde attiecīgā gadījumā var ļaut saviem ierēdņiem un darbiniekiem ārpus paredzētā darba laika izmantot tās infrastruktūru, tostarp datortehniku, ar dienestu nesaistītiem mērķiem, šī iestādes iespēja nevar tikt padarīta par ierēdņu un darbinieku tiesībām saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, it īpaši tādā situācijā, kad ieinteresētā persona dienesta interesēs ir tikusi atbrīvota no profesionālo pienākumu pildīšanas.
(skat. 68., 70., 71. un 74. punktu)
3. It īpaši gadījumā, kad tiek apgalvots, ka ir notikusi psiholoģiska vardarbība, pienākums sniegt palīdzību ir saistīts ar administrācijas pienākumu nopietni, ātri un pilnīgi konfidenciāli pārbaudīt sūdzību par vardarbību un informēt sūdzības iesniedzēju par viņa sūdzības iznākumu. Saistībā ar pasākumiem, kas jāīsteno, administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība, ko pārbauda Savienības tiesa, pasākumu un Civildienesta noteikumu 24. panta piemērošanas līdzekļu izvēlē. Savienības tiesa pārbauda vienīgi to, vai attiecīgā iestāde ir iekļāvusies saprātīgās robežās un savu novērtējuma brīvību nav izmantojusi acīmredzami nepareizi.
To ņemot vērā, psiholoģiskas vardarbības jomā, ja apsūdzētā persona ir persona, kura pilda Līgumos paredzētu vēlētu amatu, iestāde personai, uz kuru attiecas sūdzība par vardarbību, drīkst piemērot disciplinārsodus vai citus sodus neatkarīgi no tā, vai runa ir vai nav par iespējamā cietušā priekšnieku, tikai tad, ja iestādes uzdotie pierādījumu savākšanas pasākumi skaidri pierāda, ka persona, kuru ierēdnis vai darbinieks ir apsūdzējis, izturas tā, ka tas kaitē pareizai dienesta darbībai vai aizskar iespējamā cietušā cieņu un reputāciju.
Tādējādi, ja informācija, kas sniegta lūgumā sniegt palīdzību, kurš ir noraidīts bez administratīvās izmeklēšanas uzsākšanas, un vēlāk norādītā informācija saistībā lūgumu par sprieduma izpildes pasākumiem ir netieši pierādījumi, kuri var radīt nopietnas šaubas attiecībā uz to, vai ir izpildīti Civildienesta noteikumu 12.a pantā izvirzītie nosacījumi, institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus var iesniegt jaunu lūgumu sniegt palīdzību, kurš tai jāizskata kā sprieduma, ar kuru ir atcelts sākotnējā lūguma sniegt palīdzību noraidījums, sekas. Tādējādi institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus Parlamentā, bija pienākums saistībā ar sprieduma par atcelšanu izpildes pasākumiem pienācīgi un nekavējoties izskatīt šo lūgumu sniegt palīdzību, uzsākot administratīvu izmeklēšanu, vēl jo vairāk, jo nekas neliedza Parlamentam, atsaucoties uz sava Reglamenta 9. panta 2. punktu, aicināt Parlamenta locekli sadarboties administratīvā izmeklēšanā, lai pārbaudītu viņas iespējamo izturēšanos, ar kuru ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 12.a pants, no kuras saskaņā ar ieinteresētās personas apgalvojumiem viņa ir cietusi.
(skat. 86., 88.–90., 93. un 94. punktu)
Atsauces
Tiesa: spriedums, 1989. gada 9. novembris, Katsoufros/Tiesa, 55/88, EU:C:1989:409, 16. punkts.
Pirmās instances tiesa: spriedumi, 1996. gada 28. februāris, Dimitriadis/Revīzijas palāta, T‑294/94, EU:T:1996:24, 39. punkts; 1998. gada 15. septembris, Haas u.c./Komisija, T‑3/96, EU:T:1998:202, 54. punkts; 2005. gada 4. maijs, Schmit/Komisija, T‑144/03, EU:T:2005:158, 98. un 108. punkts; 2007. gada 25. oktobris, Lo Giudice/Komisija, T‑154/05, EU:T:2007:322, 137. punkts.
Civildienesta tiesa: spriedumi, 2008. gada 27. novembris, Klug/EMEA, F‑35/07, EU:F:2008:150, 74. punkts; 2013. gada 16. septembris, Faita/EESK, F‑92/11, EU:F:2013:130, 98. punkts; 2015. gada 26. marts, CN/Parlaments, F‑26/14, EU:F:2015:22, 56. punkts, un 2015. gada 26. marts, CW/Parlaments, F‑124/13, EU:F:2015:23, 38., 39. un 143. punkts, spriedums pārsūdzēts Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑309/15 P.
4. Saistībā ar prasību atlīdzināt mantiskos zaudējumus, kuri radušies tādēļ, ka ir zaudēta iespēja tikt pieņemtai darbā, pirmkārt, zaudētajai iespējai ir jābūt reālai un, otrkārt, šai zaudēšanai ir jābūt galīgai. Tādējādi attiecībā uz cēloņsakarību drošu esamību – tā ir sasniegta, ja Savienības iestādes izdarītā nelikumība noteikti ir liegusi personai nevis noteikti pieņemšanu darbā, kuru ieinteresētā persona nekad nevarēs pierādīt, ka tāda būtu notikusi, bet gan nopietnu iespēju tikt pieņemtai darbā ierēdņa vai darbinieka statusā, tā rezultātā nodarot ieinteresētajai personai mantisko kaitējumu, kas izpaužas kā ienākumu zudums.
Akreditēta deputāta palīga (ADP) gadījumā, kad pieņemšana darbā un viņa darba attiecību iespējamā turpināšanās vai viņa darba līguma pagarināšana pēc definīcijas ir atkarīga no uzticības saiknes esamības ar Parlamenta locekli, kuram viņš palīdz, ADP, kurš strādā Parlamenta locekļa labā, nevar nedz tikt nodrošināts, ka viņš tiks pieņemts darbā, lai palīdzētu citam Parlamenta loceklim, nedz arī viņš var būt drošs, ka pēc pieņemšanas darbā tas pats Parlamenta loceklis pēc jaunas ievēlēšanas turpinās izmantot viņa pakalpojumus. Attiecībā uz iespējas, ka jaunievēlēts Parlamenta loceklis [viņu] pieņems darbā, samazināšanos darba rīku novēlotas nodošanas viņas rīcībā dēļ, jāuzsver, ka, lai gan šie aspekti var atvieglot sazināšanos, tie nekādi nedz ir, nedz arī sniedz darba garantiju vai piekļuves darbam garantiju. Tātad tie spekulatīvā veidā nevar tikt padarīti par elementiem, kas atbilst reālai un drošai iespējai tikt pieņemtam darbā.
(skat. 109.–112. punktu)
Atsauces
Tiesa: spriedums, 2008. gada 21. februāris, Komisija/Girardot, C‑348/06 P, EU:C:2008:107, 54. punkts.
Pirmās instances tiesa: spriedumi, 2004. gada 5. oktobris, Eagle u.c./Komisija, T‑144/02, EU:T:2004:290, 165. punkts, un 2006. gada 6. jūnijs, Girardot/Komisija, T‑10/02, EU:T:2006:148, 96. punkts.
Civildienesta tiesa: spriedumi, 2011. gada 5. jūlijs, V/Parlaments, F‑46/09, EU:F:2011:101, 159. punkts; 2013. gada 17. oktobris, BF/Revīzijas palāta, F‑69/11, EU:F:2013:151, 73. punkts, un 2015. gada 19. maijs, Brune/Komisija, F‑59/14, EU:F:2015:50, 76. punkts.