Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 16. janvārī iesniedza Sąd Okręgowy w Gdańsku (Polija) – I.W., R.W./Bank BPH S.A.
(Lieta C-19/20)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Okręgowy w Gdańsku
Pamatlietas puses
Prasītāji: I.W., R.W.
Atbildētāja: Bank BPH S.A.
Prejudiciālie jautājumi
Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 1 3. panta 1. un 2. punkts, skatīti kopā ar tās 4. panta 1. punktu, skatīts kopā ar tās 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai ir pienākums atzīt ar patērētāju noslēgta līguma noteikumu par negodīgu (Direktīvas 3. panta 1. punkta nozīmē) arī tad, ja nolēmuma pieņemšanas dienā, līgumslēdzējām pusēm grozot līguma redakciju pielikuma veidā, noteikums tika grozīts tādējādi, ka tas vairs nav negodīgs, bet noteikuma sākotnējā redakcijā uzskatīšana par negodīgu var izraisīt līguma atcelšanu kopumā?
Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts, skatīts kopā ar tās 3. panta 1. punktu un 2. punkta otro teikumu, kā arī tās 2. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj valsts tiesai par negodīgiem atzīt tikai atsevišķus tāda līguma noteikuma elementus, kurš attiecas uz bankas noteiktu valūtas maiņas kursu, pēc kura tiek indeksēts patērētājam izsniegtais kredīts (kā tas ir pamatlietā), proti, izsvītrojot ierakstu par vienpusēji un neskaidrā veidā noteiktu bankas uzcenojumu, kurš ir valūtas maiņas kursa sastāvdaļa, bet atstājot viennozīmīgu noteikumu par centrālās bankas (Polijas Nacionālās bankas) vidējo kursu, kas nerada nepieciešamību aizstāt izsvītroto noteikumu ar jebkādu tiesības normu, [..] tas atjaunos faktisku līdzsvaru starp patērētāju un uzņēmēju, kaut arī tas patērētajam labvēlīgi mainīs tāda noteikuma būtību, kurš attiecas uz patērētāja saistību izpildi?
Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts, skatīts kopā ar tās 7. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pat situācijā, kad valsts likumdevējs ir ieviesis tādus pasākumus kā pamatlietā aplūkotie, ar kuriem tiek novērsta negodīgu līguma noteikumu pastāvīga izmantošana, nodrošinot tiesību normas, kurās bankām paredzēts pienākums detalizēti norādīt tāda valūtas maiņas kursa noteikšanas veidus un termiņus, ko izmanto, lai aprēķinātu kredīta summu, kredīta pamatsummas un procentu atmaksu, kā arī norādīt kārtību, kādā tiek pārrēķināta kredīta izmaksas vai atmaksas valūta, sabiedrības intereses liedz par negodīgiem atzīt tikai atsevišķus līguma noteikuma elementus otrajā jautājumā aprakstītajā veidā?
Vai līguma saistošā spēkā neesamība atbilstīgi Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punktam, kura rodas saistībā ar Direktīva 2. panta a) punktā, skatot to kopā ar tās 3. pantu, norādīto līguma negodīgu noteikumu izslēgšanas rezultātā, ir jāinterpretē tādējādi, kā tā ir sankcija, kura var rasties konstitutīva tiesas nolēmuma rezultātā, kurš tika pieņemts pēc patērētāja skaidra pieprasījuma, ar sekām, kuras ir spēkā no līguma noslēgšanas brīža, t.i. ex tunc, un patērētāja un uzņēmēja restitūcijas prasījumi kļūst maksājami dienā, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā?
Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2010. gada 30. marts) 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstīgi tam valsts tiesai ir jāinformē patērētājs, kurš ir pieprasījis atzīt līgumu par spēkā neesošu saistībā ar negodīgu noteikumu izslēgšanu, par šāda nolēmuma tiesiskajām sekām, tostarp par iespējamiem uzņēmēju (bankas) restitūcijas prasījumiem, arī par tādiem, kuri netika pieteikti konkrētajā tiesvedībā vai tādiem, kuru pamatotība nav garantēta, un pat situācijā, kad patērētāju pārstāv profesionāls pārstāvis?
____________
1 OV 1993, L 95, 29. lpp.