EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2013. gada 11. martā

Lieta F‑17/12

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Reglamenta 34. panta 1. un 6. punkts – Prasības pieteikums, kas ir iesniegts pa faksu prasības celšanas termiņā – Cita advokāta ar roku izdarīts paraksts, kurš nav parakstījis pa pastu nosūtīto prasības pieteikuma oriģinālu – Novēlota prasība – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru L. Marcuccio būtībā lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas, viņaprāt, tam radies procedūras saistībā ar viņa 2002. gada 25. novembra prasību ilguma dēļ. Pirms pa pastu tika nosūtīts prasības pieteikuma oriģināls, 2012. gada 8. februārī Civildienesta tiesas kancelejai pa faksu tika nosūtīts dokuments, ko tā saņēma šajā pašā datumā un kas tika pasniegts kā pa pastu iesniegtā prasības pieteikuma oriģināla kopija

Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Pašrocīgs advokāta paraksts – Būtiska šauras piemērojamības norma – Neesamība – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 19. panta trešā daļa un 21. panta pirmā daļa, un I pielikuma 7. panta 1. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 1. punkts)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Prasības pieteikums, kas ir iesniegts pa faksu prasības celšanas termiņā – Cita advokāta ar roku izdarīts paraksts, kurš nav parakstījis pa pastu nosūtīto prasības pieteikuma oriģinālu – Sekas – Faksa saņemšanas datuma neņemšana vērā, lai novērtētu, vai ir ievērots prasības celšanas termiņš

(Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pants; Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts)

1.      No Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas un 21. panta pirmās daļas izriet, ka ikvienu prasītāju pārstāv persona, kura tam ir pilnvarota, un ka tādējādi Savienības tiesās var likumīgi vērsties tikai ar šīs personas parakstītu prasības pieteikumu. Atbilstoši to pašu Tiesas statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktam šīs tiesību normas ir piemērojamas arī Civildienesta tiesas procesam. Nedz Tiesas statūtos, nedz Civildienesta tiesas Reglamentā nav paredzēta neviena atkāpe vai izņēmums no šī pienākuma.

Proti, ar prasību par prasītāja pārstāvja ar roku izdarītu parakstu tiesiskās noteiktības nolūkā tiek garantēts prasības pieteikuma autentiskums un tiek novērsts risks, ka prasības pieteikumu varētu nebūt sagatavojis advokāts vai tam pilnvarotā persona. Tādējādi advokātam vai pilnvarotajai personai kā tiesvedības palīgam ir būtiska loma, kura tam piešķirta ar Tiesas statūtiem un Civildienesta tiesas Reglamentu, kura ar viņa starpniecību prasītājam ļauj piekļūt minētajai tiesai. Šī prasība tādēļ ir uzskatāma par būtisku formas normu, un tā ir piemērojama šauri; tās neievērošanas dēļ prasība kļūst nepieņemama.

(skat. 22. un 23. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1996. gada 5. decembris, C‑174/96 P Lopes/Tiesa, 8. punkts un tajā minētā judikatūra.

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 23. maijs, T‑223/06 P Parlaments/Eistrup, 50.–52. punkts.

2.      Lai jebkuru procesuālā akta oriģinālu iesniegtu noteiktajos termiņos Savienības civildienesta strīdā, Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pantā attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvim nav atļauts parakstīties ar diviem atšķirīgiem pašrocīgajiem parakstiem, pat ja tie ir autentiski, – vienu uz dokumenta, kas pa faksu nosūtīts minētās tiesas kancelejai, un otru – uz oriģināla, kas tiks nosūtīts pa pastu vai fiziski nogādāts minētajai kancelejai.

Šajos apstākļos, ja izrādās, ka uz akta oriģināla, kas ir fiziski iesniegts kancelejā desmit dienu laikā pēc tā kopijas nosūtīšanas pa faksu Civildienesta tiesai, nav tāda paša paraksta, kāds ir uz dokumenta, kurš nosūtīts pa faksu, tad ir jākonstatē, ka minētās tiesas kancelejā ir saņemti divi dažādi procesuālie akti, katram no kuriem ir savs paraksts, pat ja katru no parakstiem ir rakstījusi tā pati persona. Tā kā, nosūtot pa faksu sūtīto tekstu, nav izpildīti tiesiskās noteiktības nosacījumi, kas noteikti Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pantā, pa faksu sūtītā dokumenta nosūtīšanas datums nevar tikt ņemts vērā, lai novērtētu, vai ir ievērots prasības celšanas termiņš.

Turklāt prasības celšanas termiņš ir noteikts Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punktā, no kura ar Civildienesta tiesas Reglamentu nevar atkāpties. Līdz ar to ir svarīgi, lai prasības pieteikuma oriģināls būtu sagatavots, vēlākais, šī termiņa beigās. No šāda viedokļa raugoties, sūtīšana pa faksu ir ne tikai nosūtīšanas veids, bet ļauj arī pierādīt, ka prasības pieteikuma oriģināls, kas šīs tiesas kancelejā saņemts pēc termiņa beigām, jau ir bijis sagatavots prasības celšanas termiņā.

(skat. 25.–27. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2011. gada 22. septembris, C‑426/10 P Bell & Ross BV/ITSB, 37.–43. punkts.