EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2015. gada 22. septembrī

Lieta F‑82/14

Roberto Gioria

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atklāti konkursi – Konkurss EPSO/AST/126/12 – Radniecības saikne starp atlases komisijas locekli un kandidātu – Interešu konflikts – Civildienesta noteikumu 27. pants – Ierēdņu, kuriem ir vislabākās spējas, pieņemšana darbā – Lēmums par dalībnieka izslēgšanu no konkursa

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam piemērojams atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru R. Gioria lūdz, pirmkārt, atcelt 2014. gada 15. maija lēmumu, ar kuru atklātā konkursa EPSO/AST/126/12 atlases komisija (turpmāk tekstā – “atlases komisija”) apstiprināja viņa izslēgšanu no minētā konkursa, un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas viņam esot nodarīts

Nolēmums      Prasību noraidīt. R. Gioria atlīdzina pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem pats. Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina pusi no R. Gioria tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Konkurss – Kandidāts – Informācijas par radniecības saikni ar atlases komisijas locekli nesniegšana – Godīguma prasības pārkāpums – Kandidāta izslēgšana – Atlases komisijas locekļa atturēšanās pienākuma radniecības saiknes ar kandidātu gadījumā pārkāpums – Ietekmes neesamība

(Civildienesta noteikumu 11.a un 27. pants)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Vienlīdzīgas attieksmes principa un objektivitātes principa ievērošana – Pārkāpumi, kas var apdraudēt Civildienesta noteikumu 27. panta mērķi – Sekas

(Civildienesta noteikumu 27. pants)

3.      Ierēdņu celta prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Neatkarība no prasības atcelt tiesību aktu – Pieņemamība, neraugoties uz to, ka nav veikta pirmstiesas procedūra atbilstoši Civildienesta noteikumiem – Nosacījums – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas saistīta ar prasību atcelt tiesību aktu

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Tas vien, ka, pārkāpjot pienākumus atbilstoši Civildienesta noteikumu 11.a pantam, atlases komisijas loceklis, kuram ir radniecības saikne ar kandidātu, nav informējis savus konkursa, kurā piedalās radinieks kandidāts, atlases komisijas kolēģus, neatbrīvo viņu kā kandidātu uz amatu, kura ieņemšanai viņam atbilstoši Civildienesta noteikumu 27. pantam ir jāapliecina vislabākās spējas, no atbildības par to, ka viņš pats nav uzskatījis par lietderīgu informēt Eiropas Personāla atlases biroju un/vai atlases komisiju par savu radniecības saikni ar atlases komisijas locekli, jo tas ir mazākais, ko var sagaidīt no kandidāta, kurš cer tikt pieņemts darbā kā Eiropas Savienības ierēdnis, vēl jo vairāk apstākļos, kad minētais birojs vairākas reizes ir atgādinājis kandidātiem par aizliegumu sazināties ar atlases komisijas locekļiem.

Līdz ar to savas plašās novērtējuma brīvības ietvaros atlases komisija, kas ir pilnvarota izveidot piemēroto kandidātu sarakstu atbilstoši Civildienesta noteikumu 30. pantam, var pamatoti uzskatīt, ka savas radniecības saiknes ar atlases komisijas locekli (pat ja viņš darbojas blakus jomā) dēļ kandidāts, atlases komisijai nezinot, ir privileģētā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem atklātā konkursa dalībniekiem un ka šī situācija var apdraudēt būtisku katra konkursa nosacījumu, proti, vienlīdzīgas attieksmes pret visiem kandidātiem garantiju.

(skat. 36. un 53. punktu)

2.      Vienlīdzīgas attieksmes princips ir Savienības tiesību pamatprincips, kas tostarp ir piemērojams konkursu jomā un kura ievērošana konkursa norises laikā ir stingri jāuzrauga konkursa atlases komisijai. Tādējādi konkursa atlases komisijai ir jānodrošina, lai tās vērtējumi par katru izvērtēto kandidātu tiktu veikti vienlīdzības un objektivitātes apstākļos, un novērtēšanas kritērijiem ir jābūt vienotiem un saskanīgi piemērotiem visiem kandidātiem.

Proti, katrs notikums vai situācija, kas var traucēt vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem un izvēles starp tiem objektivitātes pamatgarantiju ievērošanu, var apdraudēt tā mērķa sasniegšanu, ko uz katru darbā pieņemšanas procedūru attiecina Civildienesta noteikumu 27. pants, proti, “lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodprātīgākie ierēdņi”.

Šai ziņā konkursa atlases komisijai ir plaša novērtējuma brīvība, saskaroties ar pārkāpumiem, kuri var apdraudēt minētā mērķa sasniegšanu.

Līdz ar to, ja brīdī, kad jau ir notikuši atlases pārbaudījumi, tiek atklāta radniecības saikne, atlases komisijai nav citu iespēju kā vien izslēgt attiecīgo kandidātu no atklātā konkursa, lai nodrošinātu, ka konkurss turpinās, stingri ievērojot vienlīdzības nosacījumus, lai sasniegtu Civildienesta noteikumu 27. pantā noteikto mērķi.

(skat. 50.–52. un 54. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedumi, 2001. gada 17. janvāris, Gerochristos/Komisija, T‑189/99, EU:T:2001:12, 25. punkts; 2004. gada 20. janvāris, Briganti/Komisija, T‑195/02, EU:T:2004:10, 31. punkts; 2005. gada 5. aprīlis, Christensen/Komisija, T‑336/02, EU:T:2005:115, 43. punkts, un 2005. gada 13. septembris, Pantoulis/Komisija, T‑290/03, EU:T:2005:316, 90. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi, 2009. gada 29. septembris, Aparicio u.c./Komisija, F‑20/08, F‑34/08 un F‑75/08, EU:F:2009:132, 77. punkts, un 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 43. punkts.

3.      Lai arī prasība par zaudējumu atlīdzību ir pieņemama, arī ja administrācijai iepriekš nav ticis iesniegts šāds pieteikums, pastāvot tiešai saiknei starp minēto prasību un prasību atcelt tiesību aktu, situācija ir cita, ja apgalvotais kaitējums ir radies administrācijas izdarīto pārkāpumu dēļ. Šādā gadījumā, ja apgalvotais kaitējums nav radies akta, kura atcelšana ir lūgta, dēļ, bet vairāku kļūdu un trūkumu, ko esot pieļāvusi administrācija, dēļ, pirmstiesas procedūra obligāti ir jāsāk ar lūgumu, kurā administrācija ir aicināta atlīdzināt šo kaitējumu.

Tādējādi prasījumi par kaitējuma atlīdzību, kas tikuši izvirzīti, pamatojoties uz tā kaitējuma atlīdzināšanu, kas esot nodarīts kandidātam tādēļ, ka viņš nepamatoti ticis izslēgts no konkursa tādu iemeslu dēļ, kas nav paredzēti nevienā tiesiskajā regulējumā, citiem vārdiem sakot, pēc atlases komisijas prettiesiskās rīcības, un kas nav tieši radies apstrīdētā lēmuma dēļ, ir nepieņemami, ja pirms tiesvedības par šāda kaitējuma atlīdzināšanu netiek iesniegts pieteikums atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam.

Tomēr, ja morālais kaitējums ir radies apstrīdētā lēmuma dēļ, kurš pieņemts, lai nodrošinātu konkursa norisi, stingri ievērojot nosacījumus, lai sasniegtu Civildienesta noteikumu 27. pantā noteikto mērķi, un ja prasījumi atcelt šo lēmumu tikuši noraidīti, nekonstatējot nekādu prettiesisku rīcību, attiecīgi ir jānoraida arī prasījumi par kaitējuma atlīdzību.

(skat. 74., 76. un 77. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 1989. gada 27. jūnijs, Giordani/Komsija, 200/87, EU:C:1989:259, 22. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedums, 2005. gada 11. maijs, de Stefano/Komisija, T‑25/03, EU:T:2005:168, 78. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums, 2013. gada 24. aprīlis, Demeneix/Komisija, F‑96/12, EU:F:2013:52, 87. punkts.