Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 9. jūnijā iesniedza Hof van beroep te Brussel (Beļģija) – Impexeco N.V./Novartis AG

(Lieta C-253/20)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Brussel (Beļģija)

Pamatlietas puses

Prasītāja apelācijas instancē: Impexeco N.V.

Atbildētāja apelācijas instancē: Novartis AG

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 34.–36. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja oriģinālās zāles ar preču zīmi (atsauces zāles) un ģenēriskas zāles EEZ tirgū ir laiduši ekonomiski savstarpēji saistīti uzņēmumi, preču zīmes īpašnieka rīcība, kura vērsta pret ģenērisko zāļu turpmāku izplatīšanu importētājvalstī, ko veic paralēlais importētājs, kurš tās ir pārsaiņojis, pievienojot oriģinālo zāļu (atsauces zāļu) preču zīmi, var izraisīt mākslīgu tirgu sadalīšanu dalībvalstu starpā?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša: vai preču zīmes īpašnieka rīcība, kas vērsta pret šo pārmarķēšanu tad ir jāpārbauda, ņemot vērā [Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedumā lietā Bristol-Myers Squibb u.c. (C-427/93, C-429/93 un C-436/93, EU:C:1996:282) izklāstītos, tā sauktos] BMS kritērijus?

Vai, lai atbildētu uz šiem jautājumiem, nozīme ir tam, ka ģenēriskās zāles un oriģinālās zāles ar preču zīmi (atsauces zāles) ir identiskas vai arī tām ir tāda pati terapeitiskā iedarbība Karaļa 2001. gada 19. aprīļa dekrēta par paralēlo importu 3. panta 2. punkta izpratnē?

____________