Language of document : ECLI:EU:F:2007:234

CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2007. gada 14. decembrī

Lieta F‑131/06

Robert      Steinmetz

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Izlīgums – Vienošanās izpilde – Atteikums atmaksāt izdevumus, kas radušies komandējuma ietvaros – Acīmredzama nepieņemamība – Intereses celt prasību neesamība – Tiesāšanās izdevumu sadale – Pārmērīgi vai diskriminējoši izdevumi

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Steinmetz lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas 2006. gada 21. februāra lēmumu, jo tā ir atteikusies pilnībā izpildīt vienošanos, kas panākta atbilstoši lietas dalībnieku izlīgumam Pirmās instances tiesā lietā T‑155/05, un, otrkārt, samaksāt simboliski vienu euro kā atlīdzību par morālo kaitējumu, kas tam esot nodarīts

Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus, izņemot EUR 500. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus EUR 500 apmērā.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Procesuālo dokumentu pieņemamība – Vērtējums dokumenta iesniegšanas brīdī

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 114. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Prasība, kurā nav ņemts vērā izlīguma, kā rezultātā ir notikusi atteikšanās no prasības, saturs – Intereses celt prasību neesamība

1.      Tāpat kā prasības pieņemamību nosaka tās iesniegšanas brīdī, arī citu procesuālo dokumentu, piemēram, dokumenta, ar kuru tiek izvirzīta iebilde par nepieņemamību, pieņemamību nosaka to iesniegšanas brīdī. Šāda interpretācija nodrošina tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu ievērošanu.

(skat. 27. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1984. gada 27. novembris, 50/84 Bensider u.c./Komisija, Recueil, 3991. lpp., 8. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 8. oktobris, T‑236/00 R II Stauner u.c./Parlaments un Komisija, Recueil, II‑2943. lpp., 49. punkts; 2003. gada 9. jūlijs, T‑219/01 Commerzbank/Komisija, Recueil, II‑2843. lpp., 61. punkts.

2.      Ja strīdā, kas tiek izskatīts Pirmās instances tiesā, prasītājs piedāvā atbildētājai iestādei iespējamo izlīgumu strīdā, ja iestāde daļēji piekrīt šim piedāvājumam un ja, pamatojoties uz šo daļējo piekrišanu, prasītājs lūdz un panāk to, ka Pirmās instances tiesa lietu izslēdz no reģistra, ir jāuzskata, ka ieinteresētā persona ir pieņēmusi iestādes pēdējo piedāvāto vienošanos un līdz ar to nav ieinteresēta apstrīdēt šādas vienošanās saturu, aizbildinoties, ka tā neatbilstot tai, ko tā sākotnēji ieteikusi.

Ja iestāde ir pilnībā izpildījusi saistības, kas izriet no vienošanās, kura panākta strīdā ar prasītāju, tas nevar minētajai iestādei pārmest, ka tā nav ievērojusi šīs vienošanās noteikumus.

(skat. 44.–52. punktu)