EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS

(trešā palāta)

2013. gada 30. maijā

Lieta F‑102/11

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Reglamenta 34. panta 1. un 6. punkts – Prasības pieteikums, kas ir iesniegts pa faksu prasības celšanas termiņā – Uz faksa rakstīts pašrocīgs paraksts, kas atšķiras no paraksta pa pastu nosūtītajā prasības pieteikuma oriģinālā – Novēlota prasība – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko L. Marcuccio būtībā lūdz atcelt 2010. gada 22. decembra lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija ir noraidījusi viņa lūgumu samaksāt ceļa izdevumus par 2005.–2010. gadu, kas iesniegts atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) VII pielikuma 8. pantam. Pirms pa pastu tika nosūtīts prasības pieteikuma oriģināls, 2011. gada 10. oktobrī pa faksu tika nosūtīts dokuments, kas tika pasniegts kā prasības pieteikuma oriģināla kopija

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. L. Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Pašrocīgs advokāta paraksts – Būtiska šauras piemērojamības norma – Neesamība – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 19. panta trešā daļa, 21. panta pirmā daļa un I pielikuma 7. panta 1. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 1. punkts)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Prasības pieteikums, kas ir iesniegts pa faksu prasības celšanas termiņā – Pašrocīgs paraksts, kas atšķiras no paraksta pa pastu nosūtītajā prasības pieteikuma oriģinālā – Sekas – Faksa saņemšanas datuma neņemšana vērā, lai novērtētu, vai ir ievērots prasības celšanas termiņš

(Tiesas statūtu 45. panta pirmā daļa; Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 1. un 6. punkts; Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts)

1.      No Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas un 21. panta pirmās daļas – kas ir piemērojamas tiesvedībai Civildienesta tiesā saskaņā ar to pašu statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktu – izriet, ka ikvienu prasītāju pārstāv šajā uzdevumā pilnvarota persona un Savienības tiesā likumīgi var iesniegt prasību tikai tad, ja to ir parakstījusi šī pilnvarotā persona. Ne Tiesas statūtos, ne Civildienesta tiesas Reglamentā nav paredzētas atkāpes vai izņēmumi no šī pienākuma.

Tādējādi tieši advokāta kā tiesu sistēmai piederīgas personas lomas tiesvedībā Civildienesta tiesā fundamentālā svarīguma dēļ Reglamenta 34. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ikviena dokumenta oriģinālu paraksta attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvis. Uzrakstot savu parakstu, šis pārstāvis uzņemas atbildību par to, ka ir sagatavojis prasības pieteikumu, un par tā saturu, un īsteno būtisko tiesas sistēmai piederīgas personas lomu, kāda tam piešķirta ar Tiesas statūtiem un Civildienesta tiesas Reglamentu, kura tādējādi, izmantojot viņa starpniecību, ļauj prasītājam piekļūt minētajai tiesai.

Tāpat prasība par pašrocīgu parakstu tiesiskās noteiktības nolūkā garantē prasības pieteikuma autentiskumu un novērš risku, ka prasības pieteikumu patiesībā varētu nebūt sagatavojis attiecīgi pilnvarots autors. Šī prasība tādēļ ir uzskatāma par būtisku formas prasību un tā ir piemērojama šauri; tās neievērošana padara prasību nepieņemamu.

(sal. ar 22.–24. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1984. gada 15. marts, 131/83 Vaupel/Tiesa, 8. punkts; 1996. gada 5. decembris, C‑174/96 P Lopes/Tiesa, 8. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 23. maijs, T‑223/06 P Parlaments/Eistrup, 50. un 51. punkts.

2.      Savienības civildienesta strīdā jebkura procesuālā dokumenta oriģināla likumīgai iesniegšanai Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pantā, un it īpaši tā 1. un 6. punktā, attiecīgajai personai ir noteikts pienākums ar roku parakstīt procesuālā dokumenta oriģinālu, kas tiek nosūtīts pa faksu, un kas, vēlākais, nākamo desmit dienu laikā būs fiziski jāiesniedz Civildienesta tiesas kancelejā, vai nu nosūtot pa pastu vai nogādājot tieši. Citiem vārdiem sakot, jebkura procesuālā dokumenta oriģināla iesniegšanai noteiktajos termiņos minētajā 34. pantā attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvim nav atļauts parakstīties ar diviem atšķirīgiem pašrocīgajiem parakstiem, pat ja tie ir autentiski, – vienu uz dokumenta, kas pa faksu nosūtīts Civildienesta tiesas kancelejai, un otru – uz oriģināla, kas tiks nosūtīts pa pastu vai nogādāts minētajai kancelejai tieši.

Šajos apstākļos, ja izrādās, ka uz dokumenta oriģināla, kas ir fiziski iesniegts kancelejā desmit dienu laikā pēc tā kopijas nosūtīšanas pa faksu Civildienesta tiesai, nav tāda paša paraksta, kāds ir uz dokumenta, kurš nosūtīts pa faksu, ir jākonstatē, ka minētās tiesas kancelejā ir saņemti divi dažādi procesuālie dokumenti, no kuriem uz katra ir savs paraksts, pat ja katru no parakstiem ir rakstījusi tā pati persona. Tā kā, nosūtot pa faksu sūtīto tekstu, nav izpildīti tiesiskās noteiktības nosacījumi, kas izvirzīti ar Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pantu, pa faksu sūtītā dokumenta nosūtīšanas datums nevar tikt ņemts vērā, izvērtējot, vai ir ievērots prasības celšanas termiņš.

Turklāt termiņš prasības celšanai ir noteikts ar Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punktu; tam tiek pieskaitīts Tiesas statūtu 45. panta pirmajā daļā paredzētais termiņš, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu. Ar Civildienesta Reglamentu no šīm tiesību normām nedrīkst atkāpties. Tādējādi ir svarīgi, lai prasības pieteikuma oriģināls būtu sagatavots, vēlākais, šo termiņu beigās. No šāda viedokļa sūtīšana pa faksu ir ne tikai nosūtīšanas veids, bet ļauj arī pierādīt, ka prasības pieteikuma oriģināls, kas nosūtīts pēc termiņa beigām, jau ir bijis sagatavots iepriekš minētajos termiņos.

(sal. ar 25.–27. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2013. gada 21. februāris, F‑113/11 Marcuccio/Komisija, 22. punkts.