Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 3. janvārī iesniedza Tribunalul Bucureşti (Rumānija) – SC Mitliv Exim SRL/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală, Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili

(Lieta C-9/19)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Mitliv Exim SRL

Atbildētājas: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală, Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112 (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 1 2. un 273. panta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. panta un LESD 325. panta noteikumiem tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkojamie ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkojamais, kas ļauj izveidoties šādu situāciju kopumam:

– krimināltiesisks kaitējums, kas konstatēts iepriekšējās izmeklēšanas laikā, ir ticis atlīdzināts, pamatojoties uz dokumentu, kas nav nodokļu prasījuma dokuments;

– paralēli kriminālprocesam, kas ierosināts tiesā pret apsūdzēto nodokļu maksātāju par noziedzīgu nodarījumu – krāpšanu nodokļu jomā, tiek veikta turpmāka nodokļu pārbaude, kurā nodokļu maksātājam tiek noteiktas papildu nodokļu saistības gan par attiecīgo laikposmu, gan par summu, kas jau nodota valsts iestāžu rīcībā iepriekšējās izmeklēšanas laikā, bet nolēmuma par administratīvo sūdzību, kas iesniegta par pārbaudes laikā izdotajiem aktiem, pieņemšana ir apturēta līdz krimināllietas noslēgumam;

– kriminālprocess pirmajā instancē ir noslēdzies ar notiesājoša sprieduma pasludināšanu attiecībā uz apsūdzēto, piespriežot viņam tostarp solidāri samaksāt visu summu, par kuru iepriekšējās izmeklēšanas laikā ir noskaidrots, ka tā ir jāmaksā visiem apsūdzētajiem, lai gan konkrētajam nodokļu maksātājam ir noteikts samaksāt tikai daļu no minētās summas, ko viņš jau ir samaksājis, un kādā mērā šo situāciju kopums kumulatīvi ir pārmērīgs attiecībā pret konkrēto nodokļu maksātāju?

Vai tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā – pat, lai garantētu valstij pienākošos nodokļu saistību iekasēšanas mērķi un apkarotu krāpšanu – ar Savienības tiesību principiem vispār un ar ne bis in idem principu konkrēti ir saderīga valsts iestāžu rīcība, kas izpaužas tādējādi, ka no fiskālā viedokļa netiek ņemts vērā maksājums, kas veikts pirms administratīvie un kriminālsodi ir kļuvuši galīgi, ievērojot, ka šis maksājums sedz daļu no nodokļu maksātājam noteiktajām nodokļu saistībām?

Vai, ņemot vērā atbildes uz iepriekš minētajiem [pirmo] un [otro] jautājumu, Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkojamais, atbilstoši kuram Savienības tiesībām [..] pretrunā esošai nodokļa iekasēšanai netiek pielīdzināts gadījums, kad nodokļu maksātājs iepriekšējās izmeklēšanas laikā ir atlīdzinājis krimināltiesisku kaitējumu, lai panāktu soda samazinājumu par pusi, ja nav neviena nodokļu prasījuma dokumenta no iestādēm, kuras ir kompetentas to izdot, vai nav krimināltiesas pasludināta galīga sprieduma, bet nodokļu iestādes nodokļu pārbaudes laikā ir noteikušas nodokļu maksātājam nodokļu papildmaksājumu pienākumus gan par attiecīgo laikposmu, gan par summu, kas jau nodota valsts iestāžu rīcībā, un nodoklis ir iekasēts bez pamatojuma no samaksas brīža līdz brīdim, kad nodokļu saistības tika noteiktas uz nodokļu prasījuma dokumenta vai galīga sprieduma krimināllietā pamata?

____________

1     OV 2006, L 347, 1. lpp.