EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2014. gada 10. decembrī

Lieta F‑115/13

Christina Helwig

pret

Eiropas Vides aģentūru (EVA)

Civildienests – Līgumdarbinieks – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Acīmredzami nepieņemama un acīmredzami juridiski nepamatota prasība

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kuru C. Helwig apstrīd lēmumu, ar ko Eiropas Vides aģentūra (EVA) ir atteikusies pagarināt viņas līgumdarbinieka līgumu, un lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas viņai ar šo lēmumu esot nodarīts

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu un acīmredzami juridiski nepamatotu. C. Helwig sedz savus un atlīdzina Eiropas Vides aģentūras tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Administrācijas rūpības pienākums – Attiecīgā darbinieka interešu ņemšana vērā – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 7. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. un 119. pants)

2.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Atšķirīga attieksme pret darbiniekiem, beidzoties līgumam – Diskriminācijas neesamība – Nosacījumi

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. un 119. pants)

1.      Iespēja pagarināt uz noteiktu laiku noslēgtu līgumdarbinieka līgumu ir vienkārša iespēja, kas atstāta kompetentās iestādes vērtējumam; iestādēm šajā ziņā ir plaša novērtējuma brīvība savu dienestu darbības organizēšanā atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un, ņemot vērā šos uzdevumus, to rīcībā esošo darbinieku iecelšanā amatā, ar nosacījumu, ka šī iecelšana notiek dienesta interesēs.

Turklāt kompetentajai iestādei, pieņemot lēmumu saistībā ar darbinieka situāciju, ir jāņem vērā visi apstākļi, kas varētu ietekmēt tās lēmumu, proti, ne tikai dienesta intereses, bet tostarp arī attiecīgā darbinieka intereses. Konkrēti, tas izriet no administrācijas rūpības pienākuma, kurš atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, kāds ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un – pēc analoģijas – ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ir izveidots attiecībās starp publisko iestādi un tās darbiniekiem.

Tomēr rūpības pienākums nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tas administrācijai nozīmētu pienākumu, pirms tā izlemj nepagarināt uz noteiktu laiku noslēgtu līgumdarbinieka līgumu, pārbaudīt, vai līgumdarbinieks nevar tikt pārcelts citā darbā.

Katrā ziņā, ņemot vērā plašo novērtējuma brīvību, kāda šajā saistībā piešķirta iestādēm, tiesas pārbaudē tiek noskaidrots tikai tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda, vai arī nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.

(skat. 18.–20. un 22. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedumi Kyrpitsis/ESK, T‑13/95, EU:T:1996:50, 52. punkts; Potamianos/Komisija, T‑160/04, EU:T:2008:438, 30. punkts; EIF/Landgren, T‑404/06 P, EU:T:2009:313, 162. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedums Komisija/Macchia, T‑368/12 P, EU:T:2014:266, 59. punkts.

2.      Vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošana nevar būt Savienības aģentūras lēmums nepagarināt līgumdarbinieka līgumu, lai gan citiem līgumdarbiniekiem, beidzoties viņu uz noteiktu laiku noslēgtajam līgumam, ir piedāvāts pagarināt viņu līgumdarbinieka līgumu un pārklasificēt viņus citā darbā minētajā aģentūrā, – jo nav pierādīts, ka, ņemot vērā pienākumu raksturu, ko viņš iepriekš pildījis, darba kvalitāti, ko viņš līdz tam brīdim pierādījis, un darbu, kuri var tikt piedāvāti, veidu, attiecīgais darbinieks saistībā ar iespējamo viņa līguma pagarināšanu būtu bijis situācijā, kas ir salīdzināma ar pārējo līgumdarbinieku situāciju.

(skat. 28. un 29. punktu)