Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 22. februārī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-683/15 Freistaat Bayern/Eiropas Komisija

(Lieta C-167/19 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann, T. Maxian Rusche, P. Němečková)

Otrs lietas dalībnieks: Freistaat Bayern

Prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu

prasības Vispārējā tiesā pirmo pamatu atzīt par nepieņemamu,

attiecībā uz pārējiem pamatiem lietu nodot atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā,

piespriest prasītājai pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmās instances un apelācijas tiesvedībās vai, pakārtoti, ja lieta tiek nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmās instances un apelācijas tiesvedībās pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats:

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 60.–67. punktā, definēdama prasības, kas ir jāizvirza lēmuma par procedūras uzsākšanu saturam, esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi LESD 108. panta 2. punktu, kā arī Regulas Nr. 659/1999 1 6. panta 1. punktu un šai sakarā pieņemto Savienības tiesu judikatūru. Atbalsta finansēšanas avots lēmumā par procedūras uzsākšanu esot jānorāda vien izņēmuma kārtā un īpašās situācijās.

Otrais apelācijas sūdzības pamats:

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 53.–58. un 62. punktā esot kļūdaini interpretējusi lēmumu par procedūras uzsākšanu, tādējādi neizpildot pienākumu par pamatojuma norādīšanu, kā arī nav atbildējusi uz Komisijas argumentiem; faktiski lēmumā par procedūras uzsākšanu esot iekļauts finansēšanas no budžeta līdzekļiem veids.

Trešais pamats:

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 70. un 71. punktā esot kļūdaini interpretējusi LESD 263. panta 2. punktu un šai sakarā pieņemto Savienības tiesu judikatūru, vadīdamās no pieņēmuma, ka trešo personu līdzdalības tiesības ir būtiskas formas prasības LESD 263. panta 2. punkta izpratnē.

Par ceturto pamatu

Vispārējā tiesa pārsūdzētā lēmuma 72.–75. punktā esot kļūdaini interpretējusi līdzdalības tiesības saskaņā ar LESD 108. panta 2. un 3. punktu, kā arī Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punktu un Savienības tiesu judikatūru saistībā ar līdzdalības tiesību pārkāpuma sekām, jo tā ir konstatējusi, ka dalībnieku paustais viedoklis par to, vai budžeta līdzekļi ir valsts līdzekļi, būtu varējis mainīt tiesvedības izejas punktu. Šai sakarā Vispārējā tiesa arī esot kļūdaini interpretējusi valsts līdzekļu jēdzienu atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam un pastāvošā atbalsta jēdzienu saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu, kā arī sagrozījusi faktus pārsūdzētajā lēmumā un nav izvērtējusi argumentus, ko Komisija bija izvirzījusi Vispārējā tiesā.

____________

1 Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 93. panta piemērošanai (OV  1999, L 83, 1. lpp.).